Konflikts nobriedis liepājnieku iecienītajā zaļajā tirdziņā “Lauku sēta pilsētā”. Daļa zemnieku, kas tur pārdod savu produkciju, nupat nodibinājuši jaunu biedrību un projekta vadītājai Skaidrītei Solovjovai pārmet vienpersonisku un neizskaidrotu lēmumu pieņemšanu. Viņa savukārt norāda uz iebildēju bezkaunību. Situācijas risināšanā iesaistīta arī Liepājas pašvaldība, no kuras tirdziņš nomā zemi.

Projekts “Lauku sēta pilsētā” esot kļuvis par tādu kā privāto biznesu – tā “Kurzemes Vārdam” saka vairāki zemnieki, kas ilgāku vai īsāku laiku strādā Velnciema zaļajā tirdziņā.

Lielos vilcienos ņemot, “Lauku sēta pilsētā” ir sadalījusies divās daļās, arī pēc teritorijas. Krūmu ielai tuvākajai pusei ieejas no Skuju ielas puses nav. Tas nav ērti pircējiem, un arī tirgotājiem ne – saka viņu pārstāvji. Tajās divās dienās nedēļā, kad tirdziņš strādā, viņiem esot tajā jābūt no pirmās līdz pēdējai minūtei, arī tad, ja preces vairs nav, vai tad, ja ir nepieciešamība doties prom ātrāk.

“Vārti ir ciet. No zvana līdz zvanam,” Rucavas saimniecības “Alejas” saimniece Gunita Pričina pamāj uz žoga pusi. Tā ir viena no lietām, pret kurām tirgotāji iebilst. Šo ierobežoto pusi biedrība “Liepājas optimistu pulks” izpirkusi no pašvaldības, bet otru daļu tā turpina no pašvaldības nomāt.

Tāpat arī citus lēmumus biedrības vadītāja Skaidrīte Solovjova pieņemot vienpersoniski. Apmēram desmit Liepājas puses saimniecību pārstāvji, kas šonedēļ tikās ar “Kurzemes Vārdu”, apgalvo, ka lēmumus, kas tieši ietekmē viņu darbu, pieņem, neapspriežoties ar viņiem. Šie tirgotāji nav biedrības biedri, arī sadarbības līgumu viņiem neesot.

Mēnešmaksas par tirgošanās iespēju šeit esot atšķirīgas, un tirgotājiem nav skaidrs, tieši pēc kādiem kritērijiem tās tiek noteiktas. Pēc “Kurzemes Vārda” sarunbiedru teiktā, mēnesī jāmaksā no 55 līdz 130 eiro. Medzes “Bišu” saimnieks Rimants Budreckis salīdzina – pirmos gadus maksa mēnesī bijusi pieci lati, un ar to pieticis gan elektrībai, gan nomai, gan citam. Viņam nav skaidrs, uz ko pamatojoties, tā tik ļoti pieaugusi.

“Tad pēkšņi ir kādi mistiski sodi,” saka G. Pričina. “Man, piemēram, to uzlika par elektriskā mīklas mīcītāja lietošanu un par nepietiekamu maizes daudzumu.” Naudas sodus par mazāku preču apjomu min arī citi tirgotāji, iebilstot, ka katrs taču ražo tik, cik patiešām iespējams pārdot. Sodot arī cita veida produkcijas tirgošanu. Kādam tirgotājam, kad viņš prasījis, par ko sods, pat atbildēts, ka tas par “rupju uzvešanos”. “Kā tu vari sodīt bez kvītīm, bez likuma?” vaicā R. Budreckis. Tāpat bez apspriešanās ar citiem biedrības valdes locekļiem un pašiem ražotājiem tiekot arī lemts, kas šeit tirgosies un kas vairs ne.

“Mēs šeit neesam nekas,” rezumē G. Pričina. “Kādreiz popularizējām šo tirgu, bet tagad vispār negribas šurp braukt,” saka “Otaņķu gardumu” pārstāvis Arnis Kupšis. Attieksme no vadītājas nereti esot vienkārši rupja. “Bet, ja mēs nebrauktu, kas tad te vispār būtu?” R. Budreckis piebilst, ka te nav pārpirktu preču, viss pašu ražots un audzēts. “Sākumā bijām visi kopā…” Savukārt pircēji pieraduši pie precēm un to pārdevējiem, izveidojies savs klientu loks, kas ir abpusēji izdevīgi, – tāpēc pamest šo vietu arī tirgotāji negrib, lai cik grūti neietu.

“Liepājas optimistu pulka” un “Lauku sētas pilsētā” vadītāja Skaidrīte Solovjova neuzskata, ka problēma būtu “redakcijas jautājums”. “Visnepatīkamākais un vissāpīgākais, ka tas viss notika tajā laikā, kamēr es biju slimnīcā,” saka S. Solovjova, minot, ka visas problēmas esot sākušās šā gada martā. “Darīja, kā grib, brauca, kad grib, neievēroja nekādus noteikumus.” Bet, kad viņa atgriezusies, viss “aizgājis vecajās sliedēs, un ar to bija neapmierināti”. Pati lielākā problēma, viņasprāt, ir nespēja vienoties par smēķēšanas ierobežojumiem, par to esot sūdzējušies arī pircēji – “kā tad tā, visi zemnieki stāv un pīpā”. Par to arī esot soda sankcijas. “Jā, pieliku katram pie dalības maksas, citam piecus eiro, kas bija vairāk nogrēkojies – desmit.” Vaicāta, vai sodi ir tikai par šo, S. Solovjova saka, ka ir arī “rupjības, rupji izsaucieni, nerēķināšanās”.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13.jūnija numurā.

#kvards-20170613-09#