Jūrmalas parka slapjākajās vietās un pilsētas mežā (Dienvidrietumu meža masīvs) no Pērkones ielas virzienā uz Vaiņodes ielu ir nozāģēti un savākti septiņi koki, kas bija nolūzuši marta vidū notikušajā vētrā, kad vēja ātrums pilsētā sasniedza pat 35 metrus sekundē, portālam liepajniekiem.lv pastaštīja domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Stiprajā vējā 12. un 13. martā pilsētā bija cietuši vairāk nekā 120 koku, taču daļu no tiem nebija iespējams uzreiz sagarināt un aizvākt. Liela daļa no kritušajiem vai nolūzušajiem kokiem tika novākta pirmajās dienās pēc vētras, taču, piemēram, Jūrmalas parkā un minētajā pilsētas mežā, kas plešas abpus gājēju un velosipēdu ceļam uz dienvidiem no Pērkones ielas, piekļūšana kokiem bija apgrūtināta lielā augsnes mitruma dēļ. Tikai iestājoties siltam un sausam laikam, bija iespējams turpināt vētras seku likvidēšanu.

Šobrīd ir pārtraukta koku ciršana vai zāģēšana, jo līdz 30. jūnijam ir dzīvnieku saudzēšanas un putnu ligzdošanas periods, kad šie darbi parkos nav atļauti, izņemot gadījumus, kad koks vai aizlūzuši zari apdraud cilvēka veselību, dzīvību, īpašumu vai infrastruktūras darbību. Jūrmalas parka pārpurvotajās vietās, tāpat arī Dienvidrietumu mežā vēl palikušie kritušie un lūzušie koki cilvēkus un infrastruktūru neapdraud.

Parkā atlikušos kritušos vai nolauztos kokus Komunālā pārvalde izvāks pēc minētā lieguma termiņa beigām, savukārt mežā tiks plānota biotopa kopšana. Lielie sausokņi, koku stumbeņi, kritalas, ko radījis spēcīgais vējš, tiks saglabāti mežainās piejūras kāpas bioloģiskās daudzveidības vairošanai.

”Ja vēlamies, lai piekrastē būtu pēc iespējas plašāka bioloģiskā daudzveidība, mežā ir jāsaglabā nokaltuši un krituši koki – tie ir nozīmīgi dažādu bezmugurkaulnieku dzīves vieta, kas savukārt nodrošina barības bāzi putniem un dzīvniekiem,” skaidro pilsētas dārzniece Alda Damberga. Tāpēc piekrastes meža teritorija netiks izkopta kā skvērs vai parks.

Dārzniece vēl piebilst, ka bioloģiskā daudzveidība ainaviski bagātina pilsētu, sniedz plašākas rekreācijas iespējas iedzīvotājiem – doties pastaigās, sportot, atpūsties kopā ar ģimeni un izzināt dabu.

Pilsētas mežā, kas ir Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslas struktūras sastāvdaļa, kopšanas darbi tiks plānoti tuvāko gadu laikā. Darbi notiks rudens/ziemas sezonā, atbilstoši pieejamiem finanšu resursiem, kā arī – atbilstoši Meža likumā, Dabas aizsardzības pārvaldes un valdības (MK) noteikumos ietvertajām prasībām.

A. Damberga atgādina, ka mežainas piejūras kāpas biotopu raksturo veci koki, lauces jeb atvērumi vainaga klājā, lieli sausokņi, stumbeņi, kritalas, koki ar koksnes sēnēm/piepēm, pamežā augoši kadiķi un citi bioloģiski nozīmīgi biotopa struktūras elementi. To saglabāšanu prasa MK noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu un Dabas aizsardzības pārvaldes vadlīnijas par piejūras, smiltāju un virsāju atjaunošanu un apsaimniekošanu.

2019. gadā pilsētai piederošajā Dienvidrietumu meža masīvā Komunālā pārvalde organizēja kopšanas cirti – tad septiņu hektāru platībā zemesgabalā Klaipēdas ielā 138 tika atjaunots mežainas piejūras kāpas biotops. Pirms šiem darbiem tika veikts biotopu novērtējums visā minētajā zemesgabalā,  kas ir 25,4 ha liels.

2014. gadā Dienvidrietumu meža daļā no Pērkones ielas līdz Vētru ielai notika iepriekšējie kopšanas darbi. Tagad gar veloceļu no Pērkones ielas uz dienvidiem jūras pusē ir izsaudzis skaists priežu mežs.

Dienvidrietumu meža masīvs ir 60 ha liels un pie Pērkones ielas tas robežojas ar Jūrmalas parka teritoriju.  Meža un parka teritorijas apsaimniekošanai ir gan līdzīgas, gan arī atšķirīgas prasības un nosacījumi.

Mežā un arī parka teritorijā, kas ir Baltijas jūras  krasta aizsargjosla, diemžēl intensīvi tiek bojāta kāpu zemsedze – te krustu šķērsu iemītas gājēju takas.

Daļēji šo problēmu risinās pašvaldības uzsāktā vai vēl plānotā infrastruktūras sakārtošana ielās, kas ved uz pludmali (Roņu, Peldu, Liedaga, Pērkones, Vaiņodes iela), kā arī izejās uz pludmali saskaņā ar pludmales tematisko plānojumu.