Durbes pilskalnā pirmdienas, 13. jūlija, vakarā pulcējās durbenieki un viesi, lai kopīgi atzīmētu Durbes kaujas 760. gadskārtu. Pirms desmit gadiem šeit novietots piemiņas akmens, kas liecina par žemaišu un kuršu kopīgo uzvaru kaujā pret krustnešiem, tā piebremzējot Vācu ordeņa plānus pakļaut Baltiju. Nu Latvijas un Lietuvas karogi pie akmens liecināja par abu tautu centieniem saglabāt kopīgo vēsturi.

Salīdzinot ar pasākumu pirms desmit gadiem, kad Durbē viesojās Latvijas un Lietuvas augstākās amatpersonas un notika plašas svinības, šī jubileja izskanēja klusāk un šaurākā lokā. Pasākumā viesojās Vidmantu folkloras kopa “Žemčiuga” no Lietuvas. Dziedātāji uzdāvināja Durbes kultūras namam lietuviešu tradicionālo saldumu – šakoti. “Labi, ka karantīna šoreiz netraucēja mums atbraukt,” priecājās folkloristi. Dejoja VPDK “Lindale”, dziedāja ansamblis “Neparasts gadījums” no Durbes un uzstājās Liepājas postfolka apvienība “Saule i tuvāk”.

“Tikai tautas, kas ir uzvarējušas, var atklāti un droši svinēt savus svētkus,” uzrunā teica Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs. Sestdien, piedaloties autorallijā “Žemaitija 2020”, viņam radušās pārdomas par to, cik simboliski rallijā uzvarējusi Lietuvas un Latvijas sportistu ekipāža. “Brīvi cilvēki un brīvas tautas var sadarboties. Drosmīgi esam bijuši gan pirms 760 gadiem, lielākoties pateicoties žemaišiem, tā arī šodien varam roku rokā veicināt mūsu tautu labklājību,” viņš teica un novēlēja saules mūžu Lietuvai un Latvijai.

Durbes muzeja vadītājs Reinis Bahs uzsvēra, ka šeit notikusi kauja, kas ierakstīta Eiropas vēstures grāmatās: “Sarežģītajā tautību un ticību karā toreiz veidojās mūsdienu Eiropas karte. Sevi pieteica un savu vārdu vēsturē ierakstīja žemaiši, kurši un citas mazas ciltis, kas varonīgi cīnījās par savu pastāvēšanu. Žemaišu uzvara kaujā pie Durbes upes lielā mērā noteica vēstures gaitu Baltijā.” Ziņas par Durbes kauju pirmo reizi pierakstītas 30 gadus pēc tās, otro reizi – pēc simt gadiem.

Muzeja vadītājs uzsvēra, ka šodien Latvija un Lietuva ietilpst Eiropas Savienībā kopā ar mūsu kādreizējo iekarotāju pēctečiem, sēžam pie viena galda un pieņemam kopīgus lēmumus. “Tas prasa nezaudēt pašcieņu un pastāvēt par savām interesēm. Nav jāaizmirst, ka aiz mūsu valstu austrumu robežas ir nedraudzīgi spēki,” viņš teica.

Kāpēc svarīgi šobrīd atcerēties senos notikumus, kad nav vairs ne žemaišu, ne kuršu cilšu un arī kādreizējā ienaidnieka? “Jebkurš vēstures jautājums tautai ir svarīgs, tas ir kaut ko izšķīris, veidojis. Kaut kas ir zudis, kaut kas ir iegūts. Šis bija ļoti liels notikums, par kuru mūsdienās ir lasāms dažādās valodās. Būtu grēks mums pašiem to neapzināties. Ir jākopj šī tradīcija, jānāk kopā kaut mazam pulciņam,” uzskata R. Bahs.

Uzziņai

Durbes kauja

• 1260. gada 13. jūlijā žemaiši sakāva Livonijas un Vācu ordeņa kopīgos spēkus.
• Par kuršu dalību ziņas ir pretrunīgas – vai viņi uzbruka no aizmugures, vai aizgāja no kaujas lauka, atstājot krustnešus mazākumā.
• Ziņas par kauju atrodamas Livonijas Atskaņu hronikā un Dusburgas Pētera hronikā.
• Ordeņa sakāve par vairākām desmitgadēm paildzināja Baltijas un Prūsijas pakļaušanu un ietekmēja arī Livonijas un Lietuvas robežas izveidošanos kuršu apdzīvotajos novados.

Avots: Durbes novada dome

18Skatīt galeriju