Brīvdabas pirmsskolu liepājnieki grib

Biedrība “Dabas zona” organizēja vairākus pasākumus gan studentiem, gan pedagogiem, gan arī vecākiem un bērniem, bet lielāko atsaucību izrādījuši tieši pirmsskolas pedagogi. Interese bijusi tik liela, ka skolotājiem rīkots papildu pasākums, atbraukuši cilvēki pat no Saldus, stāstīja biedrībā.

Pasākumi, kas bija paredzēti mazajiem liepājniekiem, vairs nebija tik kupli apmeklēti, to ietekmēja arī laikapstākļi, bet sausais atlikums ir tāds, ka brīvdabas dārziņu Liepājā vēlas.

“Pirmkārt, gribam saprast, vai vecākiem tas ir vajadzīgs un kāda būtu meža dārziņa optimālā forma. Vai tas būtu tīrā veidā, kad bērni mežā ir visu dienu, vai arī integrējot brīvdabas pedagoģiju tradicionālos bērnudārzos, kad, piemēram, audzēkņi reizi nedēļā vienu dienu pavada mežā,” atklāja projekta vadītāja Ieva Ignatova, piebilstot, ka liela daļa Liepājas bērnudārzu ir dabai atvērti.

“Šis ir pilotprojekts. Mums ir cerība, ka atradīsim vecākus un pedagogus, kuri par šo ideju “deg” tāpat kā mēs.

Šobrīd interese vairāk ir profesionāla. Vēl būs tikšanās reizes, un paredzēts arī vērsties domē, informēt par šo vēlmi un to, cik daudz cilvēku meža dārziņu Liepājā gribētu,” notiekošo raksturoja projekta vadītāja.

Biedrība veikusi aptauju, kurā līdz šim piedalījušies ap 130 respondentu. Apmēram 90 norādījuši, ka vēlētos brīvdabas pirmsskolu Liepājā. “Puse nosliecās par labu integrētai brīvdabas pieredzei, bet puse vēlētos pilnvērtību meža dārziņu,” teica I. Ignatova.

Satrauc komforts, meklē alternatīvas

Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir tualetes, jo tradicionālā meža dārziņā to nav, mazie nokārtojas mežā. “Mūsu mentalitātei tas varbūt nav tik viegli pieņemams, komforta trūkums mazliet baida vietējos,” norādīja biedrības pārstāve.

No pašvaldības viedokļa raugoties, šādas iestādes ir pat izdevīgas. “Tas ir lēts variants, daudzviet pasaulē to piekopj. Piemēram, Vācijā ir vismaz 1500 šādu meža dārziņu,” sacīja I. Ignatova.

Vecākiem apgrūtinājumu gan varētu būt vairāk nekā tradicionālā dārziņā. “Tam ir jāsaņemas, jo uz mežu ir jātiek, vecākiem pašiem nākas vairāk iesaistīties, vēl arī jādomā par apģērbu. Tāpat ēdienu bērni parasti ņem līdzi no mājām. Medicīniskā palīdzība varētu būt nodrošināta līdzīgi kā nometnēs – ir līgums ar kādu ārpakalpojuma sniedzēju, un jebkurā laikā mediķi ieradīsies un palīdzēs,” skaidroja projekta vadītāja.

“Ar drošību ir tā: vecākiem pašiem jāsaprot, ka mežā var notikt viss kaut kas, bet, protams, pedagogs ir atbildīgs. Vienlaikus mazais arī kāpj kopā, un pašmērķis ir brīva, nevis sterila vide. Protams, bērns var aizķerties aiz zara un nokrist, bet no pasaules mēs nevienu nevaram pasargāt,” viņa stāstīja.

Vairāk apgrūtinājumu nozīmē arī lielākus ieguvumus. To, kā stāstīja “Dabas zonas” pārstāve, netrūkst. “Bērna fiziskā veselība, arī fiziskā attīstība.

Meža dārziņu bērni ir daudz patstāvīgāki. Bērns pats iet, meklē, atklāj, vēro, klausās, skatās un daudz iemācās.

Lielākoties tā ir tā brīvā rotaļa. Viņi ir savā teritorijā, spēlējās, risina attiecības, konfliktus, draudzējās. Tieši rotaļu ceļā arī notiek izglītošana. Cipari, burti tiek iepazīti interaktīvās spēlēs, tas viss iet vienā solī, piemēram, ar bioloģiju, un ir daudz citu aspektu,” teica I. Ignatova.

“Dabas mīlestība. Meža dārziņš tai ir vislabākais veids, jo bērniņš ir mazs un viņā iekšā ir dabas izpratne – viņš saprot, ko nozīmē būt dabā, ko nozīmē tai darīt pāri un ko nozīmē to saudzēt. Ir pētījumi, kas rāda, ka, jo agrākā vecumā bērns regulāri atrodas dabā, jo daudz vieglāk izprot dažādas ar dabu saistītas lietas vēlāk. Tā pati atkritumu šķirošana, patērētāju kultūra, klimata pārmaiņas,” viņa uzskaitīja.

“Šādu iestādi Liepājā gribējām jau sen un gribam joprojām. Bērniem tas ir jautri, forši un vērtīgi. Tas, kas notiek tradicionālā bērnudārzā, ļoti atkarīgs no audzinātājām. Ne visas iet ārā, aizbildinās ar laikapstākļiem. Aktivitātes tomēr ir diezgan sēdošas. Daba māca un norūda cilvēku, stiprina imunitāti. Ja būtu izvēles iespējas, es savu mazo vestu uz šādu dārziņu,” sacīja Beberliņos satiktā mamma Agata Babina, kura šurp bija atvedusi dēlēnu.