Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Šajā karā ar sabiedroto atbalstu par savām tiesībām pastāvēt ukraiņi cīnās jau divus gadus. Plecu pie pleca ar Ukrainu Krievijas agresijai stājusies pretī arī Eiropas Savienība.
Atbalsts no pirmās dienas
24. februārī, Krievijas iebrukuma Ukrainā otrajā gadadienā, daudzviet pasaulē, arī Latvijā, notiks piemiņas pasākumi.
Savukārt Eiropas sirdī Briselē 25. februārī iecerēts Ukrainas atbalsta gājiens, kura mērķis ir atgādināt, ka Ukrainas liktenis saistīts ar plašāku Eiropas cīņu par demokrātiju un cilvēktiesībām.
Pagājušā gada decembrī ES dalībvalstu līderi samitā Briselē vienojās sākt iestāšanās sarunas gan ar Ukrainu, gan Moldovu.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels sociālajos tīklos to nosauca par “skaidru cerības signālu viņu tautai un mūsu kontinentam”.
Viņš arī sola, ka
ES atbalstīs Ukrainu “tik ilgi, cik tas būs nepieciešams”, un norāda, ka “katrs Ukrainai mobilizētais eiro ir ieguldījums mūsu pašu drošībā, labklājībā un stabilitātē”.
Eiropa vēl pirms 2022. gada iebrukuma paudusi stingru atbalstu Ukrainai, asi nosodot Krievijas agresiju.
2021. gada decembrī pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti aicināja Krieviju izvest Ukrainai draudošos karaspēkus un norādīja, ka jebkurai Maskavas agresijai ir jāmaksā augsta ekonomiskā un politiskā cena.
Tie nebija tukši draudi – uz Krievijas agresiju ES reaģēja ātri un izlēmīgi.
Jau 2022. gada 23. februārī ES pieņēma pirmo sankciju paketi pret Krieviju, pāris dienas vēlāk sekoja nākamais sankciju kopums, tad trešais, ceturtais utt.
Šobrīd ES pret Krieviju noteikusi 12 sankciju paketes, bet kara otrajā gadadienā plānotas jaunas sankcijas.
2022. gada novembrī Eiropas Parlaments pasludinājis Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu.
Pirmajā gadā pēc iebrukuma ES sniedza kara plosītajai valstij ekonomisko, humāno un militāro atbalstu vairāk nekā 67 miljardu eiro vērtībā.
Līdz šī gada janvārim kopējais palīdzības apjoms jau pārsniedza 85 miljardus eiro, bet nesen, pēc stīvēšanās ar Ungāriju, visu 27 dalībvalstu līderi panāca vienošanos par ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā.
Kādiem mērķiem īsti šī nauda paredzēta? EP deputāts Ivars Ijabs (“Renew Europe” grupa) skaidro: 17 miljardi eiro ir granti, bet 33 miljardi – iespēja aizņemties.
“Līdzekļi paredzēti dažādiem mērķiem, tostarp atjaunošanas un rekonstrukcijas darbiem, slimnīcu personāla un ierēdņu algām, kā arī reformām, kas nepieciešamas, lai Ukraina varētu pretendēt uz dalību ES,” viņš pauž.
Rietumvalstīm jāuzņemas atbildība
Atskatoties uz diviem kara gadiem un atbildot uz jautājumu: cik ES Ukrainai sniegtais atbalsts bijis savlaicīgs, nozīmīgs un mērķēts, I. Ijabs saka:
“Pirmais, ko varēja, vajadzēja un joprojām vajag darīt, ir dot vairāk jaudīgu ieroču agresora atvairīšanai un padzīšanai.
Taču svarīgs, protams, ir visa cita veida atbalsts, it īpaši finansiālais. Algas kareivjiem ir jāmaksā un Krievijas sagrautās elektrostacijas jāatjauno, lai cilvēki vispār varētu izdzīvot.”
Vācijas kanclers Olafs Šolcs izteicis pārmetumus, ka lielākā daļa ES valstu nesniedz pietiekamu militāro atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu tās cīņā pret Krieviju.
I. Ijabs teic, ka Vācija patiešām ir absolūtos skaitļos vislielākā Ukrainas atbalstītāja ES. Taču attieksmē pret Ukrainu un karu kā Vācijā, tā Francijā joprojām ir ļoti stipra
“tāda kā samiernieciskuma nots, vēlēšanās noslēgt darījumu ar velnu cerībā, kas tas varētu pārvērsties par kādu citu būtni”.
“Politiskā griba Ukrainas atbalstam šķiet apgriezti proporcionāla pašu ES valstu pašu pieredzei attiecībās ar Krievijas impēriju / PSRS. Tie, kuru valstis nodeva un sadalīja, pasauli redz savādāk,” vērtē deputāts.
“Vairākās Rietumvalstīs arvien skaļākas kļūst runas par nogurumu no kara. Papildus tam daži politiskie spēki izmanto palīdzību Ukrainai par ķīlnieci, lai risinātu savas iekšpolitiskās grūtības.
Turpretī Ukraiņu tauta atkal un atkal ir pierādījusi, ka spēj efektīvi sakaut agresoru un atbrīvot okupētās teritorijas, ja Rietumvalstis laikus sniedz Ukrainai atbalstu kā ar ieročiem, tā finansiāli,” pauž EP deputāte Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partijas Kristīgo demokrātu grupa).
Viņa uzsver, ka jābūt stingrai politiskajai gribai finansiāli atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas imperiālismu.
“Nespēja vienoties būs gļēvulība, kas var nest katastrofālas sekas Ukrainai un visai demokrātiskajai pasaulei, turklāt izlēmīgi ir jārīkojas abās Atlantijas okeāna pusēs.
ES valstu vadītāji spēja vienoties par 50 miljardu eiro palīdzību Ukrainai laika periodam līdz 2027. gadam – tas būs nepārtraukts un paredzams finansējums, kas ne tikai palīdzēs Ukrainai uzvarēt karā, bet arī nodrošinās valsts atjaunošanu un sagatavošanos pilnvērtīgai dalībai ES.
Rietumvalstīm jāuzņemas atbildība par arvien nepietiekamu atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem karā pret agresoru, tādēļ Eiropas valstu līderiem steidzami jāpieņem lēmumi arī par ES militāras industrijas kapacitātes paaugstināšanu.
Savukārt ASV republikāņiem derētu neaizmirst, ka viņi ir Reigana partija. Ir neiespējami iedomāties, ka Reigans jebkad piekāptos tirānijai.”
Visas pazīmes liecina, ka Putins plāno “ilgo karu” –
Krievija ir palielinājusi izdevumus aizsardzībai līdz 30% no valsts budžeta, un šogad Krievija militārajām vajadzībām tērēs vairāk nekā pensijām, spriež parlamentāriete.
“Ja demokrātisko valstu vadītājiem pietrūks politiskas gribas politiski un finansiāli atbalstīt Ukrainu šajā izšķirīgajā kara posmā, tad pastāv risks, ka dažu gadu laikā Krievija spēs atjaunot savu militāro potenciālu, lai apdraudētu NATO austrumu flangu, tajā skaitā Baltijas valstis,” viņa pauž pārliecību.
Draugiem jāturas kopā
Globālajā politikā šis ir saspringts vēlēšanu gads. Ja martā gaidāmo Krievijas prezidenta vēlēšanu iznākums faktiski jau zināms, tad EP vēlēšanas jūnijā jaunas vēsmas gan var ienest.
Savukārt novembrī Eiropa ar bažām gaidīs ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu.
“ES nostāju pret Ukrainu pirmkārt noteiks politiskā un sociālekonomiskā situācija konkrētās dalībvalstīs, mazākā mērā Eiropas Parlamentā.
Jebkurā gadījumā Ukrainas draugiem ir jāturas kopā,”
atzīmē I. Ijabs.
S. Kalniete: “Latvija nelokāmi iestāsies par Ukrainu un atbalstīs to ar visiem līdzekļiem līdz uzvarai. Mēs nesīsim vēsti par atbalstu ukraiņu tautas varonīgajā cīņā visos starptautiskajos forumos, tai skaitā EP, līdz pat dienai, kad Ukraina pievienosies Eiropas Savienībai un NATO.
ES lēmums sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu bija svarīgs politiskais vēstījums Krievijai – Ukraina uz visiem laikiem ir prom no tās ietekmes! Sarunas jāsāk šogad, lai Ukrainu varētu uzņemt Savienībā līdz šīs desmitgades beigām.”
Uzziņai
ES atbalsts Ukrainai (līdz 2024. gada janvārim)
- Kopējais atbalsts – vairāk nekā 85 miljardi eiro,
- to skaitā finansiālais, ekonomiskais un humānais atbalsts no ES budžeta – 31 miljards eiro;
- granti, aizdevumi un garantijas – 9,45 pieci miljardi eiro;
- atbalsts Ukrainas bēgļiem ES dalībvalstīs – 17 miljardi eiro;
- militārais atbalsts – 17 miljardi eiro.
- ES solidaritātes līnijas ir veicinājušas 55% pārtikas eksportu no Ukrainas pa sauszemes ceļiem un ES ostām. ES solidaritātes joslas arī ļauj Ukrainai eksportēt nelauksaimnieciskas preces un saņemt humāno palīdzību;
- no 2022. līdz 2023. gadam ES militārās palīdzības misijas ietvaros apmācīti 40 000 Ukrainas karavīru.
Avots: consilium.europa.eu
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.