Kaut gan laiks šonedēļ kļuvis jūtami siltāks, zvejas apstākļi piekrastes zvejniekiem joprojām ir ļoti smagi. Darbu galvenokārt traucē dreifējošie ledus gabali, kas grupējas un, vēju nesti, klejo pa jūru.Aizvakar selgā izmestos tīklus, kas dienvidrietumu vēja iespaidā bija pakļuvuši zem peldošajiem ledus blāķiem, izcelt nespēja liepājnieka Anatolija Molokanova vadītā kuģīša “Airis” vīri. Tāpēc zvejniekiem nācās atgriezties krastā bez loma un bez zvejas rīkiem. Kapteinis teica, ka esot nolēmis nogaidīt, kamēr tīkli atbrīvosies no sasaluma. Tāda rīcība gan saistīta ar zināmu risku pazaudēt zvejas rīkus gadījumā, ja uzpūš spēcīgāks vējš. Tomēr citas iespējas viņš neredzot, jo, mēģinot linumu no ledus apakšas izvilkt, to var saplēst.

Ieilgusī ziema tāpat kavē selgā doties pāvilostniekus. Izņemot Jāni Vīgantu, kurš viendien esot devies stinšu zvejā, pārējie šogad vēl nav pat mēģinājuši to darīt. Zvejas veterāns Arnolds Apens pastāstīja, ka zvejo tikai tie zvejnieki, kas dodas tālāk jūrā, bet piekrastniekiem nekāda strādāšana pagaidām nesanākot, jo ledus gabali tepat vien krasta tuvumā dreifē. Pirmdien straume tos bija aiznesusi tālāk jūrā, atbrīvojot piekrasti, bet vakar ziemeļvējš jau bija parūpējies, lai ledus gabali atkal atgrieztos atpakaļ.

“Ar lielām grūtībām kaut ko mēģinām darīt,” par jūrmalciemniekiem sacīja Jānis Ziemelis. Tomēr arī viņus pievērsties aktīvai zvejai pagaidām kavē ledus un visai skopie lomi. Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns atzina, ka Rīgas jūras līča zvejniekiem šopavasar klājas vēl grūtāk, jo, kamēr Kurzemes piekrastniekiem jācīnās ar peldošiem ledus gabaliem, tur ledus sega vēl nav pat sakustējusies.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds” 

Dreifējošos ledus blāķus iecienījuši kormorāni, kas uz tiem var ērti ceļot pa jūru, izlūkojot medījumu.