liepajniekiem.lv
Spēkā ir divi pilnvarojuma līgumi, taču pieteikumu finanšu institūcijā “Altum” atbalsta saņemšanai iesniedzis viens attīstītājs SIA “ReBalt Investments”.
Viss “Altum” pusē
Uzņēmēji vēlas būvēt divas jaunas daudzdzīvokļu mājas Klaipēdas ielā 138 ar vismaz 110 dzīvokļiem, kur kopā ar Liepājas pašvaldību un valsts finansiālu atbalstu piedāvās zemas īres maksas mājokļus liepājniekiem.
SIA “ReBalt Investments” valdes loceklis Ēvalds Zunda pastāsta, ka iesnieguši pieteikumu “Altum”. “Tur virzība notiek lēni, viss tagad ir “Altum” pusē,” viņš norāda.
M. Tīdens atgādina, ka pilnvarojuma līgums ar Liepājas pašvaldību ir spēkā arī SIA “MDM House”. “Viņi darbojas tirgū, un es nezinu, vai viņi pavisam ir atmetuši šo domu,” viņš saka.
Zemas īres mājokļi netaps Laivinieku ielā 4, kur attīstītājs pārdod dzīvokļus par tirgus cenām, bet izpilddirektora vietnieks pieļauj, ka to varbūt varētu darīt citā vietā.
“Trīs attīstītāji vēl ir interesējušies, viņus nosaukt pašlaik nevaru. Viņi izrāda interesi būvēt no nulles,”
pastāsta M. Tīdens.
Valsts atbalsta programma, viņaprāt, ir īsti laikā, jo dzīvojamais fonds visā Latvijā neglābjami noveco.
Pašvaldība var palīdzēt ar mājokli trūcīgiem cilvēkiem, turīgie var meklēt to tirgū, kur gan piedāvā dzīvokļus ne tik kvalitatīvās mājās, kādas ir citur Eiropā un kādās jaunie speciālisti gribētu un varētu dzīvot.
Starp šīm abām kategorijām ir liela plaisa. “Cilvēks ar vidējiem ienākumiem nevar nākt uz pašvaldību, te viņam neko nedos.
Tāpat sarežģīti tirgū startēt, jo tur par mazu naudu var dabūt kādu būceni, bet Liepājā vasarā vispār neko nevar dabūt,”
norāda M. Tīdens.
“Ja valsts programmā par nepilniem sešiem eiro kvadrātmetrā varētu dabūt dzīvokli jaunā, modernā gandrīz nulles klases enerģijas ēkā, nav slikti.”
Lai attīstītāji nāktu un vienkārši celtu dzīvojamos namus ārpus Rīgas, banka prasa 40 procentu līdzdalību. Piemēram, ja projekts maksā desmit miljoni, tad četri jāiegulda uzņēmējam, bet akcionāri sagaida kapitāla atdevi un nav ar mieru.
Savukārt iecerēm Rīgā banka tādus nosacījumus neuzliek. “Valmierā vai Liepājā nav tā pati tirgus cena, kas Rīgā. Ja nu neizdodas un būve jāpārdod, tad banka reģionā saskata lielākus riskus un prasa lielāku līdzdalību no attīstītāja puses,” problēmu norāda izpilddirektora vietnieks.
Zeme šodien, atzinums – rīt?
Valsts atbalsta programmā ir cerības pašvaldībām ārpus Rīgas, jo attīstītājs var iegūt līdz 30 procentu kapitāla atlaidi, ja viņš izpilda “Altum” nosacījumus – noteiktā termiņā uzbūvē noteikta izmēra un noteiktu skaitu dzīvokļu un piepilda tos ar rindu, kuru savukārt atvērs pašvaldībā.
Liepājā ir spēkā saistošie noteikumi rindas atvēršanai,
bet pašas rindas nav, jo nav arī nevienas mājas.
Programmā sākumā bija paredzēts finansējums 42,9 miljonu eiro apmērā ar līdz 30% kapitāla atlaidi projekta attiecināmajām izmaksām 700 dzīvokļiem lielajās pilsētās ārpus Rīgas. To izmaksas būtu zem 1200 eiro par kvadrātmetru.
Tagad sadārdzinājumu dēļ slieksnis pacelts līdz 180 eiro, bet kopējā naudas summa palikusi tā pati. Dzīvokļu skaits samazinās, tagad tie ir 467, un rodas lielāka konkurence attīstītājiem, atzīmē M. Tīdens.
Mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” organizētajā diskusijā par īres namu attīstību Latvijā kā galvenie šķēršļi zemu izmaksu īres namu attīstībai tika minēti Ekonomikas ministrijas (EM) programmas nosacījumi, tostarp noteiktie termiņi, un “Altum” atbalsta saņemšanas kārtība.
Tomēr pašvaldībām un publiskajiem mājokļu attīstītājiem interese ir, ko pierāda arī programmā iesniegtie 11 projekti (819 dzīvokļi), savukārt viens projekts ar 116 dzīvokļiem jau apstiprināts.
Neskaidrības rada secība, kādā pieteikties valsts atbalstam – vai privātajam uzņēmējam iegādāties no pašvaldības zemesgabalu un tad doties uz “Altum”, tādā gadījumā riskējot ierobežot naudas plūsmu, vai arī saņemt “Altum” atzinumu un tikai tad iegādāties zemi.
Apbūves tiesības vai noma nepastāv dzīvojamo māju gadījumā, to nepieļauj Civillikums.
Liepājas pašvaldība gatavo izsolei divus zemesgabalus. “Tas nav tik vienkārši. Vajadzīgas komunikācijas, jo, ja uzņēmējs grib būvēt zemas īres cenas dzīvokļus, tad izdevumiem jābūt pēc iespējas mazākiem. Pašvaldība drīkst līdz tam zemesgabalam pievilkt komunikācijas un noasfaltēt. Ja tā visa nav, tad viņš nebūvē,” saka Liepājas pašvaldības pārstāvis.
Atdodiet PVN
M. Tīdens skaidro, ka pašvaldības interesēs ir stingri izsoles nosacījumi un pretendentu atlase. Noteikti būs jāprasa nodrošinājums, lai kāds nenopērk zemi un “negaida savu lielo dienu pēc entiem gadiem. Mums vajag mājas, tāpēc pašvaldības gadījumā attīstītājs tiks apgrūtināts ar garantiju. Jāsamaksā vēl gandrīz tikpat, taču tas iesaldē uzņēmēja līdzekļus līdz brīdim, kad māja būs tuvu nodošanai.
Varētu būt tā, ka pie 80 procentu izpildes pašvaldība iemaksāto garantiju atdod. Tomēr tā ne visur var izdoties, attīstītāju var aizbiedēt.
No otras puses, kurš piedos pašvaldībai, ja uzņēmējs nopirks zemi “priekš marinēšanas”.
Un beigās Valsts kontrole pavaicās, vai noasfaltējāt ceļu, lai īpašniekam zemes gabala vērtība pieaugtu?” spriež pašvaldības pārstāvis.
Arī ar privātu zemes īpašnieku attīstītājam būtu jāslēdz nodomu līgums. Citādi, uzzinājis, ka saņemts “Altum” atzinums, viņš cels cenu.
Attīstītājus mulsina tas, ka dzīvokļu rindu veido pašvaldība, viņš pats savus klientus nevar pa taisno ielaist.
“Ja noķers pie blēdīšanās, var likt atmaksāt atpakaļ visus 30 procentus.
Atkal tas ir risks uzņēmējam sadarbībā ar pašvaldību, ka tā meklēs cilvēkus, iedrošinās, uzņems rindā. Protams, Liepājas pašvaldībai ir interese, jo pieprasījums ir liels,” saka M. Tīdens.
Vēl viens akmens dārziņā esot valsts pusē. “Ja uzceļ māju un pārdod dzīvokļus, tad attīstītājs var atgūt PVN. Īres mājas gadījumā, izīrējot dzīvokļus privātpersonām, neko nevar atgūt. Tas nozīmē, ka zemas īres dzīvokļu māja ir par 21 procentu dārgāka nekā tā, kuru pārdod.
Šī problēma vienāda ir Rīgā un reģionos. Ļoti aicinām kopīgi ar Ekonomikas un Finanšu ministriju kaut ko darīt, jo šāda situācija nav normāla,” uzsver Liepājas pašvaldības pārstāvis.
“Piesola 30 procentus, bet 21 uzreiz atņem. Kas tas vairs par atbalstu?”
SIA “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš, komentējot programmas finansējuma apjomu, norāda – ja projektu ar pašvaldības deleģējumu īsteno privātais attīstītājs, būtisks ir jautājums par pašvaldības gatavību iesaistīties ārējo inženiertīklu un piegulošās infrastruktūras izbūvē, tādējādi uzņemoties daļu finansiālā sloga.
“Ja skatāmies, kādas pašlaik ir viena pārdodamā vai izīrējamā kvadrātmetra būvniecības izmaksas, tad šī summa, neskaitot projektēšanu, zemesgabala iegādi, ārējo tīklu izbūvi, labiekārtojumu, maksu par finansējumu, projekta vadību u.tml., ir aptuveni 1400 eiro.
Tomēr, ja pieskaitām klāt arī visas saistītās izmaksas, ko savu projektu gadījumā sedzam mēs paši, kvadrātmetra pašizmaksa būtiski pieaug un EM programmas noteiktajā izmaksu apjomā iekļauties vairs nevar,” viņš apliecina.
Uzziņai
Mājokļu problemātika Latvijā
Valstī ir aptuveni 811 000 apdzīvotu mājokļu, no kuriem aptuveni 12% ir nodoti īrei. Īres mājokļu fonds ir novecojis un nerenovēts: 45% īres mājokļu atrodas ēkās, kas būvētas līdz 1941. gadam, savukārt 53% īres mājokļu – ēkās, kas būvētas no 1961. līdz 1992. gadam.
365 000 jeb ap 44% mājsaimniecību nespēj atļauties hipotekāro kredītu un arī nevar pretendēt uz pašvaldības dzīvokli.
Avots: ”Bonava Latvija”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
