Daudziem cilvēkiem vasaras karstajā laikā patīk atpūsties pie ūdens krātuvēm, izpeldēties, pavizināties ar laivu vai nodarboties ar kādu no ūdens sporta veidiem. Diemžēl tieši atpūtas laikā bieži vien kļūstam pārgalvīgi un aizmirstam viselementārāko, kas būtu jāievēro, lai neatgadītos kāda nelaime.

VUGD ūdenslīdēji no ūdens krātuvēm 2009. gadā ir izcēluši 91 noslīkušo, tajā skaitā 7 bērnus, 2010.gadā – 146 noslīkušos, tajā skaitā 8 bērnus, 2011.gadā – 91 noslīkušo, tajā skaitā četrus bērnus. Taču tie ir tikai tie gadījumi, kad noslīkušo meklēšanas darbus veica VUGD.

Lai vasaras atpūta pie ūdeņiem nepārvērstos traģēdijā, VUGD atgādina svarīgākās drošības prasības, kas jāņem vērā:

– Peldieties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Par to liecinās zīme – peldēties atļauts!

– Nav ieteicams doties peldēties vienam. Ja tomēr dodieties, informējiet krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu esat plānojis peldēt, vai esat paredzējis nirt zem ūdens

– Nepārvērtējiet savus spēkus! Ja reiz esat varējis pārpeldēt šo upi, tas nenozīmē, ka varat to arī šodien.

– Nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī! Lēkt no tiltiem vai citādiem paaugstinājumiem ir kategoriski aizliegts.

– Pirms došanās ūdenī, NEKAD nelietojiet alkoholu. Ja esat reibumā, labāk palieciet krastā! Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst tiešie esot alkohola reibumā!

– Nepeldieties stipra vēja, negaisa laikā vai naktī!

– Ja esat pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, tad var sākties krampji vai rasties problēmas ar sirdsdarbību.

– Pirms nodarbojieties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinieties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, uzvelciet glābšanas vesti.

– Atrodoties uz matrača vai peldriņķa nevajadzētu peldēt tālu no krasta.

– Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt “Palīgā! Slīkstu!”.

– Nepeldiet aiz bojām, kas ierobežo peldvietu!

– Nepārvērtējiet savus spēkus! Dižošanās, ka varat aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai zaudētu dzīvību.

– Ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna, laipas vai augsta krasta ne uz galvas, ne uz kājām – mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi.

Bērnu drošība uz ūdens:

– Bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu.

– Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste. Piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt – pieaugušo uzraudzībā.

– Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli.

– Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.

– Piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tuvumā atrodas dīķis.

– Atrodoties pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā.

– Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt, jo bērns var pārvērtēt savas peldēšanas spējas, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.

– Ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī.

– VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo pat uz sekundi novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime.

Inga Vetere,
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece