Lai arī atzīst savu vainu, ka pati nav bijusi pietiekami piesardzīga, Ezerkrasta iedzīvotāja Jeļena Ivanova grasās sūdzēt tiesā meistaru, kurš atvedis un uzstādījis viņas dzīvokļa durvis. Ivanova nav apmierināta ne ar durvju stāvokli, ne tā apdari, tāpēc meklē iespēju, kā, viņasprāt, vainīgo saukt pie atbildības. Tā nu šis konflikts ilgst jau otro gadu.

Nevēlas, ka brauc uz darbnīcu

Ivanovu ģimene savulaik vēlējās nomainīt dzīvokļa ārdurvis. Tā interesējusies kādā no Liepājas firmām, taču tur pateikts, ka būšot jāpagaida – pasūtījumu daudz, darbaroku maz. Ivanovi bijuši ar mieru pagaidīt, līdz ieraudzījuši laikrakstā sludinājumu, kurā kāda persona piedāvā atvest un uzstādīt koka durvis pēc izvēles. “Piezvanīju, vīrietis man pieklājīgi atbildēja, ka viņš visu izdarīšot, kā solīts. Mēs varēšot izvēlēties gan durvju tipu, gan krāsu,” stāsta J.Ivanova.

Kad ieradies meistars, Ivanovi gan bijuši izbrīnīti, ka viņš iedevis lapas, kur durvis uzzīmētas ar lodīšu pildspalvu, jo pašlaik katalogs atrodoties pie citiem klientiem. Ivanova apgalvo, ka meistars pratis stāstīt tik daiļrunīgi, ka viņi jutušies bezmaz apvārdoti, tāpēc neko neesot iebilduši. Arī tad, kad meistars paprasījis avansam 150 latu, naudu samaksājuši. Bet meistars solījis nedēļas laikā ierasties un uzstādīt durvis.

Nākamajā dienā Ivanovi it kā atjēgušies, un, tā kā meistars sacījis, ka viņam darbnīca atrodas Grobiņā, zvanījuši un teikuši, ka vēlas aizbrauks paskatīties un izvēlēties durvis. “Ilgi runājām, un varēja noprast – viņš nevēlas, ka mēs braucam. Jo mēs, lūk, nevarēšot atrast. Tad es sāku prasīt, lai atdod naudu. Jo nepirkšu mantu, ko nevaru izvēlēties. Bet viņš paziņoja, ka atvedīšot jau gatavas durvis,” piedzīvoto turpina atstāstīt J.Ivanova.

Darījumu kopīgi atzīmē

Meistars ieradies brīdī, kad Jeļenas nav bijis mājās, tāpēc meistars centies pārliecināt viņas vīru, ka viss būšot kārtībā, lūk, cik labas durvis viņš atvedīšot. Vīrs piekritis. Taču vēlāk, kad atvestas durvis, Jeļena jau bijusi mājās un sākumā neesot ļāvusi durvis likt, bet gan prasījusi naudu. Tomēr meistars beigās pierunājis arī viņu. Pēc tam saimniece vēl uzklājusi galdiņu ar uzkodām un pudeli sīvā, un visi atzīmējuši darījumu. Durvis Ivanoviem izmaksājušas 285 latus.

Jau pavisam drīz sākušās problēmas, karstajā laikā saimnieki durvis nav varējuši aizvērt ciet. Citā vietā durvīm bijušas spraugas, jo neesot veikta kvalitatīva apdare. Ivanovi meklējuši meistaru, taču viņš jau bijis nomainījis tālruņa numuru. Tad citai firmai lūguši novērtēt, cik izmaksātu durvju remonts. Firma uzrādījusi tāmi, kurā šo darbu piedāvā veikt par gandrīz 400 latiem. Ar to Ivanovi neesot bijuši mierā, tāpēc sākuši meklēt rokā pašu meistaru – gan ar citu meistaru, gan policijas palīdzību. Durvju licējs ieradies, pateicis, ka viņš neko netaisīšot un arī naudu neatdošot. “Nu, bet vai tad viņam nav savs darbs līdz galam jāpaveic?” vaicā Ivanova. Viņa gan atzīst, ka nekādas oficiālas vienošanās ar meistaru Žilvinu Kruzikeviču neesot.

Meistars no tiesas nebaidās

Meistaram Ž.Kruzikevičam gan ir pavisam citāds viedoklis. “Esmu nelaimīgs, ka ielaidos darījumā ar šo sievieti. Kaut ko tādu nebiju pieredzējis savā 14 gadu ilgajā darbā. Viņa man pat pusvienos naktī zvanījusi un bērniem gulēt nav ļāvusi,” apgalvo Kruzikevičs. Viņš uzskata, ka savas saistības godam izpildījis. Atvedis durvis, klienti pret tām nav iebilduši. “Neviens mani nedzina prom. Tieši otrādi. Kad atvedu durvis, prasīju, vai būs nauda, ko maksāt. Saimniece teica, lai tik liekot iekšā, pēc nedēļas samaksāšot. Es tā nebiju mierā, paņēmu durvis un aiznesu prom. Pēc tam viņi man paši zvanīja, lai braucot. Samaksāšot. Tā arī izdarīju. Sakiet, vai kāds klients, kurš nebūtu apmierināts ar meistara darbu, klātu viņam galdu?” retoriski vaicā Ž.Kruzikevičs.

Kas attiecas uz durvju kvalitāti, meistars norāda, ka mitrā un siltā laikā koka durvis mēdz piebriest. Tas nav nekas ārkārtējs un notiek bieži. Bez tam viņš ievērojis, ka Ivanovu dzīvokļa kāpņu telpā ārdurvis ilgu laiku stāvējušas vaļā, kas būtiski var ietekmēt pirmā stāva durvju stāvokli. “Nevar gaidīt, ka ieliks koka durvis un tās stāvēs 100 gadu. Durvis, kā jebkura mēbele, ir jākopj un jāremontē. Es durvīm devu viena gada garantiju. Šis termiņš jau sen ir garām. Ivanovi acīmredzot grib, lai es visu laiku par velti tās remontēju vai arī atdodu naudu par lietotu preci un viņi tiktu pie jaunas mantas. Es gan to negrasos darīt. Esmu jau vazāts pa policijām, tā kā nebaidos, ka mani var iesūdzēt tiesā. Ne ar vienu citu klientu man nekad tādas problēmas nav bijušas. Jā, ir vajadzējis pielabot kādu sīkumu, bet ne jau mainīt,” piebilda Ž.Kruzikevičs.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”