Eiropas Kultūras mantojuma dienu “Torņa sarunas” sestdien bija kā kluss ievads lieliem Somijas svētkiem. Liepājā un Svētās Trīsvienības katedrālē nākamā gada 13. februārī atzīmēs simtgadi, kopš šeit iesvētīts Liepājā šūdinātais somu jēgeru 27. bataljona karogs un kopš tieši šeit nākamie somu karavīri, tobrīd vēl vācu armijas pakļautībā bijuši, devuši zvērestu neatkarīgajai Somijai.

Šoruden mantojuma dienu tēma izceļ vietas, kurās noritējuši nozīmīgi vēsturiski notikumi. Liepājā izraudzīta Svētās Trīsvienības katedrāle tieši Somijas vēsturē nozīmīgo norišu dēļ. Taču katedrāle saistīta arī ar ievērojamiem notikumiem citos laikmetos – atgādināja lektors Gunārs Silakaktiņš. Divi no tiem: 1795. gadā šeit, vācu baznīcā, liepājnieki devuši zvērestu cariskajai Krievijas impērijai, atvadoties no pārsimt gadu ilgās dzīves Kurzemes hercogistē. 1817. gadā no katedrāles kanceles izziņots, ka Kurzemē tiek atcelta dzimtbūšana.

Sestdien katedrāles tornī par somu jēgeru gaitām Pirmā pasaules kara laikā Latvijā un Liepājā stāstīja gan Nacionālā arhīva pētniece Meldra Usenko, gan G. Silakaktiņš. Aktieris Andris Morkāns lasīja somu jēgeru dienasgrāmatu fragmentus, kas atklāj ļoti drūmo kareivju dzīvi frontē badā un pārpūlē – dzīvi, kāda tā bijusi arī pretiniekiem otrpus frontes krievu armijā, kur pretī vācu armijas sūtītajiem somiem bijuši latvieši. G. Silakaktiņš sacīja, ka mūsdienās somi ikreiz atvainojas latviešiem, kad runā par savas tautas pārstāvju karošanu Latvijā Pirmajā pasaules karā, – bet tāda bija likteņa ironija, ka abām brīvību alkstošajām tautām, latviešiem un somiem, toreiz nācies karot zem lielvaru karogiem. Lasījumus un stāstījumus papildināja Pirmā pasaules kara laika vēsturiskās fotogrāfijas un vēsturisko dokumentālo filmu fragmenti uz ekrāna.

Kā tas gadījās, ka tik daudz somu bija kļuvuši par kareivjiem vācu armijā? Somija toreiz atradās Krievijas pakļautībā. Sapņojot par savas tautas neatkarību, Somijā atradās patrioti, kuri uzskatīja, ka to vieglāk īstenot vācu kundzībā. 1915. gadā, slepeni šķērsojot Krievijas impērijas robežu, nepilni divi tūkstoši somu vīriešu vecumā no 15 līdz 49 gadiem, tostarp arī daudzi studenti, devās uz Vāciju, kur viņi saņēma militāro pamata mācību, bet pēc tam somus iekļāva Prūsijas armijas 27. karaliskajā jēgeru bataljonā. Jēgeru vidējais vecums – 24 gadi. Liepājā jēgeri pavadīja gandrīz gadu – no 1917. gada marta līdz 1918. gada februārim. Šeit turpinājās mācības un arī bija domāts atpūsties. Vai tas varēja izdoties kazarmu šaurībā, kur, saskaņā ar dienasgrāmatu lasījumiem, trūka gultu un jēgeri gulējuši cieši cits pie cita uz grīdas, sakņupdami pie galda, bet citi atrada guļvietu stallī pie zirgiem. Liepājā ne vien radīts bataljona karogs, bet arī karavīru himnas vārdi, kurai mūzikas autors ir Žans Sibeliuss. Savukārt jēgeru lieliskā kara pieredze palīdzēja nosargāt Somijas neatkarību arī 1939. gada karā ar Padomju Savienību.

Gatavojoties 2018. gada 13. februāra svinībām Liepājā, Nacionālais arhīvs gatavo lielu izstādi par somu jēgeriem – pastāstīja M. Usenko. Tad arī Liepājā gaidāmi gan Somijas, gan Latvijas valdības pārstāvji, svētku programma tiek gatavota visai dienai, bet centrālais notikums būs dievkalpojums – pastāstīja katedrāles dekāns Pēteris Kalks.