LNA darbus plāno veikt līdz 2026.gada jūlijam, digitalizējot 18.gadsimta skaņdarbu norakstus un senās drukas vienības līdz 1840.gadam.

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē glabājas unikāla sena Liepājas kantorāta (“Libauer Cantorat”) nošu kolekcija, kas mūsdienās ir ļoti vērtīgs kultūras mantojums, ko var uzskatīt par baroka un klasicisma laikmeta Saksijas baznīcu mūzikas smalku atzaru Baltijā, min LNA pārstāvji.

Senajā nošu krājumā ir apmēram 170 mūzikas rokrakstu un retu mūzikas iespieddarbu, no kuriem lielākā daļa ir 18.gadsimta otrās puses sacerējumi.

Manuskriptu pamatdaļu veido divu Saksijas komponistu Johana Sebastiana Baha skolnieku Gotfrīda Augusta Homiliusa (1714-1785) un Johana Frīdriha Dolesa (1715-1797) kantātes.

Reto izdevumu kategorijā atrodamas vairākas 18.gadsimtā iespiestas Jozefa Haidna, Volfganga Amadeja Mocarta, Džovanni Batistas Pergolēzi un citu autoru kompozīcijas.

2011.gadā, sadarbojoties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai, Latvijas Nacionālai bibliotēkai, Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondam, Leipcigas Universitātes Muzikoloģijas institūtam un Leipcigas Baha arhīvam, tika veikta pirmreizēja kolekcijas inventarizācija un kataloģizācija, iekļaujot to RISM (“Repertoir international des sources musicales”) leksikonā.

Pašlaik tiek sperts nākamais solis – šīs kolekcijas nošu digitalizācija, nodrošinot vērtīgā materiāla saglabāšanu un pieejamību nākamajām paaudzēm.

LNA digitalizēs arī vēsturiski nozīmīgus dokumentus – Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas draudzes dokumentu arhīva draudzes locekļu sarakstus no 1900. līdz 1920.gadam un no 1939. līdz 1950.gadam, baznīcas draudzes kartotēku no 1939. līdz 1959.gadam, laulību reģistra grāmatas no 1928. līdz 1932.gadam, kā arī dažādas izziņas par dzimušajiem, mirušajiem, personām, kuras iestājušās draudzē, kristītiem bērniem, adopciju un vārda maiņa, par laulībām laika periodā no 1872. līdz 1945.gadam.