Mūspusē, tāpat kā Latvijā kopumā, šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar 2008.gada attiecīgo laikposmu aizturēto dzērājšoferu skaits sarucis teju uz pusi. Taču diezin vai braucēji kļuvuši apzinīgāki, drīzāk gan policijai apcirptais degvielas limits likumpārkāpējiem ļauj dzīvot zaļi. Taču tagad dzērājšoferiem sola piegriezt skābekli. CSDD izstrādātie grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka maksimālais sods par braukšanu dzērumā būs no 4000 līdz 5000 latu, kā arī tiesību atņemšana uz mūžu.

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs pastāstīja, ka Liepājā un rajonā šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laiku aizturēto dzērājšoferu skaits samazinājies par 28 cilvēkiem jeb 47 procentiem. Proti, pērn šajā laikposmā aizturēti 60 kunga prātā pie stūres sēdušies vadītāji, bet šogad – tikai 32.

Policijas patruļu vietā tagad dzērājšoferus pie kārtības mēģinās saukt ar lielajiem sodiem. CSDD izstrādātie grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka soda apmērs būs atkarīgs no pārsniegtā alkohola daudzuma koncentrācijas vadītāja organismā.

Par braukšanu pie stūres 0,2 līdz 0,5 promiļu reibumā (tas attiecas uz personām, kam autovadītāja stāžs nepārsniedz 2 gadus) sods tiks palielināts no 100–200 latiem līdz 300–500 latiem un tiesības atņems uz sešiem mēnešiem. Par braukšanu pie stūres 0,5 līdz 1 promiles reibumā soda apmēru palielinās līdz 500–1000 latiem pašreizējo 200–300 latu vietā, bet tiesības atņems uz gadu. Par braukšanu ar 2 līdz 2,5 promilēm autovadītājam jau draud šķiršanās no tiesībām uz mūžu, kā arī 10 līdz 15 dienu arests un 2000 līdz 3000 latu liels sods. Bet par braukšanu, atrodoties 2,5 promiļu un vairāk ietekmē, naudassods paredzēts no 4000 līdz 5000 latiem, šķiršanās no tiesībām uz mūžu un 15 dienu arests. Tāds pats sods paredzēts arī par braukšanu narkotisko vielu ietekmē. Šo likumprojektu drīzumā plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē.

M.Kleinbergs atzīst, ka jauno likumprojektu vērtējot dalīti. Viņš bažījas par sekām, kādas radīs jaunie sodi: “Jāņem vērā citu valstu pieredze, kā, desmit reižu palielinot naudassodus, tos izdosies iekasēt. Īpaši jau šajos krīzes apstākļos.” Viņš ir pārliecināts: “Noderīgāks par lielo naudassodu būtu piespiedu darbs sabiedrības labā. Turklāt nebūtu jāizlieto daudz līdzekļu, maksājot par šo pakalpojumu sniegšanu algotiem darbiniekiem.”

Tāpat Ceļu policijas priekšnieks ir pārliecināts, ka efektīgāka par lielu naudassodu būtu soda neizbēgamība. M.Kleinbergs uzskata, ka dzērājšoferim pēc aizturēšanas pa tiešo jānonāk aizturēšanas telpās. Un skurbuli izgulējušam jāstājas tiesneša priekšā. Un arī administratīvais arests jāizcieš nekavējoties, nevis pēc laba laika, kad darbavietā paņemts atvaļinājums.

Kopš 2005.gada 14.oktobra, kad stājās spēkā jaunie noteikumi, kas dzērājšoferiem paredz trīskāršu sankciju – ne tikai tiesību atņemšanu un naudassodu, bet arī administratīvo arestu, vadītāja apliecības Liepājā un rajonā nodzēruši apmēram tūkstotis autobraucēju. Tikai neliela daļa tiesības atguvusi. CSDD Liepājas un rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste pastāstīja, ka tiesības atkārtoti ieguvuši nepilni trīs simti vadītāju.

Plašāku CSDD Liepājas un rajona nodaļas priekšnieka vietnieka Arņa Jekstes viedokli, kā arī to, kāpēc autovadītāji sēžas pie stūres reibumā, uzziniet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27.marta numurā Unas Zāģeres un Daigas Luteres publikācijā.

Uzziņai

Liepājā un rajonā kopš 2005.gada 14.oktobra aizturētie dzērājšoferi