Dzintara rotas starptautiskā festivālā
0
5.starptautiskais Baltijas juvelieru šovs “Dzintara ceļojums” notiks no 6. līdz 9. martam Viļņā (Lietuva). Tas ir sava veida gadatirgus, kurā piedalās ne tikai baltiešu, bet arī citu valstu juvelierizstrādājumu firmas. Festivālā uzaicinājumu piedalīties saņēmušas arī Liepājas Tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa ” un “Zītars”. Par to parūpējusies savulaik Liepājā dzīvojošā viena no šā festivāla pārstāvēm Olga Ambrazevičiene.
Godā cels 123 metrus garo dzintara virteni
Viņa bija ieradusies mūsu pilsētā un iepazinusies ar apstākļiem, studiju veikumu un to, kā Liepājas vidē tiek godā celts dzintars, radīts “Dzintara pulkstenis” promenādē. Tas izklāstīts un parādīts festivāla “Baltic Jewellery” reprezentācijas krāšņā žurnāla trīs lappusēs.
“Olga Ambrazevičiene zināja arī par liepājnieku savērto garo dzintara virteni,” stāsta studijas “Kursa” vadītāja Ilma Rubene. “Daļa liepājnieku jau aizmirsusi, bet daļa jaunākās paaudzes nemaz nezina, ka 2003.gadā, kad atzīmēja Līvas ciema 750.jubileju, pilsētas iedzīvotāji un Liepājas skartie saziedoja un paši savām rokām savēra dzintara kreļļu virteni 123 metru garumā. Tajā ir apmēram 16150 saules akmens graudiņu un tā sver 19,5 kilogramus. Iepriekšējo Vispārējo latviešu dziesmu svētku gājienā Rīgā to uz speciāla paliktņa nesa Liepājas pilsētas gājiena priekšgalā,” atgādina Ilma Rubene.
Arī festivālā “Baltic Jewellery” tām ierādīs centrālo vietu, tāpēc studijas “Kursa” sievas daiļamatmeistares Valijas Purmales vadībā garo virteni, kas atrodas Amatnieku nama biedru aprūpē, sagriezušas un dzintara graudiņus uz stingras un drošas auklas saver no jauna. “Tas bija nepieciešams tāpēc, ka pirms pieciem gadiem katrs tās vēra uz savas aukliņas un tad sēja kopējā virtenē. Tas rada draudus, ka virtene jebkurā mirklī var pārtrūkt,” vajadzību pamato Valijas kundze.
No abām liepājnieku studijām uz festivālu dosies kopumā 20 meistaru, kuri īpašā stendā rādīs savus darinājumus, jo ārvalstu rotkaļi maz ko zina par kurzemnieku etnogrāfiskajām rotām – greznajām saktām, kniepķeniem un citām. Festivāla laikā notiek gan iepazīšanās ar ievērojamu juvelierkompāniju jaunākajiem izstrādājumiem, gan ar modernajām apstrādes ierīcēm, slīpmašīnām un instrumentiem, pastām un citiem pielietojamiem izejmateriāliem, gan modes skates, gan arī rotām tiek organizētas vērienīgas skates un konkursi. “Modes skatē mēs šogad nepiedalīsimies, jo pietrūka laika sagatavoties, toties pieci mūsu meistari piedalīsies rotu konkursā,” saka Ilma Rubene. “No “Zītara” tie ir Solveiga Vārna un Andris Aļeksējevs, no “Kursas” – Irma Dēze, Ilmārs Dēze, un Sarmīte Laugale.
Gatavojas Dziesmu svētku lielizstādei
Līdztekus starptautiskajam festivālam Tautas lietišķās mākslas studijas cītīgi gatavojas XXIV Vispārējo dziesmu un XIV Deju svētku lielizstādei, kas jūlijā notiks Rīgā, Dzelzceļnieku muzejā. Tai dots nosaukums “Es vidū”, tajā četru gadalaiku kontekstā parādīs tautas mākslas izstrādājumus pēc centrbēdzes principa – no pirmsākumiem centrā tie iziet uz malām un kļūst arvien mūsdienīgāki.
“Šogad kārtība, kādā iesniedzam izstādei savus darbus, ir radikāli mainīta,” stāsta “Kursas” vadītāja. “Iepriekš mēs paši aizvedām savus darbus, un tos arī gandrīz visus izstādīja. Tagad īpaša komisija brauc un pati izvēlas. Pie mums tā ieradīsies 29.aprīlī un izvēlēsies pa diviem katra autora darbiem. Tomēr arī tā nebūs garantija, ja darbi neiederēsies izstādes kopējā koncepcijā, tad, iespējams, tie nemaz netiks izvietoti. Vienu otru meistaru tas var arī sāpināt,” skaidro Ilma Rubene. “Bet es uzskatu, ka to kompensēs mūsu jubilejas izstāde, kad rudenī “Kursa” atzīmēs savas darbības 50 gadus.”
Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”
Daiļamatmeistare Valija Purmale sagriezusi garo kreļļu virteni un dzintara graudiņus uz stingras un drošas auklas saver no jauna.