“Likumi ļauj pilsētas domes deputātiem izmantot tulka pakalpojumus, savukārt Saeimas deputātiem nav iespējams blakus nosēdināt perevodčiku, kurš pārējiem tulkotu katru deputāta šķavu un otrādi. Vai jaunizceptajam Latvijas likteņu lēmējam nav bail, ka Saeimā nāksies iztikt bez tulka?”.

Tā savā komentārā laikrakstā ”Neatkarīgā” uzsver Elita Veidemane.

Vai pilsonību nopirka?

Pēc kādas liepājnieces zvana laikraksta ”Neatkarīgā” redakcijai par jaunuzcepto parlamenta deputātu V.Kravcovu jeb rakstā minētu kā Vaļeru, žurnāliste Elita Veidemane uzdevusi ne vienu vien jautājumu. Vēl viens no tiem: ”Interesanti, kādā veidā šis nu jau divu līmeņu deputāts ir ieguvis Latvijas Republikas pilsonību?” Žurnāliste izsaka iespēja, ka viņš pilsonību ir nopircis. ”Vaļera” nemākot izteikt ne pušplēsta vārda latviski, bet viņš iekļuvis Saeimā. Kā Latvijas likumi pieļāvuši šādu iespēju?

Kravcovs dzīvojot Latvijā kopš 1980.gada. Veidemane uzskata, ka pēc tik ilgas dzīvošanas Latvijā ”valsts valodas prasmi tā kā vajadzētu piefiksēt. Taču tas nav izdarīts”. Pats ”sejas pantos kolorītais” Kravcovs sacījis, ka viņam no nekā nav bail. Pat no satikšanās mežā ar lāci ne. ”Viņam taisnība: nobītos lācis, nevis Vaļera. Brīvais no bailēm Kravcovs, jautāts par to, kad un vai viņš apgūs valsts valodu, atbild (krieviski), ka ņemšot privātskolotāju. Par to, ka viņš var atļauties pat visdārgāko mācībspēku, nevienam nav šaubu,” raksta Veidemane. ”Ar valsts valodas zināšanu prasmi kā nelabais ar krustu cīnās arī citi deputātu kandidāti, savukārt Aleksandrs Jakimovs (SC) par latviešu valodas prasmi teicis, ka tā ir apmierinoša. Ko nozīmē – vidēja un apmierinoša?”.

Stingrākus likumus attiecībā uz muldētājiem

Vai apmierinoša valodas prasme ir tik daudz, lai apmierinātu savu nepārvaramo vēlmi iekļūt Saeimā, jautā E.Veidemane žurnāliste, piebilstot, ka ”šādu apmierinošo un vidējo latviešu valodas pratēju šajā Saeimā būs daudz vairāk nekā nosaukto mūsu daudzcietušās valsts likteņlēmēju, kaut gan sen zināms, ka parlamenta deputātam valsts valoda jāzina augstākajā līmenī”. Viņa izsaka iespēju, ka jebkurš Saeimas deputāta kandidāts Centrālās Vēlēšanu komisijas anketā varētu norādīt jebkuru valodas prasmi, jo to tāpat nepārbaudīs. ”Domāju, ka laiks radīt stingrākus likumus attiecībā uz šiem muldētājiem, kuri faktiski ar melu palīdzību iekļuvuši Saeimā,” tā Veidemane.  Viņa paudusi arī neizpratni par deputātu kandidātu cieņu pret valsti un zināšanām par to, kā arī par cilvēku aprobežotību, dzīvojot valstī daudz gadu, bet tā arī neiemācoties valsts valodu.