Ziemassvētku laikā ļaudis savās ģimenēs vienmēr cenšas uzsvērt, ka galvenās ir garīgās vērtības, nevis dāvanas, kas svētku priekšvakarā tiek novietotas zem eglītes, lai jau nākamajā rītā bērni, satraukumā spiegdami, tās varētu izsaiņot. Vecākiem gan šie svētki, kas kļuvuši ļoti komerciāli, reizēm sagādā galvassāpes, jo ne vienmēr maciņš atļauj nopirkt to, ko bērns vēlas. Par to, kā izdabāt savai atvasei un tai pašā laikā neradīt pamatīgu robu budžetā, arī šis stāsts.

Lai noskaidrotu, kā Ziemassvētkiem gatavojas lielās ģimenes, apjautājām trīs daudzbērnu mammas. Vija Mežale, kura audzina sešus bērnus, stāsta: “Šogad dāvanas izdevies sarūpēt ļoti laicīgi – lielākā daļa iegādātas jau oktobrī, un zināmā mērā jāsaka paldies “Kendama” rotaļlietas izgudrotājam, jo trīs no bērniem gribēja tieši šo koka rokturīti ar bumbiņu, kas bērnu vidū pašlaik ir topā, turklāt par ļoti pieņemamu cenu. Būtībā visas mūsu atvašu vēlmes ir samērīgas, un, ja arī viņš, piemēram, vēlas savu datoru, tad vecākiem kaut ko tik dārgu nelūgs, jo labi apzinās, ko varam atļauties.” V. Mežale pati Ziemassvētkos strādājot par pasākumu vadītāju un ietērpjas svētku rūķa tērpā, ko novērtējot arī viņas bērni. “Ja kāds no bērniem dāvanā nav saņēmis to, ko vēlas, nevarētu teikt, ka viņam sāp sirds. Mūsu ģimenē tā nav.”

Savukārt Ineses Kalniņas ģimenē ir septiņi bērni, un visi jau ir aizgājuši savā dzīvē, taču dāvanu pirkšanas tradīcijas ir saglabājušās. “Ir tā, ka mēnesi pirms Ziemassvētkiem kopīgi vienojamies, par kādu summu pārsteigums tiks sarūpēts. Tas tāpēc, lai cits citam nedāvinātu pavisam sīkus nieciņus, kuri bieži vien pēc tam netiek izmantoti. Piemēram, šoreiz summa ir desmit eiro, par kuriem jāiepriecina kāds no ģimenes locekļiem. Tas tiek noteikts loterijas kārtībā, proti, katrs izvēlas savu ciparu un pēc tam tad arī noskaidrojas, kurš kuru apdāvinās,” atklāja I. Kalniņa. “Tas, ka tik lielā ģimenē ir jāpērk tikai viena dāvana, ietaupa ne tikai naudu, bet arī laiku.”

Savukārt Ilze Vizule, kuras ģimenē aug trīs bērni, atzina, ka Ziemassvētku laikā liels uzsvars tiekot likts uz garīgām vērtībām. Tiesa, tas nenozīmē, ka atvases paliek bez dāvanām, gluži pretēji – viņi saņem tās un dod arī citiem. “Mūsu ģimenē nu jau ir iesakņojusies tradīcija šajos svētkos apdāvināt arī citus, to dara arī bērni. Taču, ja runājam par savstarpēju dāvanu pasniegšanu, tad Ziemassvētkos aicinu sastādīt vēlmju sarakstu, kas tiek izvērtēts, – ko varam atļauties un kas būtu visnoderīgākais,” pastāstīja I. Vizule.