Nedēļas sākumā Satiksmes ministrijas mājaslapā bija pieejams likumprojekts par grozījumiem “Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumā”, kas faktiski paredz, ka lielu daļu pilsētas teritorijas turpmāk kontrolēs valsts kapitālsabiedrība, kurā Liepājas pašvaldībai piederētu mazākuma daļa. Dokuments raisījis Liepāja domes un SEZ vadības satraukumu, tikmēr satiksmes ministrs pauž izbrīnu par likumprojektā rakstīto.

Likuma grozījumos lasāms: “Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir kapitālsabiedrība, kurā balsstiesīgās akcijas pieder valstij un pašvaldībai un kura nodrošina speciālās ekonomiskās zonas funkciju īstenošanu SEZ teritorijā, kā arī likumā par ostām paredzēto ostas pārvaldes funkciju īstenošanu Liepājas ostas teritorijā. Minētās kapitālsabiedrības kapitāla daļas (akcijas) nav atsavināmas vai ieķīlājamas.”

Tāpat dokumentā norādīts, ka SEZ pārvaldes 33% akciju turētāja ir Liepājas pašvaldība, 67% – Satiksmes ministrija un ka kapitālsabiedrība izveido padomi, kurai tiek deleģēti četri pārstāvji – pa vienam no Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

“Tas, ko ieraudzījām likumprojektā, darīja mūs uzmanīgus,” pauž Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņš norāda, ka, pirmkārt, bažas raisa tas, ka uzņēmuma padomē paredzēts deleģēt tikai četrus ministriju pārstāvjus, kā arī kapitālsabiedrībā Liepājas dome būtu mazākuma daļas īpašniece. Otrkārt, neizpratni rada tas, ka pēc Satiksmes ministrijas plāniem par aptuveni 65% pilsētas teritorijas turpmāk vairs neatbildēs ievēlētie domes deputāti, bet gan kapitālsabiedrība, atzīmē pilsētas mērs.

“Ja šobrīd valdībā tiek virzīts likumprojekts, ka divas trešdaļas no pilsētas teritorijas turpmāk pārraudzīs komercsabiedrība, kuras padomē vispār nav paredzēta pilsētas pārstāvība, tad man ir grūti iedomāties, ar kādām pilnvarām Liepājas domes deputāti vispār varētu par kaut ko tādu balsot, lemjot par dibināšanu un pašvaldības ieguldījumu pamatkapitālā, kāds paredzēts likumprojektā. Tas nozīmē, ka liepājniekiem vispār nav nekādas teikšanas par divām trešdaļām savas pilsētas, bet to pārvalda “kundziņi” no Vecrīgas torņiem. Man tas neliekas pareizi. Ja neskaita valsts monopolus, parādiet man kaut vienu valsts kapitālsabiedrību, kas sekmīgi strādātu reģionos. Es tādu nevaru iedomāties!” savukārt pauž Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Liepājas domes un SEZ vadība, kā arī SEZ pirmais vadītājs un uzņēmējs Uldis Pīlēns tikušies un diskutējuši gan ar satiksmes ministru, gan Saeimā pārstāvēto partiju frakciju “Jaunā Vienotība”, “KPVLV” un apvienības “Visu Latvijai”–”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķiem, lai pārliecinātu, ka plānotā Liepājas SEZ pārvaldības modeļa maiņa var radīt būtiskus riskus pašvaldībai, valstij un uzņēmējdarbības attīstībai kopumā, kas liepājniekiem atsauktos arī uz darba vietām. “Šobrīd jāsaka, ka arī Saeimā, runājot par šo jautājumu, komisiju vadītāji un frakciju deputāti ir visnotaļ piesardzīgi un grib rūpīgi visu izvērtēt, pirms pieņemt jebkādus lēmumus, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības izaugsmi Liepājā,” norāda U. Sesks.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija (JKP) no tikšanās ar Liepājas pārstāvjiem gan atteikusies, savu lēmumu argumentējot, ka uzticas Satiksmes ministrijas paustajam un neredz nepieciešamību diskusijai, stāsta J. Vilnītis. “Manuprāt, tā ir izvairīšanās no argumentētas sarunas,” viņš vērtē.

Liepājas domes un SEZ vadītāji tomēr cer, ka JKP viņus uzklausīs. Ostas reformas jautājums viņi vēlas pārrunāt arī ar apvienības “Attīstībai/Par” deputātiem.

Tikmēr likumprojekts par grozījumiem Liepājas SEZ likumā no Satiksmes ministrijas mājaslapas jau ir izņemts. T. Linkaits informē, ka ierosināta dienesta izmeklēšana par to, kā un kāpēc ministrijas darbinieks ne ar vienu nesaskaņotus dokumentu projektus publiskojis ministrijas mājaslapā.

Jautāts, vai tas nozīmē, ka šajā dokumentā rakstītais nav “akmenī cirsts”, ministrs atbild: “Ņemot vērā, ka neviens šo dokumentu pirms publicēšanas nebija redzējis, pat nevaru komentēt.”

T.Linkaits, kurš norādīts kā likumprojekta iesniedzējs, klāsta, ka viņam šo dokumentu pārsūtījis J. Vilnītis, proti, pašvaldības juriste to bija paguvusi izdrukāt no Satiksmes ministrijas mājaslapas. “Visādā ziņā savdabīgs teksts, arī par padomi no četru ministriju pārstāvjiem u.tml., kas vispār nav nevienā sarunu formātā pārrunāts,” par atklātībā nākušo dokumentu saka T. Linkaits.