Slimnīcas ielā, netālu no Liepājas Reģionālās slimnīcas, kur sākas daudzdzīvokļu māju puduris, jau desmit gadu stāv pamesta sarkanu ķieģeļu būve, kas apjozta ar ķieģeļu iežogojumu. Tā ir piedrazota, turklāt tumšajās vakara stundās iedzīvotājiem nav patīkami tai iet garām. Izrādās, zeme, uz kuras šī būve atrodas, pieder privātīpašniekam, bet pati ēka – pašvaldībai. Tas nozīmē, ka par tīrību un kārtību tur būtu jāparūpējas abiem.

Piegružo visu apkārtni

Tuvojoties siltajam laikam, tuvējo māju iedzīvotājiem beidzot mērs bija pilns – viņiem skaidrs, ka arī šovasar tur būs tā pati situācija, kas jau daudzus gadus. Iežogotā teritorija un pati nepabeigtā ēka pildās ar gružiem, cilvēki ievērojuši, ka nereti piebrauc automašīna un izkāpj sveši cilvēki, pārmet pāri ķieģeļu žogam vairākus plastmasas maisiņus ar gružiem un aizbrauc. “Ja būtu līdzi rakstāmais, varētu pierakstīt automašīnu numurus, bet neviens tās speciāli nevaktē,” saka blakus mājā dzīvojoša sieviete.

Ar drazām pilna ir gan teritorija, gan pati ēka. Turklāt, kā stāsta citi netālajās mājās dzīvojošie, kā ziemā, tā vasarā tur rosās jauniešu kompānijas, kas dzer un bļaustās. “Reiz tumšā vakarā nācu tai mājai garām no autobusu pieturas, un atkal tur notika kaut kāda sanākšana,” stāsta cita sieviete. “Un tad dzirdēju, kā viens no jauniešiem teica: varbūt noķeram to veceni, ievelkam iekšā un pabaidām?” Gan jau nebūtu vilkuši, domā sieviete, bet kopš tā laika viņai tumsā bail iet garām tai mājai.

Turklāt nekā patīkama no šī objekta nav arī sētniecei – tur samestos plastmasas maisiņus, papīru un citus gružus vējš iznēsā pa visu tuvējo apkārtni. Vari savu teritoriju sakopt, cik kārtīgi gribi, kā stiprāks pūtiens – skat, viss jau atkal piemēslots.

Lai tā neturpinātos, iedzīvotāji domā – ja reiz neviens to būvi nedomā pabeigt, tad saimniekam tā jājauc nost. Palīdzību viņi nolēmuši meklēt savā namu pārvaldē.

Zeme privātīpašniekam, ēka – pašvaldībai

Nepabeigtajai būvei līdzās esošās ēkas apsaimnieko uzņēmuma “Jaunliepāja” filiāle “Vērnieks”. Tās ēku uzraudze Inese Cickovska sazinājusies ar Liepājas domes Nekustamā īpašuma pārvaldi, lai noskaidrotu, kam ēka īsti pieder. Par to interesi izrādīja arī šīs pārvaldes Uzskaites nodaļas vadītājs Māris Egmanis, kurš pats kopā ar I.Cickovsku aizbrauca šo objektu apskatīties.

Viņš vēlāk pastāstīja, ka noskaidrots – zeme, uz kuras atrodas nepabeigtā būve, 1900 kvadrātmetru platībā pieder privātīpašniekam, bet pati būve – pašvaldībai. 1998.gadā tā celta nolūkā šajā mikrorajonā ierīkot veikalu un kafejnīcu, taču, mainoties ekonomiskajai situācijai, iesāktais tā arī palicis nepabeigts. Pēc gada gan zemes gabalu, uz kura atrodas šī ēka, gan arī uz kuras slejas apkārtējās daudzdzīvokļu mājas, atguva mantinieki. Un 2003.gadā jau minēto zemes gabalu no tā mantinieka nopirka īpašnieks, kam tā pieder pašlaik. Taču, kā apgalvo tuvējo māju iedzīvotāji, par tīrību un kārtību savā īpašumā saimnieks tā arī nav rūpējies. Savukārt pašvaldība nav pievērsusi uzmanību arī savam īpašumam – uz šī zemes gabala esošajai nepabeigtajai būvei.

I.Cickovska saprot, ka situāciju nevar atstāt tādu, kāda tā ir. Gan teritorija, gan ēkas iekšpuse ir jāiztīra un ēkai jāaiztaisa vaļējās logu un durvju ailes, lai tajā nevarētu iekļūt bērni, pusaudži un kompānijas, kas meklē vietu, kur iztukšot pudeli grādīgā. Viņa uzrakstījusi divas vēstules: vienu – Pašvaldības policijai ar lūgumu palīdzēt sameklēt šīs teritorijas saimnieku, lai aicinātu viņu sakopt savu īpašumu, un otru – pašvaldībai ar lūgumu rast iespējas iztīrīt pašu ēku un aiztaisīt logus un durvis.

Zemes īpašnieks jūtas piekrāpts

Sazinājāmies ar šīs ēkas īpašnieku, lai pajautātu, kāpēc viņš nesakopj savu īpašumu. Vīrietis pastāstīja, ka tā neesot taisnība – viņš pat nolīdzis cilvēku, kas to dara, taču tie paši apkārtējo māju iedzīvotāji, kas tagad sūdzas, regulāri piegružo teritoriju, izmetot savus atkritumu maisus. “Es pat esmu dažu labu pats pieķēris, bet ko es viņiem varu padarīt?” jautāja vīrietis. Un viņš bija ļoti pārsteigts, no redakcijas uzzinot, ka viņš ir tikai zemes īpašnieks un ka viņam nepieder nepabeigtā būve, kas atrodas uz šīs zemes. “Toreiz, kad pirku zemi, es biju pilnīgi pārliecināts, ka pērku kopā ar ēku,” viņš vaļsirdīgi atzinās. Un pastāstīja, ka domājis tur ierīkot kādu sporta klubu vai ko tamlīdzīgu. “Ja būtu zinājis, ka ēka man nepiederēs, tad nebūtu to zemi nemaz pircis – kur es to likšu?” viņš jautāja, sakot, ka tagad ir sprukās un jūtas piekrāpts.

Domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Mārtiņš Tīdens savukārt bija pārsteigts par šā zemes gabala īpašnieka pārsteigumu. “Zemesgrāmatā taču viss ir redzams, ko cilvēks pērk, tā ka nekādam pārsteigumam nevajadzētu būt. Vajag lasīt dokumentus,” viņš sacīja. Un pastāstīja, ka pašvaldība, visticamāk, atdos šo ēku atsavināšanai un zemes gabala īpašniekam būs pirmpirkuma tiesības.

Lai novērstu šā objekta bīstamību apkārtējiem iedzīvotājiem, pašvaldība domās, ko uz ātru roku paveikt sava īpašuma pagaidu sakārtošanā. “Visticamāk, mēs aizdarināsim ēkas logus,” sacīja Mārtiņš Tīdens. Un piebilda, ka var logus taisīt ciet ar ko grib, bet vienalga tie, kas tur gribēs iekļūt, tos atkal atlauzīs. “Un tie nav nekādi citplanētieši, bet tie paši apkārtējo māju iedzīvotāji,” viņš bija vienisprātis ar zemes īpašnieku.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Slimnīcas ielā 11 pamestā jaunbūve gan piegružo tuvējo apkārtni, gan arī kļuvusi par vietu, kur pulcēties un iztukšot pa grādīgās dziras pudelei. Piegružota kā ēkas iekšpuse, tā apkārtējā teritorija.