Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Dome uzskata: lielākā daļa solījumu izpildīta

Dome uzskata: lielākā daļa solījumu izpildīta
15.05.2009 07:03

14. maijā, iespējams, Liepājas domes šī sasaukuma pēdējā sēdē tika apstiprināta Liepājas attīstības pamatnostādņu 2005. – 2009. gadam izpilde.

Pamatnostādnes tika apstiprinātas vienā no pirmajām šī deputātu sasaukuma domes sēdēm 2005. gada maijā, un tās tika balstītas punkts punktā uz pašvaldībā valdošās koalīcijas (Liepājas partija, Tautas partija, Latvijas Pirmā partija) programmu jeb uz dotajiem solījumiem vēlētājiem.

Solījumu izpilde tika apstiprināta, visiem 12 klātesošajiem deputātiem balsojot “par”. “Par” balsoja arī visi trīs opozīcijas deputāti. Domes sēdē nepiedalījās Guntars Krieviņš, Aigars Kesenfelds un Anna Krilova. Atskaite par domes solījumu izpildi tiks publicēta gan pašvaldības mājaslapā, gan izdevumā “Katram Liepājniekam”, teica domes priekšsēdētāja padomniece Ieva Puka.

Redakcija jautāja domes priekšsēdētājam Uldim Seskam, kā viņš vērtē šajos gados paveikto. U. Sesks:
– Kopš 2005. gada bijis iespējams paveikt vairāk darbu nekā iepriekšējos divos sasaukumos kopumā, jo bija daudz lielākas iespējas piesaistīt ES un valsts finansējumu, lai kaut vai uzbūvētu Liepājas Olimpisko centru, modernizētu ūdensvadu, atdzīvinātu lidostu, padziļinātu ostu. Pēdējos gados katru gadu varējām ieguldīt 4 – 5 miljonus ielu atjaunošanā, un tas ir redzams – esam spējuši sasniegt to, ka ielas ir uzlabotas, nevis ir tikai izdzīvošanas un lāpīšanas process. Svarīgākais, ka ikvienā nozarē ir uzlabojumi.

Viena no svarīgākajām pašlaik ir sociālā drošība, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī un Eiropā. Lai arī virknē nozaru šogad ir bijis naudas samazinājums, bet sociālajā sfērā ir palielinājums, zinot, ka būs daudz vairāk jāpalīdz iedzīvotājiem, kuri zaudējuši darbu un kuru ienākumi ir samazinājušies.

  Kādēļ pēdējos gados Liepājā ienāca vairāk valsts naudas? Iepriekšējos gados akcentējāt, ka Liepāja nesaņem pienācīgu valsts atbalstu.
– Liepājas partija noslēdza sadarbības līgumu ar Tautas partiju, ļoti veiksmīga sadarbība bija ar Pirmo partiju un “Latvijas ceļu”, mums izdevās kopīgi panākt valsts finansējumu Olimpiskajam centram, ostas un lidostas attīstībai, 5. vidusskolas piebūvei. Veiksme bija sadarbībā.

– Kas tomēr vēl nav atrisināts, kas pašlaik ir pilsētas vājākais punkts?
– Ir nozares, kurās mums nebija iespējas piesaistīt ES līdzekļus. Viens liels bloks – energoefektivitāte. Mums izdevās iekustināt mājokļu siltināšanu, bet pagaidām tikai dažas ēkas ir siltinātas. Nākamajā sasaukumā šim mērķim būs pieejams finansējums no ES un valsts. Tas jāizmanto, tā būs lielā iespēja taupīt, pat uz pusi mazāk patērēt energoresursus. Tas attiecas arī uz siltumapgādes uzņēmumu – “Liepājas enerģijai” tikai tagad ir iespēja izmantot ES fondus. Jau šogad uzstādīs divas koģenerācijas stacijas, siltums paliks lētāks iedzīvotājiem jaunajā sezonā. Bez tam samazinās gāzes cena. Tas krīzes laikā ir ļoti svarīgi. Samazināsies izdevumi arī tādiem uzņēmumiem, kuri patērē gāzi, piemēram, “Liepājas metalurgam”.

Vai tie nav populistiski vārdi? Ilgus gadus esam dzirdējuši solījumus, ka tie vai citi darbi samazinās apkures izdevumus.
– Gāzes cena samazinās, pateicoties krīzei un “Latvijas gāzei”. Man “Latvijas gāzes” vadītājs Adrians Dāvis apstiprināja, ka līdz decembrim gāzes tarifi vēl turpinās samazināties. Tā ir labākā ziņa liepājniekiem. Man liekas, tie ir 18 procenti arī siltumtarifā. “Liepājas enerģija” pašlaik iesniedz divus projektus finansējumam no ES: siltumtrašu nomaiņai un vēl viena jauna katla uzstādīšanai vecajā TEC, lai kurinātu ar biomasu. Vietējie zemnieki varēs tīrīt mežus.

Savukārt mūsu projekts par 17 mācību iestāžu energoefektivitāti dos ievērojamu efektu pilsētas budžetā – gadā varēsim taupīt vairāk nekā 100 tūkstošus latu uz skolu apkures rēķina. Mainot pilsētas apgaismes sistēmu, taupīsim ap 30 procentus elektrības. Atslogosim pilsētas budžetu par nozīmīgu summu, par to varēs paveikt citus darbus.

Ja salīdzina pilsētas saimniecību četros gados, kāds būs mantojums, ko atstāsiet nākamajai domei?
– Saimniecība ir sakārtota, neprasīs vairs tik daudz pūļu ielu rekonstrukcija, ūdenssaimniecības nodrošināšana. Nebūs jābūvē vēl viens olimpiskais centrs, stadions. Ir ielikti pamati ES fondu saņemšanai. Man ir pilnīgi skaidrs, ka nākamajos četros gados pilsētas saimniecību var sakārtot pilnībā atbilstoši ES standartiem, par spīti krīzēm. Tikko apstiprināts Brīvības ielas projekts. Nākamais būs Ganību un Zirņu ielas sakārtošana. Plus vēl tūlīt izsludinās konkursu. No pilsētas robežas tiek būvēts savienojums ar Pulvera ielu – tas ir ostas pievedceļa projekts. Karostas tilta remonts tiks pabeigts. Rudenī sāksies ostas padziļināšana. Tās ir milzīgas iestrādnes, kuras vairs nav apturamas. Šie ES projekti dos reālu darbu būvniekiem un ražotājiem. Man ir pamats domāt, ka vasaras sezonā palielināsies darba vietu skaits būvniecībā un ražošanā.

Sekoju, ko dara ASV un Vācijas valdība, un mūsu programmas ir viens pret vienu tādas pašas: viņi rūpējas par energoefektivitāti, ceļu būvi, skolu un bērnudārzu būvi. Mēs mēģinām iet līdzīgu ceļu.

Ja valdība saka, ka būs jāsamazina izdevumi par 40 procentiem, vai tas neattiecas uz ikvienu cilvēku personiski un arī uz pašvaldību?
– Primāri ir tas, kāda būs valdības rīcība ar saviem budžeta grozījumiem. Tikai tad pašvaldība var reaģēt tālāk. Ir pāragri par to spriest. Piemēram, valdība plāno samazināt skolotāju skaitu un skolu skaitu, Liepāju tas nekādi neietekmēs. Liepājā nav paredzēts samazināt ne skolu, ne skolotāju skaitu.

Būtībā Liepājā tie paši politiskie spēki valdījuši divpadsmit gadu. Vai novēlat liepājniekiem tādu pašu koalīciju?
– Tā ir viena no Latvijas valsts bēdām – izmaiņas, dzīvojot pēc principa, ka visas meitas krīt uz atnācējiem, it kā viņiem būtu kas citādāks, valstij neko labu nedara. Es nesaku, ka 12 gadu laikā esmu izdarījis visu, ko katrs iedzīvotājs ir iedomājies vai gribējis. Man ir bijušas savas kļūdas, bet es skaidri zinu, kā šo kuģi vadīt turpmākos četrus gadus, lai pilsētas saimniecību sakārtotu kvalitatīvā Eiropas līmenī.

Mēs nevaram runāt par koalīciju, kamēr nav notikušas vēlēšanas, ir jārunā par darbiem un pēctecības principu. Mēs dosim savus padomus arī tiem, kuri domē būs ienākuši jauni.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz