Priecīgi smaidi, spiedzieni, apskāvieni, bučas, pārsteigumā sasistas plaukstas un vēl daudz, daudz citu emociju.

Tas viss pagājušās sestdienas pēcpusdienā sākās Liepājas teātrī, bet vēlāk līdz pat rītausmai turpinājās Liepājas Valsts 1.ģimnāzijā, kas todien kopā bija aicinājusi savus absolventus.

“Ir tādi cilvēki, kas ir beiguši 1. vidusskolu, un ir tādi, kas ne. Tie, kas to ir beiguši, ir īstie liepājnieki, tie, kas nav, cenšas par tādiem kļūt, tāpēc palīdzēsim viņiem,” tā ar humoru skanēja tikai viena no apsveikuma runām, ko savai skolai, bijušajiem klases un skolas biedriem, pedagogiem un citiem divarpus stundu garajā svinīgajā sarīkojumā Liepājas teātrī, kur runas mijās ar dziesmām, teica tās absolventi. Gan teātra zāle un ložas, gan balkonā esošās vietas bija pilnas, un pēdējiem nācējiem nekas cits neatlika, kā tikai meklēt sev vietas pēdējās rindās galerijā.

Tiem, kas no teātra devās uz skolu, tur pievienojās vēl citi, un, kā saskaitījuši salidojuma organizatori, tam bija reģistrējušies apmēram tūkstoš absolventu. 1940. gads bija tas, kuru pārstāvēja vecākie šīs skolas absolventi, bet jaunākie – tie, kas ģimnāziju beidza tikai pirms gada. Mācību iestādes direktora vietniece Signe Berga vakar sarunā ar “Kurzemes Vārdu” atzina, ka lielais atnākušo absolventu skaits krietni pārsniedz organizatoru iepriekšējās prognozes. “Mēs bijām domājuši, ka būs ap pustūkstoti,” viņa sacīja. “Tieši tāds dažas dienas pirms salidojuma bija reģistrēto dalībnieku skaits, bet pēdējās dienās cilvēki nāca un nāca, un daži simti piereģistrējās tikai pirms sarīkojuma.” Tāpēc klašu telpas, zāles un gaiteņi bija agrāko skolēnu pilni. Viņi izstaigāja skolu, iegriezās savās klasēs, tur arī nofotografējās, no sirds izrunājās, izdejojās un lustīgākajiem balles viesiem jau krietnā rītausmā nācās atgādināt, ka laiks posties mājās. “Zināt, mums ir tāda laba sajūta, jo esam saņēmuši ne mazums paldies par šo salidojumu,” sacīja S. Berga.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”