Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prognozē, ka rinda par vietu bērnudārzā Latvijā atrisināsies triju gadu laikā, aģentūru BNS par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdi, kur tika diskutēts par alternatīvām bērnu pieskatīšanas formām, informēja Saeimas Preses centrs.

Patlaban reālajā rindā valstī ir 8000 bērnu vecumā no pusotra līdz četru gadu vecumam, kuriem nav vietas pašvaldības bērnudārzos, kas tām būtu jānodrošina. Dati gan liecina, ka pēdējā gada laikā rinda ir samazinājusies un vietu kādā no pirmsskolas iestādēm atraduši 3000 bērnu.

Šā gada budžetā ir paredzēti vairāk nekā trīs miljoni latu, lai kompensētu privātā bērnudārza izmaksas vecākiem, kuru bērniem trūkst vietas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs. Plānotais atbalsta apmērs ir līdz 100 latiem mēnesī. Saeimas deputāti pauduši viedokli, ka valsts līmenī līdztekus jāattīsta arī alternatīvas bērnu pieskatīšanas formas.

“Pagaidām esam vēl tālu no principa “nauda seko bērnam” ieviešanas, lai visā valstī vecāki varētu brīvi izvēlēties – laist mazuli pašvaldības dārziņā, privātajā dārziņā, maksāt auklei par pieskatīšanu vai arī kādu citu bērnam piemērotu alternatīvu pēc saviem ieskatiem,” sacījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.  

Komisijas sekretāre Inita Bišofa aicināja sakārtot aukļu darbību valstī, norādot, ka vienotu kritēriju un sertifikācijas trūkums gan veicina nelegālo nodarbinātību, gan rada riskus bērnu drošībai. Kā pamatu aukļu sistēmas izveidei visā Latvijā viņa minēja Liepājas pašvaldības pozitīvo piemēru, kur vecākiem jau ilgāku laiku ir pieejams pašvaldības atbalstīts aukļu dienests.  

Arī portāla “www.mammamuntetiem.lv” pārstāve Aija Rutka aicināja kā alternatīvu attīstīt aukļu pakalpojumus. Bērni ir dažādi, un, piemēram, pārlieku emocionāliem mazuļiem vai bērniem, kas bieži slimo, bērnudārzs nebūtu piemērotākais risinājums.  

Rīgas pilsētā alternatīvu aprūpes formu trūkums ir izskaidrojams ar regulējuma neesamību – aukļu dienests būtu liels, taču valstī nav kritēriju, kam jāatbilst tajā strādājošajiem, un pašvaldībai būtu jāparedz arī resursi kontrolei, deputātiem pastāstīja Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Gundega Puķīte.

Savukārt Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa norādīja, ka ministrija jau strādā pie normatīvā regulējuma, kas noteiktu bērnudārzam alternatīvus bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. To plānots izstrādāt līdz šā gada beigām.

BNS