Redakcija saņēmusi Saeimas deputāta, “Saskaņas centra” pārstāvja Valērija Agešina vēstuli, kurā skaidrota nostāja saistībā ar KNAB priekšnieka atstādināšanu. Aptaujājām arī citu partiju vietējos pārstāvjus, kāds ir viņu viedoklis gan par KNAB priekšnieka atstādināšanu, gan plašajām protesta akcijām. Jāteic gan, ka politiķus aptaujājām piektdien no rīta, bet notikumi mūsu valstī tagad risinās tik strauji, ka katra diena nes jaunus un pārsteidzošus pavērsienus.

Valērijs Agešins (“Saskaņas centrs”, 9.Saeimas deputāts): – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir specifiska valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir novērst un apkarot valsts amatpersonu, arī pašu augstāko amatpersonu, likumpārkāpumus. Lai veiktu šos pienākumus, KNAB un tās vadītājam ir nepieciešamas augstas procesuālās aizsardzības garantijas, lai mazinātu dažādu pārbaudēs iesaistīto amatpersonu iespējas ietekmēt KNAB priekšnieka lēmumus. Tādēļ par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata saskaņā ar likumu var lemt tikai Saeima. Lai ieteiktu KNAB priekšnieka atbrīvošanu vai atstādināšanu no amata, Ministru kabinetam noteiktos gadījumos jāveido Ģenerālprokurora vadīta komisija.

Tādēļ izbrīnu rada Ministru prezidenta A.Kalvīša lēmums uzurpēt Ministru kabinetam piešķirtās pilnvaras, vienpersoniski ierosināt disciplinārlietu pret KNAB priekšnieku Loskutovu un atstādināt viņu no amata pienākumu izpildes. Ministru prezidenta mēģinājumi Loskutovam piemērot vispārējās civildienesta un darba likuma normas kā jebkuram civildienesta ierēdnim vai darbiniekam, neņemot vērā speciālajā likumā – “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” – noteiktās garantijas, mūsuprāt, ir juridiski nepamatoti. Bez tam Ģenerālprokuratūra atzinusi, ka starp Ministru prezidentu un KNAB priekšnieku nepastāv “Darba likumā” regulētās darba tiesiskās attiecības un Ministru prezidents nav atzīstams par KNAB priekšnieka darba devēju.

Secinājums: KNAB priekšnieka atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas, pamatojoties uz Ministru prezidenta Kalvīša 2007.gada 24.septembra dokumentā minētajām normām, nav pamata.

Ilva Lutere (“Jaunā laika” Liepājas nodaļas valdes locekle): – Domāju, ka KNAB priekšnieka Aleksandra Loskutova atstādināšana no amata bija tikai iegansts plašajam tautas piketam pie Saeimas nama un nevis galvenais motīvs. Varētu teikt – tā bija pēdējā pile pacietības kausā. Kā jau sacīja Baiba Sipeniece, ir pēdējais laiks tautai mosties. Tas pat nebija vienkāršs pikets, tā bija gluži vai kā revolūcija. Un cik daudz zvanu šajās dienās birojā saņēmām! Cilvēki gribēja doties uz Rīgu, organizēja transportu, veidoja domubiedru grupas, daudzi arī no Liepājas aizbrauca. Tāda neparasta sajūta – gluži vai kā pirms 15 gadiem Atmodas laikā.

Bet attiecībā uz Loskutovu jāsaka, ka tā pamatā, protams,  ir politiskā spēle. Ja jau ģenerālprokurors pateica, ja jau VK atzina, ka nav pietiekama iemesla KNAB priekšnieka atstādināšanai, tad premjers Aigars Kalvītis pats ir pārkāpis likumu. Kā mēs varam šādam premjeram ļaut turpināt darbu atbildīgajā amatā?

Aloizs Norkus (TP Liepājas nodaļas valdes priekšsēdētājs): – Jebkurā gadījumā, esmu par to, ka “miers baro, nemiers posta”. Jebkuri nemieri bremzē attīstību. Par Loskutova atstādināšanu grūti pateikt, acīmredzot tur ir dažādas juridiskās nianses. Bet, ja valdības vadītājs pieņem lēmumus, viņam par tiem ir jābūt politiski atbildīgam.

Jānis Vilnītis (LPP/”LC”): – Nekad neesmu sevi pozicionējis kā politiķi, vispirms esmu uzņēmējs. Un kā uzņēmējs arī vērtēju situāciju. Manuprāt, valdība ir izlaidusi vadības grožus no rokām. Lielā mērā tā zaudējusi arī uzņēmēju uzticību, jo nav pildījusi solījumus. Bija solīts, ka nodokļi tiks samazināti, bet tas nav īstenots. Tāpat solīja, ka būs atvērtāka un vienkāršotāka ES struktūrfondu finansējuma saņemšanas kārtība, bet redzam, ka viss kļūst tikai sarežģītāk.

Par Loskutova atstādināšanu – tā ir politiskā spēle. Nebūt nedomāju, ka Loskutovs ir eņģelis, kas pilnīgi bez vainas. Bet KNAB priekšnieks acīmredzot ir izdevīgs vienai partijai un varbūt nav izdevīgs Kalvītim un viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam. Tas viss saistīts ar ietekmes sfēru dalīšanu.

Tautas protesti, protams, ir par to, ka valdība nepildīja solījumus. Nevar arī apgalvot, ka viss, ko dara valdība, būtu slikti, bet tā bija kļuvusi pārāk augstprātīga, neprata vai pat negribēja skaidrot savus lēmumus. Un iztērēja doto uzticības kredītu.

Ivars Kesenfelds (“TB”/LNNK):  – Premjera Aigara Kalvīša rīcību attiecībā uz Loskutova atstādināšanu vērtēju, ka tā nav tālredzīga. Manuprāt, TP vajadzētu izvērtēt premjera darbību gan ekonomiskajā, gan politiskajā plāksnē.

Runājot līdzībās, ja šoferis brauc pa ceļu, viņam tajā brīdī jāatceras nevis par Konstitūciju, bet par Ceļu satiksmes noteikumiem. Kalvītis vadījās pēc ļoti vispārīgiem likumiem, bet attiecībā uz KNAB darbojas specifiski likumi.

Tomēr kategoriski esmu pret Saeimas atlaišanu. Tas neko nedotu, tikai bremzētu iesāktos procesus.

Par protesta akciju – nav svarīgi, vai runa ir par Loskutovu, vai ekonomiskiem jautājumiem. Bet man ir prieks, ka mūsu tauta ir atmodusies un ir gatava aktivitātēm. Citādāk jau sāka šķist, ka tauta ir nobijusies, ieslīgusi bezcerībā. Tikko tā pierādīja, ka tā nestāv malā, ka tai ir gribasspēks un vēlme ietekmēt procesus.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Foto no A.F.I.

Ceturtdien pie Saeimas nama aptuveni 5000 cilvēku pieprasīja premjera demisiju. Drošības dienesta pārstāvji atzina, ka vēl vairāk piketētāju pie Saeimas bija tikai tad, kad notika protesti pret izglītības reformu.