Pirmdiena, 30. marts Nanija, Ilgmārs, Igmārs

Diskusijā par vidi aktuālas kāpas, atkritumi un gaisa kvalitāte

Diskusijā par vidi aktuālas kāpas, atkritumi un gaisa kvalitāte
Foto: Egons Zīverts
12.03.2020 07:00

"Kurzemes Vārds"

Turpinot Liepājas pilsētas attīstības programmas 2021.–2027. gadam izstrādi, šonedēļ eksperti tikās tematiskajā darba grupā “Vide”. No problēmu formulējumiem līdz iespējamajiem risinājumiem darbs ritēja četrās apakšgrupās: “Dabas un zemes resursu aizsardzība un pārvaldība”, “Enerģētika, energoefektivitāte, gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas”, “Komunālā infrastruktūra, atkritumu apsaimniekošana, mājokļi un dzīvnieku labturība”, “Publiskā ārtelpa un pilsētas labiekārtojums”.

Kāpās par daudz apmeklētāju

Ideja, kuru piedāvāja vairākās apakšgrupās, ir sabiedrības izglītošana vides jautājumos. Eksperti uzsvēra nekoordinēto vides izglītību skolās un bērnudārzos, ko varētu labot ar vides izglītības koordinatora amata ieviešanu pilsētā. Piesaistot Liepājas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēkus un studentus, varētu ne tikai veicināt sabiedrības izpratni par vides aizsardzības jautājumiem, bet arī izstrādāt dabai draudzīgus risinājumus gan infrastruktūras izveidē un uzlabošanā, gan dabas vērtību saglabāšanā, gaisa kvalitātes uzlabošanā un citos problēmjautājumos.

Publiskie pasākumi, kas notiek brīvā dabā, piemēram, pludmalē Dienvidrietumu rajonā un Beberliņos, noplicina biotopus. “Ierosinājums – noteikt apmeklētāju limitu konkrētos publiskajos pasākumos,” apkopotos darba grupas priekšlikumus lasīja Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece. “Tas ir rungas otrs gals,” iebilda Liepājas Reģionālās vides pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Junkurs, “ja tas nav finansiāli izdevīgi, ņemot vērā apmeklētāju skaita samazināšanu, tad pasākums nemaz nenotiks.”

“Ja izveidos noteiktu infrastruktūru, apmeklētāju skaitu nevajadzēs limitēt,” teica D. Liepniece. “Lielajiem pasākumiem vajag pielāgot infrastruktūru, bet dabas baudīšanai – mazi pasākumi, ģimenes,” skaidroja Liepājas novada fonda vadītāja Aiga Jaunskalže. Eksperti palika pie tā, ka būtu jāizstrādā konkrēti kritēriji.

Darba grupa norādīja uz atkritumu apsaimniekošanas problēmām pilsētā – nav kompostēšanas laukumu un tiek radīts ļoti daudz zaļo atkritumu. Ja ņems vērā priekšlikumus, tad tā saukto zaļo atkritumu apjomu varētu samazināt, pārtraucot nesamērīgi biežu un ļoti zemu zāles pļaušanu, kas arī kavē bioloģisko daudzveidību. Atkritumu savākšanai pludmalē vajadzētu radīt alternatīvas pēc principa – ko atnesi, to aiznes!

Iedzīvotāji jāiesaista regulāri

Gaisa kvalitātes pasliktināšanās ir tas jautājums, par ko iedzīvotāji bieži pauž bažas. Te varētu līdzēt gan automašīnu stāvēšanas laika samazināšana krustojumos ar viedajiem risinājumiem, gan atvērto datu centra izveide, lai optimizētu sabiedriskā transporta maršrutus un plūsmu.

Plānots arī noteikt, ka elektrovelosipēds ir sabiedriskā transporta dalībnieks, un izveidot veloceliņu savienojumus. Arhitekti Guntu Šnipki mulsināja priekšlikums dzelzceļa pārvada izveidei ar tramvaja līniju uz Ziemeļu priekšpilsētu. “Tramvajs tur nav paredzēts.” Taču priekšlikums palika fiksēts, jo noraidīt varot arī vēlāk.

Darba grupa ļoti maz skāra novecojušo un nesakārtoto ēku jautājumu. Priekšlikumos gan ieļauta noteikumu pilnveidošana un mīkstināšana, lai motivētu cilvēkus remontēt un atjaunot ēkas, tai skaitā vēsturiskās.

Kvalitatīvu cilvēkresursu trūkums arī definēts pie vides problēmām. “Ko jūs ar to domājat?” izskanēja jautājums. Mākslinieks Egons Peršēvics atbildēja, ka ar to saprotot cilvēkus, “kas nāk paši ar saviem resursiem un pievieno tos pilsētai”. “Cilvēkus ar augstu izglītību, radošām idejām, tādus, kas spēj radīt augstas pievienotās vērtības produktus,” viņš teica.

Kā problēma definēta arī sabiedrības nepietiekama iesaistīšana lēmumu pieņemšanā un nerēķināšanās ar viņiem kā galapatērētājiem. Arhitekts Gundars Vīksna ieteica mainīt sabiedrisko apspriešanu stilu: “Vajadzētu panākt situāciju, ka nevis nopublicē kaut kur un gaida, ka kāds nāks apspriest, bet izvēlēties mehānismu, kā cilvēku aizsniegt.”

“Lai mēs sasniegtu iedzīvotāju, viņam pašam par to ir jāinteresējas,” piebilda A. Jaunskalže. Viņasprāt, regulāri būtu jārīko iedzīvotāju forumi par dažādām jomām. Nevalstiskā sektora iesaistīšanu ar tā pieredzi un viedokli uzsvēra arī Laura Grundmane no biedrības “Radi vidi pats”.

Priekšlikumi vides uzlabošanai

  • Izveidot pretplūdu aizsargbūves Ezermalā un Zaļajā birzē.
  • Attīstīt Dienvidu fortu apkārtni, pielāgojot publiskiem pasākumiem.
  • Uzstādīt barjeras, lai novērstu kāpu un mežu izbraukāšanu, un pilnveidot Pašvaldības policijas videonovērošanas sistēmu.
  • Izveidot autostāvvietas pie pilsētas robežām, ieviest viedos risinājumus krustojumos.
  • Ierīkot Raiņa ielas dzelzceļa pārvadu.
  • Uzcelt krematoriju.
  • Izveidot dzīvnieku kapsētu un krematoriju.
  • Radīt vietu parkam vai skvēram, kuru veidotu iedzīvotāji.
  • Izveidot vietas, kur bez maksas padzerties ūdeni.
  • Radīt gaisa kvalitātes monitoringa sistēmu, kas balstās reālos datos, un dot iespēju iedzīvotājiem apskatīt datus.
  • Veikt individuālās apkures inventarizāciju un mazināt tās ietekmi uz gaisa kvalitāti.
  • Radīt atkritumu šķirošanas iespējas publiskā ārtelpā, izveidot zaļo atkritumu kompostēšanas laukumus.
  • Aizliegt publiskām personām vienreiz lietojamu plastmasas preču lietošanu.
  • Izstrādāt jaunus noteikumus laivu kooperatīviem.
  • Radīt atbalstu īpašniekiem mājokļu un ēku uzturēšanai un atjaunošanai.
  • Pārbūvēt un sakārtot Tirdzniecības kanāla malu.
  • Labiekārtot publisko ārtelpu Jaunliepājā un citos mikrorajonos.
  • Kampaņveidīgi atvēlēt ielas gājējiem.
  • Apspriest nevis koku izciršanu, bet jaunu stādīšanu.
  • Veidot pilsētvidi kā magnētu cilvēku un investīciju piesaistei.
  • Plašāk iesaistīt sabiedrību projektu apspriešanā.

Foto galerija

19 komentāri

2020-03-12 09:01

komentārs: KĀDA VIDES AIZSARDZĪBA KAD JŪS NOCIRTĀT TIK DAUDZ KOKUS KLAIPĒDAS IELAS GALĀ KUR AGRĀK BIJA TRAMVAJA GALAPUNKTS??? sagaidiet jaunu Liepājas tūrisma objektu CELMUS!!!!!!!!!!!!!!!! KĀ JŪS VARĒJĀT KO TĀDU LIEPĀJAI NODARĪT? JUMS KAUNA NAV. papeles Rojas ielā 36 un Klaipēdas ielā 130, liepa virzienā uz Esperanto ielu līdz Rīgas ielas brauktuvei, 14.novembra bulvārī, ozoli Ķempes ielā, Klaipēdas ielas galā vairāku hektāru platībā tiks izzāģēti aptuveni 500 koki, tad vēl nolemts izzāģēt 123 kokus, lielākoties krastmalas vītolus Vecajā ostmalā, man vēl uzskaitīt? JAUNS MĒRS LAIKAM PĀRKĀPJ SAVAS PILNVARAS SAVAI PAPĪRA RŪPNĪCAI APCĒRTOT LIEPĀJU! https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/kam-tie-koki-trauceja/ KĀDS APSTĀDINIET ŠO MURGU! VIDES AKTĪVISTI, MĒS CERAM UZ JUMS! CIK ASARU IZRAUDĀTAS PAR TIEM KOKIEM, KĀ AR NAZI PA SIRDI. :( :( :( :( :( :( :(

2020-03-12 09:07

komentārs: ierakstiet koku zāģēšana liepajniekiem.lv https://www.liepajniekiem.lv/tema/koku-zagesana/ atradīsiet daudz traģisko stāstu par nocirstiem kokiem un sabojāto gaisu Liepājā. :( kāpēc netiek publiskoti publiskās apspriešanas rezultāti par koku nozāģēšanu?!?!?!

2020-03-12 09:27

Santa: Piesolīta eiropas nauda un tagad pūlas to apgūt. Smieklīgi cilvēku padaudz!!! Agrāk tās kāpas ar motocikliem un kvadracikliem neizbraukāja. Ķeriet tos un liekat sodus, bet nevar jau noķert un ja noķers dabūs pa degunu vides korupcijas draugs.

2020-03-12 09:58

nu: Interesanti, kāds būs rezultāds no šīm bezjēdzīgām diskusijām.

2020-03-12 13:19

Gunis: Un kā būs ar apzināto smacēšanu? To regulāri piekopj Valdemāra ielas 10, pie Dejusa kantora, īpašnieki, savā pirts skurstenī dedzinot vecās auto eļļas un gumijas un piesmirdinot gan Republikas, gan Valdemāra un Avotu ielu apkārtni!

2020-03-12 13:44

Vēronis: Mums te pie mājām koku nau, bet varētu izrakt kādu palielu bedri, kompostet tur zaļos atkritumus, pėc kād 2gad iestad koku, citad smiltīs nokaltis kā tai Grizupes ielā.

2020-03-12 14:13

Sivns: Kas noplicina kāpu biotopu ir tā maniakālā koku izciršana. Pirms diviem gadiem izplēsa visus kokus un krūmus aiz Daugavas un palīgstadiona. Tagad tajās vietās valda klajš tuksnesis un smiltis kaudzēm tiek sadzītas parka zālienos un abos stadionos. Tagad izciršanai iezīmēti gandrīz visi koki aiz Jūrmalas slimnīcas lai radītu vēl vienu tuksnesi. Vai kāds veselais saprāts var to apturēt?

2020-03-12 14:22

tualete: Visā veloceliņa garumā no Klaipēdas ielas līdz par Kūrmājas prospektam nav nevienas tualetes.Kur cilvēki nokārtojas ? Kāpu zonā.

2020-03-12 15:22

Maigonis: Paldies par dzeramo ūdeni!

2020-03-12 16:24

Ttf: Ļoti skaisti tagad Klaipēdas ielas galā.Nu,nevajag kā mežoņiem dzīvot krūmos un atkritumos, kā bija iepriekš.Tad kad kāda vecā papele uzgāzīsies kādam,tad atkal nebūs labi.Bojātos kokus jāzāģē ārā un jāstāda jauni.Tā ir,nekas nav mūžīgs.

2020-03-12 17:05

komentārs: Ttf tad ej un bojā savas plaušas, skaties uz betona sienām un vasarā mocies no karstuma, ja tev nepatīk koki. :(

2020-03-12 17:45

rakaris:): nu tur viena daļa tādu plānotāju , ka cirkā par klauniem pat neņemtu :DD!!

2020-03-13 00:45

Covid-007: ""Apspriest nevis koku izciršanu, bet jaunu stādīšanu.""??
H aha ha ..znacit ,cirst var un vajag uz nebēdu ,bet kaut ko jāiestāda esot>>>bla bla bla ..kafijtantiņu saiets..

vnk nožēlojami))

2020-03-13 01:43

Jē: Daiļdirsēji sataisījuši gudrus gīmjus, atkal savākušies vienkopus!

2020-03-13 10:11

Covid-007: ""nolicina biotopus"" 1?? kretīni !! tiem ņergām ir jāiet un jāstāda kociņi ,lai kaut kad nākotnē kādiem biezajiem būtu ko zāģēt un pārdot..!! un kad tik ""drosmīgi"" eko vides un vides vispār aizstāvji--tad ar sūdainu kokus šos "'eko --bioatkritumus"" ,kuri te bļauj par vidi--nosūtīt uz Zaharjina uzcelto māju kompleksu kāpu zonā..lai panāk noārdīto kāpu atjaunošanu un māju nojaukšanu!!
Nevar to izdarīt--iekšu nav..!!?? Tad turiet mutes un tīriet atejas !!!

2020-03-17 14:43

komentārs: Covid-007 viens koks ir spējīgs absorbēt 21.7 kg ogļskābās gāzes gada laikā. un neviens mūs neaizvērs, mēs šobrīd esam daudz. un tas nav normāli ka tik daudz koki ir izcirsti nepublicējot publiskās apspriešanas, kura ilgst tikai nedēļu, rezultātus. tu vēl redzēsi CIK mēs esam drosmīgi.

2020-03-17 14:49

komentārs: ABI ŠIE PRIEKŠLIKUMI IR PRETRUNĀ VIENS AR OTRU!
ŠIS
"Radīt gaisa kvalitātes monitoringa sistēmu, kas balstās reālos datos, un dot iespēju iedzīvotājiem apskatīt datus."
UN
"Apspriest nevis koku izciršanu, bet jaunu stādīšanu."

Kāda var būt gaisa kvalitāte, ja ir nocirsti tik daudz koku? VISS! APSTĀJIETIES! JAUNAIS MĒR, CIK TU VĒL SAVAI PAPĪRA FABRIKAI IZEJMATERIĀLUS SADABŪSI NO LIEPĀJAS KOKIEM?!?!?!

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli