Dienā, kad mūsu valstij apritēja 100 gadu, Liepājas Reģionālajā slimnīcā pasaulē nāca četri simtgades bērniņi. Šodien, 18.novembrī, viņiem aprit viens gads. Īsi pirms svētkiem portāls liepajniekiem.lv tikās ar diviem mazajiem gaviļniekiem – Teodoru Beķeri un Ralfu Treinovsku.

Vārda diena un dzimšanas diena vienā mēnesī

“Foršs čalītis, foršs,” stāstot par savu dēliņu, smaidot saka Liepājas teātra aktieris Rolands Beķeris. “Tāds prātīgs cilvēks. Mums nesagādā daudz problēmu. Viņam ļoti patīk “spēlēt” klavieres, ģitāru. Arī tāds tehnisks, patīk mašīnas. Kad kaut kur braucam, pēta stūri, kloķus. Mēģina izprast, kā viss strādā. “

Teodors jeb Teo, kā viņu īsāk sauc vecāki, ir otrais bērniņš Rolanda un Lindas ģimenē. Meitai Marijai jau ir četri gadi, – ļoti aktīva, komunikabla, īsta “ūdenszāle”, kā raksturo vecāki. Puisēns 18.novembrī pasaulē nāca pēcpusdienā. Nekāda pārsteiguma neesot bijis, datums ap to laiku arī aprēķināts. Arī otrajās dzemdībās Linda uzticējusies vecmātei Ivetai Mičei, kas joprojām atceroties, kā pieņēmusi Mariju.

Rolands abu atvašu dzimšanas brīdī bijis klāt. “Zināju, ka varēšu morāli atbalstīt sievu,” viņš saka, un Linda bilst, ka tiešām bijusi ļoti priecīga par vīra klātbūtni, viņš dzemdībās bijis lielākais atbalsts. Abas reizes Rolands bijis pirmais, kurš ieraudzījis mazos.

“Tā apziņa, ka es varu būt klāt savu bērnu svarīgākajā dzīves posmā ir tiešām Dievišķa lieta, kas būtu jāizbauda katram tēvam,” viņš pārliecinājies.

Lai arī sākotnēji uzzinot, ka gaidāms brālītis, Marija jautājusi, vai nevar viņu apmainīt pret māsiņu, abu attiecības vecāki raksturo kā ļoti foršas. “Pirms tam daudz runājām par to, kā būs, kad piedzims brālis. Marijai bija grūti pierast pie tā, ka pēkšņi mamma vairs nevar viņu pacelt opā,” atminas Linda. “Taču meitai patīk tā sajūta, ka viņa ir lielā un ka mazais brālis daudzas lietas nezina un neprot,” novērojusi L.Beķere. “Bet es neteiktu, ka, ģimenē ienākot otram bērniņam, kaut kas krasi mainītos. Mīlestība ir tikai augusi. Jāmācās laika plānošana, un jāpieņem tas, ka māja nekad nebūs tīra.”

Tas, ka ir lielā māsa, veicinājis Teodora straujāku attīstību. “Mēģinot māsai tikt līdzi, Teo iemācījās staigāt jau desmit mēnešos. Sākumā, kad vēl nebija līdzsvara, bija bailīgs. Tagad pat ļauj, lai māsa viņu pamoca,” smaidot pastāsta tētis. Rolands ļoti vēlētos, lai pieaugot abiem būtu labas attiecības. “Man pašam ir ļoti labas attiecības ar brāli. Sazvanāmies teju katru dienu. Būtu baigi forši, ja arī viņiem tā būtu, un viņi nezaudētu kontaktu, kas mūsdienās ir tik viegli, kad katram ir sava ģimene, savas rūpes.”

Jau no četru mēnešu vecuma Teodors apmeklējot “Yamaha” mūzikas skoliņu. “Ejam reizi nedēļā. Kad sākām, bijām vieni no jaunākajiem. Viņam ļoti patīk. Dziedam, kustamies, mācāmies skaņas,” pastāsta Linda un atzīst, ka dienas paskrienot ļoti ātri. “Pilnīgi neticas, ka gads jau pagājis. Liekas, ka vēl tikko ar punci staigāju.” Ņemot vērā tēta Rolanda darba specifiku, pavadīt laiku visiem četriem kopā sanākot reti. “Vasarā, kad Rolandam bija atvaļinājums, gājām uz jūru, pastaigās. Aizbraucām uz Vidzemi, jo tā mums abiem ir dzimtā puse. Mums patīk izbraukt ar laivu. Reiz uz dažām minūtēm izbraucām arī visi četri.”

Sākotnēji dēliņam bijis plānots likt divus vārdiņus, bet, viņu ieraugot, palikuši pie viena. Pašiem bijis liels pārsteigums pēcāk uzzinot, ka Teodors bijis arī Rolanda vecvectēvs.

“Kad pateicu savam tēvam, viņš atklāja šo faktu. Tas bija emocionāls brīdis,” atminas Rolands. Tā sakritis, ka novembrī Teodoram ir ne vien dzimšanas diena, bet arī vārda diena. Izvēloties dēlam vārdu, neesot ievērojuši, kas tas ir arī novembrī. “Novembris mums vispār ir svētkiem bagāts mēnesis – gan draugiem, gan radiniekiem ir vārda dienas, dzimšanas dienas,” secinājusi L.Beķere. “Kad Teo augs lielāks un aicinās uz savu dzimšanas dienu, visi varēs tikt, tā kā tā ir brīvdiena. Forši! Nekad neesmu domājusi, ka tas ir kas slikts, ja dzimšanas diena iekrīt svētkos. Varbūt būtu “apdalīts”, ja iekristu Ziemassvētkos, Jaunajā gadā.”

Šodien uz Teodora pirmās dzimšanas dienas svinībām nelielajā Beķeru mājoklītī pulcēsies kupls pulks radinieku, draugu. “Vietas nav daudz, bet mīlīgi saspiedīsimies,” prognozē Linda. “Noteikti iesim uz pilsētas svētku pasākumu, skatīsimies salūtu. Pēc tam būs vakariņas, kūka,” viņa ieskicē, kas gaidāms.

To, ka Teodors ir simtgades bērniņš, vecāki nevienam neafišē. “Mēs neko nestāstām, jo tas jau tikai latviešiem tāds īpašs datums. Cilvēku tas īpašāku nepadara. Vismaz man tā liekas. Ja kaut ko izdara, ar darbiņiem, tad var pieminēt,” uzskata tētis Rolands, novēlot dēliņam paveikt ko labu Latvijai. “Lai viņš ir draudzīgs, sirsnīgs, izpalīdzīgs. Lai mācās sadzīvot ar saviem mīnusiem, tos izzina. Jo bieži vien mēs nevaram būt laimīgi, ja ar to netiekam galām.” Mamma Linda papildina: “Lai nebeidzas izzināšanas prieks.”

Vienmēr būs brīvdiena un salūts

Treinovsku ģimenes puisēns Ralfs piedzima nedēļu ātrāk, nekā plānots. “Mēs un arī citi vienmēr smējāmies, ka noteikti būs Latvijas simtgadē. Visu laiku tas bija kā joks, bet tā arī sanāca,” saka māmiņa Dina. Tētis Zigmārs atceras, ka 18.novembrī bija plānojuši braukt uz Rīgu pie draugiem. Taču sieva pateikusi nē, nevarēsim, jo dēliņš bija izlēmis, ka ir laiks.

Puisēna vecāki īpaši vēlas paslavēt vecmāti Ināru Ābolu, kas dzemdību laikā abiem ļāvusi justies droši. Lai gan sākotnēji Zigmārs nebija plānojis piedalīties, tomēr sanācis būt klāt teju visu dzemdību laiku. Māmiņa Dina atceras, ka pagājušas vairākas nedēļas līdz nākusi apziņa, ka kļuvusi par mammu.

Šobrīd dzīvi bez bērniņa nemaz nevarot iedomāties. “Kad Zigis ar viņu iziet ārā pastaigāties, klusums mājās ir neierasts.

Arī Zigis teicis, – kad esam abi kaut kur aizbraukuši, skumīgi vienam pašam esot mājās. Ir tik pierasts, ka pie auss kāds runājas,” atzīst Dina. “Ir ļoti forši. Noteikti gribēsim vēl kādu bērniņu.”

Pirmos divus mēnešus mazulis ieviesis pavisam ačgārnu režīmu – dienā gulējis, bet naktīs rosījies. “Bija sajaucis,” smaidot atminas māmiņa. Dēliņš raksturu rādot jau no pirmās dienas, – ja kaut kas nepatīk, tad nepatīk, ja patīk, tad patīk. “Atbilst savai horoskopa – skorpiona – zīmei.” Ralfs vienmēr iesaistoties, ja mamma vai tētis kaut ko dara. “Viņam vajag būt visam pa vidu. Patīk uzmanība, patīk, ja viņu vēro. Nu gluži kā tētim.” Taču esot brīži, kad puisēns rotaļājoties arī viens pats un sēdēt blakus nevajagot. “Bet, ja grib uzmanību, tad to vienmēr panāk.”

Ralfam ļoti patīkot draudzēties ar citiem bērniem, tai skaitā savu pusbrāli – desmit gadus veco Kristiānu, kad viņš atnāk ciemos. Ralfiņš labprāt pavada laiku arī ar Dinas māsas meitiņu. “Viņai ļoti patīk ar viņu ņemties, jau tad, kad viņš bija bēbītis,” novērojusi zēna mamma. Bēbīšu skoliņā vai kādās citās aktivitātēs Treinovski neesot iesaistījušies. “Sākumā interesējos, bet vietas tik ātri piepildījās, ka tā arī neizdevās nekur tikt. Tā kā esam to izlaiduši,” skaidro Dina, un bilst, ka neesot tā, ka nekur sabiedrībā neizejot. “Mums ar vienu mammu ir kopīgas pastaigas, mūsu bērniņiem ir pusotrs mēnesis starpība.” Tāpat viņi braucot ciemos pie omēm un citiem radiniekiem. Plānojas pirmais ceļojums uz Krimu – mammas dzimto pusi, kur joprojām dzīvo Dinas opaps.

Intervijas laikā Ralfs daudz smaida, atbalstoties pret virsmām mācās staigāt. Tik drošs, lai atrautu rokas un aizietu, gan vēl nav. Māmiņa novērojusi, ka esot reizes, kad bez turēšanās dēls arī varot nostāvēt. “Bet tas ir tad, ja viņš ar kaut ko ir aizrāvies un par to nedomā,” Dina teic, ka dēliņa attīstība norit, kā sacījusi fizioterapeite, pēc plāna. “Tā, kā jābūt.”

Vaicāta par vārdiņa izvēli, Dina saka, ka izlemt neesot bijis viegli. “Nekas nepatika. Arī Zigis teica, – piedāvā man variantus, es apskatīšu. Apspriežoties nonācām pie trim variantiem. Man galvenais nosacījums bija, lai tas būtu īss, tā kā uzvārds ir garš.” Ieraugot puisēnu, vecāki arī sapratuši, ka piedzimis Ralfiņš.

Tam, ka dēliņa dzimšanas diena ir 18.novembrī, vecāki mīnusus nesaskata. “Par godu Ralfam, lai arī kurā pilsētā viņš būs, vienmēr būs salūts.

Draugi, radi nekad nevarēs atteikt ierašanus uz svinībām, jo pa lielam visiem šajā dienā tomēr ir brīvs. Viņš varēs svinēt tieši savā dienā, nebūs jāmeklē tuvākā sestdiena vai svētdiena,” daudz pozitīvā saskatījis Zigmārs. Līdz šim 18.novembri Treinovski nav īpaši svinējuši, bet nu, šajā datumā piedzimstot Ralfiam, viss mainījies. “Tā kā viņš vēl ir maziņš, pirmo dzimšanas dienu svinēsim mājās, ģimenes lokā. Varbūt ko aktīvāku nakamgad.” Vecāki dēliņam novēl, – lai viņš pieaugot ir tāds pats, kā tagad – ar savu viedokli, attieksmi, raksturu.