Viņš stāstīja, ka nereti, runājot par interneta vēlēšanu sistēmām tiek pieminēts, ka internetbankām taču cilvēki uzticas, līdz ar to šķietami likumsakarīga būtu arī paļaušanās uz interneta vēlēšanu sistēmu, tomēr, pēc Jaundāldera paustā, vēlēšanas ir unikāls process, jo vēlēšanām vienlaikus jānodrošina balsu drošība un aizklātums. Tomēr internetbankai neesot nepieciešams nodrošināt aizklātumu, jo bankai jāzina, ka naudas darījumus ir veikusi īstā persona.

LATA valdes loceklis arī norādīja, ka nereti cilvēki min, ka e-balsošanas sistēma veicinās vēlētāju aktivitāti, tomēr vadoties pēc datiem no valstīm, kur šādas sistēmas ieviestas, neesot zināmu piemēru, kas norādītu, ka, nodrošinot vēlēšanas elektroniski, būtu pieaudzis vēlētāju skaits.

Tāpat Jaundālders uzsvēra, ka pie pašreizējās tehnoloģiskās attīstības pakāpes eksperti nespēj nodrošināt gan balsu drošību, gan aizklātumu, bet tikai vienu no šiem nosacījumiem.

Eksperts atklāja, ka ir piemēri no pavisam neseniem ārvalstu pētījumiem, kuros pasaules vadošie eksperti apgalvo, ka interneta balsojumos var nodrošināt vienu no iepriekšminētajiem nosacījumiem, ne abus.

Kvantu pētnieks, Latvijas Universitātes (LU) datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis preses konferencē minēja divu valstu piemērus, kas ieviesa e-vēlēšanu sistēmas. ASV pirms desmit gadiem Kolumbijas apgabals centies izstrādāt elektronisku sistēmu, kas ļautu ārpus ASV esošajiem vēlētājiem balsot internetā.

Kolumbijas apgabals neilgi pirms vēlēšanu norises esot nolēmis īstenot “demonstrāciju”, aicinot pasaules labākos drošības ekspertus to “uzlauzt”. Pēc Ambaiņa paustā, uzbrucējs no Mičiganas Universitātes ASV sasniedza teju pilnīgu kontroli pār šo izstrādāto interneta vēlēšanu sistēmu un spēja noteikt katra vēlētāja balsojumu, kā arī tos mainīt.

“Uzbrukums netika pamanīts, līdz pats uzbrucējs par to atklāti nepaziņoja, norādot, ka balsojumā vadībā ir “mikimauss”,” stāstīja kvantu pētnieks.

Viņš komentēja arī igauņu izstrādāto sistēmu, uzsverot, ka 2014.gadā Mičiganas Universitātes eksperti savā slēdzienā minēja, ka saskata dažādus riskus, un rekomendēja igauņiem pārtraukt izmantot elektronisko balsošanas sistēmu.

Arī LU Matemātikas un informātikas Institūta vadošais pētnieks Māris Alberts skaidroja, ka viņam bija iespēja piedalīties šajā ekspertīzē kā novērotājam un tajā atklājās, ka vēlēšanu rezultātus var noviltot jebkurā posmā. Pēc viņa paustā, ekspertīzei bijusi arī publiski nepieejama otrā daļa, kurā Igaunijas valdībai izteikti “draudzīgi padomi”.

Ambainis norādīja, ka arī ASV Nacionālā Zinātņu akadēmija uzsver – internets vai jebkurš tīkls, kas pievienots internetam, nedrīkst būt pievienots balsojumu rezultātu apkopošanā. Esošās tehnoloģijas to nespēj nodrošināt, uzskata Ambainis. Viņš uzsver, ka tas ir vienbalsīgs slēdziens no vairuma pasaules ekspertu.

“Ja mēs Latvijā esam par zinātnē balstītu politiku, un ASV Zinātņu akadēmija saka, ka kaut ko nevajag, es domāju, ka jāieklausās ASV zinātniekos,” pauda Ambainis. Viņš arī pastāstīja, ka igauņu labākais kriptografiķis esot teicis, ka Igaunijas vēlēšanās nebalso tiešsaistē, jo kā kriptografiķis viņš neatbalsta nedrošas sistēmas.

Preses konferencē Alberts sacīja, ka šis nav pirmais gadījums, kad Latvijā cenšas ieviest interneta vēlēšanu sistēmu. Iepriekš to aptuveni 2012.gadā centusies Satiksmes ministrija. Pētnieks norādīja, ka toreiz tas noticis diezgan lielā slepenībā, bet vēlāk izstrādātā koncepcija bijusi pieejama. Rezultātā profesionālajām asociācijām izdevies valdību atrunāt no šādas sistēmas izstrādes.

Taču šodienas situācija no iepriekšējās atšķiras ar to, ka toreiz bija koncepcija, par ko strīdēties, bet šodien nav pieejams nekas, pauda Alberts. Viņam esot pieejami divi teksti, kuri norādot, cik lielā slepenībā šis notiek – viens no tiem esot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstule Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kurā minēts, ka “ir 2,01 miljards eiro Covid-19 finansējuma, un tiek radīts referendumu projekts Latvijā ar mērķi sagatavot normatīvo aktu bāzi”.

Tāpat par to liecinot Saeimas deputātes Daces Bluķes (AP) viedokļraksts mājaslapā “www.liepajniekiem.lv”, kur deputāte norādot, ka viņai “ļoti gribas domāt, mēs virzīsimies uz priekšu – ka vispirms tiks nobalsots par e-referendumiem un pēc tam jau arī sekos e-vēlēšanas”.

Viņaprāt, šim projektam iezīmēts diezgan liels finansējums, kā arī Covid-19 apstākļos šādi izlietot naudu, pēc viņa domām, nav tiesību.

Interneta vēlēšanu sistēmu nedrošību akcentēja arī LU datorikas fakultātes profesors Jānis Bičevskis, kurš norādīja, ka balsojot mājās, cilvēki varēs balsot savu mājinieku vietā, vai vēl trakāk – darba vietā, kur darba devējs varēs likt darbiniekiem nobalsot.

Vēl vājais posms esot balsu pārsūtīšana uz Centrālās vēlēšanu komisijas serveriem. “Tomēr, pieņemot, ka tas ir droši, tie nonāk komisijā kurā ir uzticams personāls. Cilvēks palaiž vajadzīgos procesus un sistēma izdod rezultātu. Ir tikai viens cilvēks zālē, kurš saprot, kas notiek, un tad ir rezultāts – ticiet! Latvija nobalsoja par pievienošanos Pleskavas Guberņai,” iespējamo iznākumu šādai sistēmai ieskicēja Bičevskis.

Tas uzskatāms par iekšējo apdraudējumu, taču vēl esot jāatceras par ārējo apdraudējumu jeb hakeriem.

Ņemot vērā visu minēto, eksperti aicina apturēt šīs likumdošanas iniciatīvas par elektronisku balsošanu aizklātu balsojumu pašvaldību referendumos tālāku virzību Saeimā, bet tā vietā atbalstīt sabiedrības līdzdalības veicināšanu stiprinot un atbalstot Latvijā izveidotās platformas, piemēram, “manabalss.lv”.

Tāpat eksperti aicina neveikt bīstamus eksperimentus ar balsošanu internetā un ieklausīties ekspertos.

Jau ziņots, ka LATA un LU uzskata, ka likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” priekšlikumi par elektronisko balsošanu ir noraidāmi pirms to izskatīšanas Saeimā. Abas iestādes kategoriski iebilst pret interneta vēlēšanu sistēmas, tostarp elektroniskas balsošanas sistēmas vietējo pašvaldību referendumos izveidi.

LATA ir izsūtījusi vēstuli Nacionālās drošības padomei, Satversmes aizsardzības birojam, Valsts drošības dienestam, Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Informācijas sabiedrības padomei, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un “Cert.lv”, kurā tā pauž savu nostāju šajā jautājumā.

Vēstulē uzsvērts, ka jau 2012. un 2013.gadā LATA organizēja starptautisku ekspertu diskusiju par elektronisko vēlēšanu drošības riskiem un nonāca pie viennozīmīga noraidoša secinājuma. Asociācijā norāda, ka jau tuvākajos gados bez esošajiem drošības riskiem digitālajā vidē sagaidāmi konstruktīvi draudi interneta drošībai kopumā sakarā ar straujo kvantu datoru tehnoloģiju attīstību.

LATA informē, ka ar likumdošanas iniciatīvu ieviest elektronisku balsošanu aizklātu balsojumu pašvaldībureferendumos tiek “bruģēts ceļš” uz pašvaldību un Saeimas interneta vēlēšanām, par ko liecinot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas 16.septembra sēdē vairākkārt izskanējušās norādes, ka pašvaldību e-referendumu sistēma būtu attīstāma arī parlamenta vēlēšanām, un ka jau šobrīd likumprojekta autori domājot tādā plašākā kontekstā.

Tāpat par to liecinot Bluķes viedokļraksts, kur deputāte norādot, ka viņai “ļoti gribas domāt, mēs virzīsimies uz priekšu – ka vispirms tiks nobalsots par e-referendumiem un pēc tam jau arī sekos e-vēlēšanas”, atzīmējot, ka nākamais solis ir e-balsošanas sistēma, kas vēl būs jāaprobē un jāpārbauda.

Tāpat deputāte savā viedokļrakstā esot minējusi, ka varbūt jau nākamajās Saeimas vēlēšanās šī sistēma darbosies. LATA norāda, ka Latvijas likumdošana paredz, ka balsošana gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās ir aizklāta, tomēr balsošana, izmantojot internetu, pieļauj riskus brīvu, aizklātu, drošu un demokrātisku vēlēšanu unreferendumu norisei un ir uzskatāms par tiešu apdraudējumu Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanai.

Asociācijā uzsver, ka tehnoloģiski neiespējama ir divu nosacījumu vienlaicīga izpilde – nodrošināt vienlaikus gan drošu, gan aizklātu balsojumu.

Vēstulē tiek skaidrots, ka pašreizējā tehnoloģiju attīstības stadija nodrošina atklātu interneta balsojuma norisi – katrs individuālais balsojums tiek saistīts ar konkrēto vēlētāju un tāds arī nonāk vēlēšanu virtuālajā urnā. Savukārt, ja saikni starp balsotāju un viņa balsojumu “dzēš”, tad interneta vēlēšanu rezultāta ticamību vairs nav iespējams pārbaudīt, un tas ļauj manipulēt ar iegūto rezultātu.

LATA uzsver, ka pasaules zinātniskajā literatūrā nav zināmi tādi matemātiski algoritmi un to realizācijas aparatūrā un programmatūrā, kuri būtu droši un tajā pašā laikā nodrošinātu aizklātumu, tādējādi internetu kā balss nodošanas vidi pašreizējā tehnoloģiju attīstības līmenī izmantot nedrīkst.

LATA rekomendē valsts pārvaldei un pašvaldībām aizklātu balsojumu gadījumā attīstīt un ieviest Latvijā tādus e-balsošanas un e-vēlēšanu elementus, kas neļauj manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem vai pārkāpj balsojuma aizklātuma prasību, piemēram, vēlētāju elektronizēta reģistrācija klātienē, kā arī atklātu balsojumu gadījumā paātrināti attīstīt iedzīvotāju e-līdzdalības valsts pārvaldē platformas, ņemot vērā pozitīvo manabalss.lv pieredzi.