liepajniekiem.lv
Grūtību nebijās
“Es gribētu teikt, ka, pateicoties tieši viņam un viņa spējām iedziļināties problēmās un vajadzībās, šis projekts ir arī veiksmīgi realizēts. Viņa enerģija, uzņēmība un, es pat teiktu, pedantisms visās lietās palīdzēja šajā darbā.
Tas ir cilvēks ar zināšanām, saprašanu, vēlmi darboties, kurš ir ļoti ieinteresēts rezultātā un arī spējīgs pavilkt līdzi visu kolektīvu, jo katrs no mums kaut kādā posmā ir bijis iesaistīts.
Tas ir viņa garadarbs. Viņš pamatā ir izvilcis to projekta smagumu,”
stāsta LST direktors Jānis Neimanis.
Toms LST strādā jau kopš aģentūras pirmsākumiem, aptuveni 13 gadus. Vairākus no tiem pavadījis, īstenojot līdz šim sarežģītāko projektu – e-biļešu ieviešanu.
“Tas faktiski sākās jau 2022. gadā, kad mēs veicām iepirkumu šīs sistēmas tehniskās specifikācijas izstrādei. Līdz tā gada septembrim tika radīta tehniskā specifikācija uz aptuveni 75 lappusēm. Un līgumu ar iepirkuma uzvarētāju slēdzām 14. novembrī,” viņš atminas.
Kopš tā brīža vismaz reizi nedēļā notikušas sanāksmes saistībā ar vērienīgā projekta realizēšanu.
“Šis ir absolūti visizaicinošākais, ko līdz šim šeit esmu piedzīvojis.
Tādas lietas bieži nenotiek. Šis noteikti nav visapjomīgākais projekts, bet tas ir ārprātā sarežģīts un nozīmīgs visiem. Bet bija arī ļoti interesanti!”
T. Malkevičs ir pārliecināts, ka no šī projekta var daudz iegūt, mācīties. “Domāju, mums ir labi izdevies!”
Lielākās grūtības sagādāja tik daudzu pušu iesaiste. Visiem bija savi viedokļi, tāpēc bieži nācās meklēt kompromisu.
“Ir lietas, kas pa šiem gadiem ir arī mainījušās, līdz ar to bijušas dažādas liekas diskusijas. Tas nebija tā, ka pasakām: mēs gribām tā, tā, tā. Jo jebkura darbība ir novērtēta laikā un naudā. Tāpēc pie visa bija jāatrod balanss.”
Toms atzīst, ka kopumā viss aizņēmis ilgāku laiku, nekā bija plānojis. Par to gan nebēdā, jo viņiem bija laiks veikt papildinājumus. Piemēram, ieviest iespēju no LST vietnes iegādāties transporta biļetes arī citiem – bērniem, pensionāriem, kaimiņiem.
Viņš neslēpj, ka sākotnējā iepirkumā šāda funkcija nebija paredzēta. Taču, tik ilgi strādājot pie visa īstenošanas, kļuva skaidrs, ka tas vienkārši ir vajadzīgs.
“Sabiedriskais transports ir visai sabiedrībai.
Tas nav tikai telefonu lietotājiem, turīgajiem ar mobilajiem datiem, tiem, kuriem ir vieglas naudas pārskaitīšanas iespējas. Mēs tiešām centāmies, lai sistēma būtu ārprātā vienkārša. Ceru, ka tas izdevies, bet to, protams, noteiks lietotāji.”
Viņaprāt, ir grūti prognozēt, cik ātri liepājnieki pie jaunās sistēmas pieradīs, jo būs, kam tā šķitīs kas neapgūstams.
Bet daudzi novērtēšot, ka biļetes iegāde tagad ir vieglāka, ērtāka un aizņem mazāk laika, jo tagad to var izdarīt jebkurā diennakts laikā no mājām.
Ar problēmām rēķinās
Viss vēl nav beidzies, norāda T. Malkevičs. Tas, kas ieviests tagad, ir tikai sākuma posms.
“Jo kāpēc mēs gribējām šādu sistēmu? Lai jebkuram pasažierim būtu ērti iegādāties biļetes. Tiem pasažieriem, kuriem ir atvieglojumi, katru mēnesi ir jānāk uz šejieni. Mākslīgi rodas garas rindas.
Vēl nav, bet mēs ceram, ka līdz gada beigām būs papildu funkcija, ka elektroniski varēs iegādāties arī biļetes ar atvieglojumiem. Tā ir divu sistēmu sadarbība, integrācija.
Kad būs valstiskā līmenī gatava sistēma AVIS (Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma), tad tas, ko kolēģi šeit katru reizi pārbauda, būs datubāzē, un cilvēks vienkārši no mājām varēs nopirkt atvieglojumu biļeti.”
“Sajūtas tagad ir labas!”
pēc jaunās sistēmas palaišanas pauž LST direktora vietnieks.
Viņš neslēpj pārdomas, ka droši vien vēl līdz šim brīdim komanda nav apzinājusi visus iespējamos riskus.
“Pēdējās dienās ar tehnisko aprīkojumu nebija labi, pašā pēdējā dienā viss darbojās, bet pirmajā pēc palaišanas tomēr uzreiz neaizgāja. Un visdrīzāk arī turpmāk kaut kas ik pa laikam nestrādās.”
Komanda izvērtējusi arī citu līdzīgu sistēmu ieviešanas pieredzi, kā arī notikušas visas nepieciešamās testēšanas. Taču citu pieredze parāda, ka bez problēmām neiztikt.
Toms norāda, ka tas, vai viss darbosies pēc plāna, atkarīgs gan no transportlīdzekļu šoferiem, gan no sistēmas un tās operatoriem, gan no paša lietotāja un viņa viedierīces.
“Tur var būt tik daudz nezināmā. Skaidrs, ka sākumā kontrolieri būs daudz iejūtīgāki un visiem palīdzēs savu iespēju robežās, jo tas ir jaunums arī viņiem.
Lai viss strādātu, visiem sākumā jābūt empātiskiem. Visdrīzāk kaut kas kādā brīdī kādam nedarbosies.”
T. Malkevičs skaidro, ka LST ir vienīgā iestāde Latvijā, kas sabiedriskā transporta pakalpojumu pērk no ārpuses.
Un, lai gan teorētiski viņi ir tikai birojs ar kontrolieriem, maršruta plānošanu un biļetēm, visas sūdzības un atbildība gāžas pār viņu galvām, tāpēc vienmēr visu cenšas liepājniekiem skaidrot.
Utopisku sapņu Tomam nav. Pats atzīst, ka ir ļoti racionāls un praktisks cilvēks, tāpēc par neiespējamo vai aizsniedzamo nedomā, bet gan vairāk fokusējas uz to, ko varētu uzlabot jau esošajā. Par savu darbu deg. Taču to, vai ko līdzīgu gribēja darīt arī skolas laikā, viņš neatminas.
“Kaut kādas lietas, ar ko es tagad nodarbojos, man patika. Piemēram, iedziļināšanās niansēs, kaut kādi ekonomiskie vai matemātiskie aprēķini. Man nav atmiņā, ka būtu gribējis būt, piemēram, ugunsdzēsējs. Es melošu, ja teikšu kaut ko konkrētu!” viņš smej.
Sportojot atpūšas
Eva Irbe-Šulca ar Tomu kopā strādā kopš aģentūras izveidošanās 2011. gadā. Viņa smej, ka abi ir paši senākie darbinieki, tāpēc sastrādāties un atrast kopīgu valodu nav grūti, lai gan viņš esot stingrs un prasīgs.
“Viņš ir jāsaprot,” neslēpj LST maršruta tīkla plānotāja.
Viņa arī pastāsta, ka T. Malkevičs kādu laiku pārējiem bijis direktors, jo amats ilgstoši bijis tukšs. Viņa novērtē ne tikai kolēģa uzņemšanos vadīt, bet arī to, cik pieejams viņš vienmēr bijis.
“Tomam patīk kārtība, visam jābūt ļoti precīzam. Es pat teiktu, ka starp Tomu un kārtību ir vienādības zīmīte. Viņu tas ļoti raksturo.
Kopā tik daudz strādāts, viss kaut kas kopā darīts. Pašā sākumā braucām izlikt maršrutu sarakstus līdz divpadsmitiem naktī,” atceras E. Irbe-Šulca.
Viņa pastāsta, ka Toms joprojām ir gatavs ziedot brīvo laiku, lai atbildētu uz jautājumiem, risinātu problēmas vai pārbaudītu e-biļešu sistēmas darbību.
“Šī e-biļetes ieviešana viņam prasīja papildu darbu, uzlika papildu slodzi, papildu pienākumus. Bet viņš uzticas saviem kolēģiem, darbiniekiem. Un ar viņa uzticību varējām ar daudz ko palīdzēt.”
Eva neslēpj, ka līdzīgu attieksmi viņš sagaida arī no saviem kolēģiem, darbiniekiem. Viņš vēlas, lai arī pārējie būtu pieejami ārpus darbalaika, ja nepieciešama kāda palīdzība.
Piemēru kolēģiem rāda arī ar sportu. E. Irbe-Šulca zina teikt, ka direktora vietnieks pirms darba mēdz skriet.
“Rāda priekšzīmi, kā mums visiem vajadzētu darīt. Viņš arī spēlē basketbolu!”
Toms apstiprina, ka viņš lielu daļu no brīvā laika tik tiešām atvēl fiziskajām aktivitātēm. “Man patīk sportot – skriet pirms darba vai braukt ar riteni. Gribu sevi kaut kā fiziski nodarbināt.
Basketbolu spēlēju divreiz nedēļā ar vecajiem draugiem. Faktiski jau no skolas laika trenējos, jo gribu sevi uzturēt labā fiziskā formā. Sportojot arī prāts atpūšas, un pēc tam ir vairāk gatavs pastrādāt.”
Viņš atzīst, ka ar sportu labāk nodarbojas pats, nevis skatās, kā to dara citi. Patīkot arī pabūt svaigā gaisā, doties pārgājienā. Tāpēc gada tumšākie mēneši viņam neiet pie sirds.
Smejot atzīst, ka nelicies, ka kādreiz novērtēs konkrētus gada mēnešus. Bet tagad rudeni nevarot salīdzināt ar, piemēram, aprīli, kad rīti kļūst arvien gaišāki.
“Tad katru rītu eju skriet un redzu, kā pienāk diena. Tagad tikai saprotu to pavasara burvību, kad dienas paliek gaišākas.
Šis ir diezgan skarbs laiks. Nomācošs. Gribas kaut kādu siltumu un vairāk saules.”
Viņš stāsta, ka skaistās dienās mēdz rauties ārā. No strādāšanas gan neaizbēgt, tāpēc esot jādara tā, lai pēc iespējas mazāk būtu jāstrādā tajās dienās, viņš pajoko.
Vizītkarte
Toms Malkevičs
- Dzimis 1986. gada 2. septembrī Priekulē.
- Ieguvis bakalaura grādu ekonomikā Rīgas Tehniskajā universitātē un maģistra grādu vadības zinībās Liepājas Universitātē.
- Grib saņemties vairāk lasīt un doties pārgājienos.
- Vīrs Baibai, tētis Sārai un Markam.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
