liepajniekiem.lv
Pēc attēla vieglāk orientēties
Daļā ēkas Labraga ielā vēl notiek remontdarbi, taču šonedēļ darbu uzsāk paliatīvās aprūpes klīnika un daļa pansionāta. ”Šobrīd ir četri paliatīvās aprūpes klienti, kuriem sniedzam palīdzību un aprūpi uz vietas, taču klīnikā pavisam būs 23 aprūpes gultas. Savukārt pansionātā kopā būs 180 vietas, šobrīd varam uzņemt 36 vecos ļaudis. Esam rēķinājuši, ka tuvākā mēneša laikā pansionātā visas pašreiz pieejamās vietas būs aizpildītas,” vērtē viens no centra izveidotājiem, SIA ”Magnum Social & Medical Care” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Dāvis.
Visus remontdarbus plānots pabeigt līdz rudenim.
”Es pats esmu izmācījies par ārstu, praktizējies ķirurģijā. Pienāca brīdis, kad bija jāpieņem lēmums, kādu ceļu man iet tālāk.
Sapratu, ka kādam jāķeras klāt pie šī paliatīvās aprūpes un sociālās un veselības aprūpes sektora,” stāsta valdes priekšsēdētājs.
Pats K. Dāvis nav no mūspuses – viņš ir jūrmalnieks, uzaudzis un izskolojies Rīgā, bet tagad dzīvo Pāvilostā. Centra izveidē ieguldīti lielākoties K. Dāvja ģimenes finansiālie līdzekļi.
”Kopš man un komandai tapa ideja par konkrētā pakalpojuma risināšanu un ieviešanu, meklējām nekustamo īpašumu pa visu Latviju. Paveicās, ka Liepājā bija atbrīvojies šis komplekss un bija nomas izsole uz 30 gadiem, kurā mēs uzvarējām. Uzreiz gājām pie pašvaldības ar vīziju, ko te vēlamies darīt,” teic K. Dāvis.
Viņa komanda Liepājā un apkaimē ienāca kā mājas paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniedzēji. ”Esam pierādījuši, ka šāds pakalpojums ir vajadzīgs,” pauž viņa sadarbības partneris Armands Ploriņš.
”Mūsu filozofija un vīzija par šī aprūpes centra izveidi apvienojās ar pirms tam aizsākto mājas paliatīvās aprūpes pakalpojumu,” papildina K. Dāvis.
Viņš izrāda ēkas pansionāta daļas izremontētās un labiekārtotās istabiņas. Vienai no tām dots nosaukums ”Jūra”, otrai – ”Mežs”. Uz sienām meža vai jūras ainavas. Pie katras istabiņas uzrakstīti lielie burti M vai J un klāt cipars – tas, lai galvenokārt darbiniekiem vieglāk orientēties. Taču turpat blakus ir arī jūras vai meža tematisks attēls maigi zilos vai zaļos toņos.
”Mēs ar šādu vizuālo noformējumu gribam panākt efektu, novēršot iespaidu un sajūtu, ka te ir slimnīca vai kāda institūcija.
Bildēm pie durvīm ir pētījumos balstīts skaidrojums. Proti, mēs orientējamies uz auditoriju, kas ir vecie ļaudis, kuriem nereti mēdz būt slimība – demence. Šiem pacientiem specifiski ir tas, ka viņi tik labi neatceras ciparus, burtus, nosaukumus, bet atceras bildītes un krāsas. Piedomājām, kā atvieglot mūsu klientiem orientēšanos un pārvietošanos, kā padarīt vieglāku ceļu uz viņu istabiņu,” stāsta K. Dāvis.
Vizuālajā telpu identitātē piesaistījis savu māsu fotogrāfi. ”Kad viņa bija Latvijā, izstāstīju savu ideju. Tā mēs pagājušajā vasarā vairākus rītus cēlāmies agri un braucām uz Jūrkalnes stāvkrastu fotografēt nepieciešamos dabas skatus un detaļas,” bilst K. Dāvis.
Vecie ļaudis pansionātā var dzīvot pa vairākiem vienā istabā. Katrā istabiņā ir atsevišķa tualete, kas atbilst vides pieejamības prasībām, pa gultai, skapītim, drēbju skapim. Katrai istabai ir arī koplietošanas galds, televizors, kā arī liels logs, no kura paveras skats uz parku, kur vasarā notiks sakopšanas darbi.
”Rinda mums uz pansionātu ir sastājusies, zvanīja vēl laikā, kad tikai tik tikko bijām paziņojuši, ko šeit darīsim,” teic K. Dāvis.
Paliatīvās aprūpes klīnika noformēta ”Pļavas” noskaņās. Ēkas otrajā stāvā būs nodaļa hroniski gulošajiem pacientiem.
Aprūpes pamatā – medicīna
”Mūsu iecere ir tāda, ka vēlamies šeit aprūpes klīniku, un mēs no citām līdzīgām aprūpes iestādēm atšķiramies ar to, ka šeit pamatu pamatos tomēr ir medicīnas pakalpojumi. Mēs visi komandā, kas ir iniciatori šī pakalpojuma izveidei, esam ārsti.
Kāpēc tas ir svarīgi? Pirmkārt, cilvēki, kuri ir gados, – viņiem ir kādas slimības, blakus saslimšanas. Mēs vēlējāmies radīt jaunu aprūpes modeli, kas savienotu sociālo sfēru ar veselības aprūpi,” viņš skaidro, piebilstot, ka centra izveidē pētītas līdzīgas vietas ārvalstīs.
A. Ploriņš uzsver, ka šāda tipa pieredze, veidojot visu veidu aprūpes klīniku, kam pamatā ir medicīna, nekur citur Latvijā līdz šim nav bijusi. ”Tas, ko mēs veidojam, ir centrs, kur vērsties, ja cilvēkam nepieciešama kāda aprūpe noteiktā termiņā. Mēs līdz šim piedāvājām paliatīvo aprūpi mājās, mums tagad ir arī paliatīvās aprūpes klīnika, pansionāts. Svarīgākais, ka mēs varam nodrošināt medicīnisko palīdzību. Piemēram, onkoloģiskie pacienti ar sāpēm sauca ātro medicīnisko palīdzību. Bet mēs, piemēram, tagad varēsim atslogot ātrās palīdzības un slimnīcas darbu, jo arī mēs varam palīdzēt 24/7,” viņš norāda.
”Tāpat vēlamies, lai cilvēki pansionātu uztvertu kā normālu dzīvesvietu, kur cilvēks var saņemt veselības aprūpi,” viņš piebilst.
Līdz šim pilsētas ļaudīm, kuri pieprasīja pansionāta pakalpojumus, piedāvāja šādu iespēju Dienvidkurzemes novadā. ”Taču daudzi cilvēki gaidīja, kad beidzot Liepājā būs pašiem savs pansionāts,” piebilst Liepājas Sociālā dienesta vadītājas vietniece Santa Altāne.
”Par pansionātiem kā dzīvesvietu vecāka gadagājuma cilvēkiem joprojām sabiedrībā ir nostiprinājušies stipri mīti – ka tajos atstāj nevienam nevajadzīgos. Ārzemēs attieksme pret šādām vietām ir pavisam citādāka, paši vecie ļaudis vēlas pavadīt vecumdienas pansionātos kopā ar citiem līdzcilvēkiem, būt aprūpēti, rēķinoties, ka bērni un mazbērni nevar veltīt pilna laika aprūpi un uzmanību,” saka Dienvidkurzemes novada Sociālā dienesta vadītāja Elīna Pirtniece-Niķele.
”Novadā ir pansionāti un ir sociālās aprūpes nodaļas, noteikti apsvērsim arī šo kā variantu. Bet ir labi, ka iedzīvotājiem un sociālajiem dienestiem ir izvēle, kur pavadīt vecumdienas, šajā gadījumā nodrošinot arī veselības aprūpi,” viņa pauž.
”Zināms, ka vajadzība pēc šādiem pakalpojumiem augs – mūsu sabiedrība noveco, novads ir liels. Šobrīd novada sociālās aprūpes iestādēs uzturas 62 mūsu iedzīvotāji,” norāda Sociālā dienesta vadītāja.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
