Bardaks un traģisks skats no malas – tā par savu māju apkaimi saka portāla liepajniekiem.lv sastaptie Klaipēdas ielas namu iemītnieki, kuri nesaprot, kāpēc dīķus neiztīra.

Gulbīši šogad vairs nenāk

Liepājas Komunālā pārvalde Klaipēdas ielas mikrorajona dīķos kopš oktobra beigām izpļāvusi niedres un izzāģējusi krūmus, kas abu dīķu krastos bija izauguši beidzamo trīs gadu laikā.

Savākti sadzīves atkritumi, kas bija izmesti krastā un ūdenī. “Kad uznāks sals un dīķus pārklās drošs ledus, nopļausim un savāksim atlikušās niedres,” pastāsta pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

“Ko viņi te sakopa… Trīs vīri atnāca, niedres čupā sakrāva un pazuda atkal,” pukojas Austra Šica.

Sieviete šeit dzīvojot jau četrdesmit gadus, agrāk ūdenstilpes bijušas skaistas un kārtīgas, vienmēr dzīvojuši gulbji. “Gulbīši te šogad vairs nenāk. Viņiem vajag rakt, bet apakšā viss ir netīrs, tikai dubļi, vien pa virsu spīd ūdens, ir pavisam sekls,” stāsta sirmgalve, kurai ļoti žēl, ka putni pārcēlušies uz kanālu. Tagad ieklīstot tikai viens gārnis.

“Niedres nāk virsū, nekāda jēga nav. Nav naudas. Nez kur tā nauda paliek?” spriež A. Šica. Pēdējā pusgada laikā dīķi esot pavisam nolaisti.

Ar bērnu ratiņiem un sunīti saitē uz mājām dodas Marta. Dīķi nav kārtīgi uzturēti, viņa uzskata. “Tīra tikai tagad, vasarā ir aizauguši un nekopti. Šai rajonā mājas ir renovētas, viss ir sakopts, bet dīķi ir tikai butaforija. Zinu, ka mūsu mājas iedzīvotāji gāja uz domi par to runāt. Tieši rudenī, kad lapas jau nobirušas, sāk kaut ko darīt.

Vasarā Dienvidrietumu rajons tūristiem ir diezgan populārs, šis vispār ir prestižs rajons, bet skats no malas ir diezgan traģisks.

Tad labāk lai ber dīķus ciet un sastāda kociņus,” domā māmiņa.

Iedzīvotāji runā, ka vienā dīķi ietekot notekūdeņi no mājām. Marta novērojusi, ka vienā pusē dīķis ziemā kārtīgi neaizsalst, kamēr uz otra var slidot un priecāties.

Uzkopšanai īss derīguma termiņš

Komunālajā pārvaldē norāda, ka dīķu apkārtni sakopjot ik pēc dažiem gadiem. 2015. gada vasaras un rudens sezonā vairākkārt uzlasīti gruži dīķa malās un liela izmēra atkritumi mehanizēti izvilkti no dīķa pārpurvojušās gultnes. Liela apjoma dīķu krastu tīrīšana notikusi arī 2017./2018. gada ziemā.

Par kanalizācijas notekūdeņu ieplūšanu Komunālajai pārvaldei neesot informācijas.

Dīķos ir biezs nosēdumu slānis, kas veidojies un ik gadus papildinās no bojā gājušajiem ūdensaugiem, koku lapām un citiem bioloģiskajiem atkritumiem. Notiek pūšanas procesi, krastos cilvēks varot sajust nepatīkamu smaku un diskomfortu.

Vienlaikus dīķu ekosistēma esot piemērota ūdensputniem, kas šeit ik gadus izvēlas ligzdošanas vietas un pastāvīgi barojas.

“Diemžēl, neveicot abu ūdenskrātuvju un tuvumā esošas teritorijas būtisku labiekārtošanu, uzkopšanas darbi joprojām būs derīgi tikai neilgu brīdi,” atzīmē A. Štāls.

“Niedres parasti ataug vienas vasaras laikā, vēl straujāk dīķu apkārtni un ūdens daļu piegružo apkārtējo māju iedzīvotāji. Arī krūmi, kuru saknes palikušas zemē, sazaļo dažu gadu laikā.”

Komunālās pārvaldes un iedzīvotāju domas saskan – Klaipēdas ielā 112 un Klaipēdas ielā 114 ir nepieciešams mehanizēti padziļināt ūdenskrātuves, nostiprināt krastus, izveidot celiņu sistēmu, pārdomātus apstādījumus un īstenot citus ainavas uzlabojumus.

Taču tā uzreiz braukt ar traktoru šurp nevarot. Vispirms jāveic izpēte, piemēram, būtu jāpārbauda, vai dīķos nav kādi bīstami priekšmeti. Tad seko projektēšana, būvdarbu tāmes veidošana, jāatrod nauda, tikai tad var veikt iepirkumu un ķerties pie darba.

Komunālā pārvalde iesniegs pieprasījumu pilsētas 2023. gada budžetā iekļaut līdzekļus abu dīķu izpētei un tīrīšanas un apkārtnes labiekārtošanas darbu projektēšanai.

G. Ansiņš atzīst, ka domes priekšsēdētāja ikdienas risināmo jautājumu tematikā dīķīšu problēma parādoties regulāri, tuvējo namu iedzīvotājus šī tēma satrauc. “Skaidrs, ka būtu nepieciešami pamatīgāki darbi, tostarp arī grunts izrakšana un attīrīšana. Tas, protams, ir pašvaldības budžeta iespēju jautājums un būs jāvērtē nākamā gada budžeta kontekstā,” viņš pauž.

14Skatīt galeriju

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.