Zemkopības ministrija (ZM) vēl precizē nepieciešamā finansējuma apmēru, ko virzīt apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā mencu zvejnieku atbalstam, informēja ZM pārstāve Dagnija Muceniece. Zivsaimniecības konsultatīvā padome esot vienojusies par apmēram trīs miljonu eiro finansējumu.

“Ņemot vērā mencu resursus Baltijas jūra, kas arvien turpina samazināties un, visticamāk, tuvākajā laikā strauji neatjaunosies, šīs sugas zivju specializētās zvejas liegums ir loģisks solis. Zvejniekiem, kas pamatā nodarbojās ar mencu nozveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju.

Ja zvejnieki, kuri strādājuši uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, arī tad viņam tiks izmaksāta kompensācija.

Pagaidām runa ir par trīs miljoniem eiro, ko varētu izmaksāt kompensācijās, taču summa, iespējams, būs lielāka,” skaidro ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, piebilstot, ka kopumā Latvijā uz kompensācijām varētu pretendēt kādi 12 kuģi. 

Tagad tiekot gatavoti Ministru kabineta noteikumi, pēc kuriem zvejnieki varēs saņemt atbalstu. “Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20 procentiem,” sacīja N. Riekstiņš. Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidēšana (sagriešana) nav piespiedu darbība, proti, zvejnieki var pārorientēties uz citu zivju zvejošanu, piemēram, uz reņģēm, brētliņām, lašiem u.c.   

“Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris “Briedis” būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem,” pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma “Ervils” valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš sacīja, ka zvejas licenci un mencu kvotas uzņēmums centīsies saglabāt, proti, ja nu pēc dažiem gadiem situācija saistībā ar mencu zveju mainās.