Viņa atgādina, ka, piemēram, Itālijā vēl pirms dažām nedēļām bija ļoti maz saslimušo – ap 100 -, bet, tā kā nesekoja pienācīga reakcija, cilvēki turpināja staigāt viens pie otra ciemos, pa restorāniem un bāriem, un slimība ļoti plaši izplatījās.

“Savukārt pie mums valdība reaģēja laikus, vienīgi ceru, ka arī cilvēki būs atbildīgi un ievēros pašizolāciju,” laikrakstam sacījusi epidemioloģe.

Viņasprāt, Eiropa nebija sagatavota tādai situācijai. Pēdējā pandēmija Eiropā bija spāņu gripa no 1918. līdz 1920.gadam, kad nomira ap 100 miljoniem cilvēku, norāda Civjāne.

Vaicāta, kāpēc iepriekšējie postošie vīrusi, piemēram, SARS, palika Ķīnā un neatnāca uz Eiropu, epidemioloģe skaidro, ka pēdējos gados visi, ieskaitot ķīniešus, sākuši ļoti daudz ceļot. Turklāt neesot zināms, kurš bija pirmais saslimušais – varbūt šis cilvēks bija apmeklējis ārzemes. “Taču kopumā par to, kāpēc šis vīruss tik ātri izplatījās, grūti spriest, jo ļoti maz par to zinām.”

To, kāpēc šādi vīrusi biežāk rodas un izplatās tieši Ķīnā, speciāliste sliecas skaidrot ar ķīniešu ēšanas paradumiem. “Viņi ēd to, ko mums ne prātā nenāktu ēst. Arī higiēnai un termiskai apstrādei tur tomēr nepievērš tik lielu uzmanību kā Eiropā,” norāda epidemioloģe.

Kā ziņots, saslimšana ar jaunā koronavīrusa izraisīto infekcijas slimību Covid-19 pirmo reizi tika konstatēta 2019.gada 31.decembrī Ķīnā. Kopš tā laika ar Covid-19 saslimušo skaits visā pasaulē, pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pārsniedzis 414 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 18 400 miruši. Latvijā ar Covid-19 līdz 25.martam inficējies 221 cilvēks, neviens letāls gadījums nav konstatēts.