“Veloceliņš Liepājā ir patiešām laba lieta,” saka neredzīgo sporta kluba “Ezerkrasts” vadītājs Igors Langfrīds. Viņu kopā ar Gati Preisu, kurš ir neredzīgs, vakar rīta pusē sastapām minamies ar tandēmriteni – Igors priekšā un Gatis aizmugurē.

“Un arī šī ir laba lieta,” Igors piesit ar roku pie divvietīgā velosipēda. “Tā ir vēl viena iespēja, kā neredzīgam vai vājredzīgam cilvēkam tikt pie dabas, izbaudīt to, izsportoties un justies kā pilnvērtīgi dzīvojošam.” Igors ir iestājies neredzīgo cilvēku asistentu sagatavošanas programmā un ir brīvprātīgais asistents Gatim abu velogaitās. Gatis stāsta, ka abi tā braucot jau no pagājušā gada rudens, tad gan bijušas arī nelielas tehniskas problēmas, un tagad turpinot. “Mēs pat gatavojamies sacensībām ar tandēmriteņiem,” piebilst Igors, tāpēc abu izbraucienus var uzskatīt arī par treniņbraucieniem.

To velosipēdu, ar kuru abi brauc, sporta klubs “Ezerkrasts” iegādājies pēc sludinājuma. Tas gan esot pasmags, vajadzētu vieglāku, bet Igors zina, ka tādi velosipēdi dārgi maksā. Taču viņam ir doma “Ezerkrastam” iegādāties vēl vismaz divus tādus braucamos, lai vairāk neredzīgo un vājredzīgo cilvēku varētu izbaudīt riteņbraukšanas priekus.

Savs viedoklis abiem vīriešiem ir arī par savstarpējo kultūru uz veloceliņa. Igors norāda, ka ar velosipēdistiem pašiem problēmu neesot – tie uz sev atvēlētās celiņa daļas satiek labi. Taču joprojām nereti savu pusi negrib ievērot gājēji, kas bieži vien nostājas veloceliņa vidū, pļāpā un pat neliekas ne zinis par tuvojošos velosipēdistu. Tāpēc viņam ir ļoti konkrēts ierosinājums: varbūt veloceliņa malās var izlikt informatīvos stendus, kuros būtu izskaidrots celiņa sadalījums pa joslām un kā uz tā uzvesties. Toties Gatis priecājas par soliņiem celiņa malās – ja nogurst, var apsēsties un atpūsties.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Savos izbraucienos Igors (priekšā) un Gatis izrunā arī dažādas ikdienišķās lietas.