Stāstot par sevi, saka Vangelis, kura īstais vārds ir EVANGELOS KOUKIDIS. Viņa dzimtene ir Grieķija, bet nu jau trīs gadus Vangelis dzīvo Tērvetē un saimnieko savā grieķu restorānā “El Greko”, piedāvājot nobaudīt īstu grieķu virtuvi un viesmīlību.

Evangelos un citi ar reliģiju saistīti vārdi esot populāri Grieķijā, jo vairāk nekā 90 procentu iedzīvotāju ir pareizticīgie. Tomēr sarunbiedrs, sniedzot roku un iepazīstinot ar sevi, bilst, ka lielākoties viņu dēvējot vienkārši par Vangeli. Pavārmākslu Vangelis ir mantojis no savas mammas un ir pārliecināts, ka mājās gatavots ēdiens nereti ir daudz gardāks par to, ko gatavojis diplomēts pavārs. Pats izglītību ieguvis tūrisma jomā, vēlāk darbojies būvniecības un interjera dizaina jomā. Uz Latviju vīrietis pārcēlās pirms trim gadiem, jo Tērvetē dzīvo viņa draudzene. Nu šī vieta ir arī Vangeļa mājas. Pēc lielpilsētas dzīves viņš nebūt neskumst, gluži pretēji – izbauda Latvijas lauku burvību.

“Latviju redzu kā skaistu valsti ar brīnišķīgu dabu. Sevišķi skaisti Latvijas lauki. Man nepatīk lielas pilsētas kā Rīga, bet tieši lauki, tāpēc šajā vietā atvēru restorānu,” stāsta mūsu sarunbiedrs un piebilst, ka viņam nepietrūkst arī iespēju apmeklēt kādus izklaides pasākumus pilsētā – ja ir vēlme noskatīties kādu filmu, to var darīt, neapmeklējot kinoteātri. Reizi mēnesī Vangelis dodas uz Somiju, kurp pirms aptuveni 20 gadiem pārcēlās no Grieķijas. Nu tur uzsākto biznesu turpina viņa dēls. Tāpat reizēm sarunbiedrs mēdzot paviesoties tepat blakus – Lietuvā.

“Latvijā dzīvoju trešo gadu, un tikpat ilgi man šeit ir restorāns, kurā no aprīļa ir virtuve. Ja pirmos gadus tas strādāja sezonas laikā, tad, pateicoties klientu vēlmēm, turpmāk nodrošināsim iespēju pie mums paēst cauru gadu. Cilvēki priecājas gan par ēdienu, kas šeit tiek pasniegts, gan apkalpošanu,” stāsta Vangelis.

Kopš gada sākuma viņam restorānā ir pievienojies kolēģis no Grieķijas – viesmīlis Raimonds –, kurš ir precējies ar latvieti un pārcēlies šeit uz dzīvi. Vangelis ir priecīgs, ka ir kāds, kurš prot komunicēt gan grieķu, gan latviešu valodā, un piebilst, ka pirmie divi gadi viņam pašam nebija viegli, taču vienalga bijuši interesanti. Valodas nezināšana nebūt netraucē komunikācijā ar klientiem, jo daudzi zina svešvalodas un, protams, ka jebkurā komunikācijā palīdz gan ķermeņa valoda, gan sirsnīgs smaids, ko viesmīlīgais restorāna saimnieks velta katram viesim. Latviešu valodā nedaudz vārdu ir apguvis, bet tā nopietni ķerties pie valodas mācīšanās nesanāk laika, jo Vangelis ir ļoti aizņemts savā restorānā. “El Greko” saimnieks pretēji daudzkārt izskanējušajam viedoklim, ka Latvijā nav viegli uzsākt un attīstīt biznesu, uzskata, ka tas īsti neatbilst patiesībai, un piebilst, ka, iespējams, viņa veiksmes stāsts ir tas, ka līdzīga restorāna Latvijā nav, kā arī drosme riskēt. Uzņēmuma reģistrēšana aizņēmusi vien vienu dienu, arī citas formalitātes nokārtot izdevies ļoti īsā laikā, kamēr viņa dzimtajā Grieķijā birokrātisko jautājumu risināšana aizņemtu veselu mēnesi. Tāpat ar valstī pastāvošajiem nodokļiem Vangelis kā uzņēmējs esot pilnībā apmierināts.

“Esmu sapratis, ka neatkarīgi no vietas, kur restorāns atrodas, ja nav augsta īres maksa, ja esi ļoti laipns un pieklājīgs pret klientiem un piedāvā viņiem kvalitatīvu ēdienu, nav jāuztraucas. Es sāku ar vienu grilu ārpusē, gatavoju ēdienu uz oglēm. Pieaugot klientu skaitam, iegādājos lielāku grilu, pēc tam jau gāzes grilu, bet nu restorānam jau ir virtuve. Protams, ka pastāv risks, bet lielā mērā viss ir atkarīgs no saimnieka, un jūs jau redzat atsauksmes par “El Greko” mūsu lapā feisbukā. Es esmu tāds, kāds esmu, taču diemžēl ziemeļu valstīs reti var sastapt draudzīgu komunikāciju ar klientiem, jo visi ir ļoti nopietni, lietišķi.

Liela daļa produktu tiek importēti no Grieķijas, tādējādi pasniegtais ēdiens ir autentisks. Olīveļļa, fetas un Graviera siers, olīves – visi galvenie produkti un piedevas, pat sāls, melnie pipari un oregano uz Tērveti ceļo no Grieķijas. Te ir iespēja arī iegādāties Grieķijas ražojumus – olīveļļu, halvu un citas lietas.

“Sākums bija sarežģīts, jo es viens uzsāku svešā valstī. Es nepadevos un tagad es varu dalīties ar to prieku un apmierinātību, ko esmu saņēmis no saviem klientiem. Esmu apmierināts,” ar prieku teic Vangelis.

Vaicāts, vai, regulāri atrodoties virtuvē, nenogurst, Vangelis attrauc, ka nebūt ne, jo viņš mīl savu darbu. Ja ēdiena gatavošana nepatiktu, sarunbiedrs noteikti izvēlētos to nedarīt, taču viņš uzskata, ka klientiem jāpasniedz paša gatavots ēdiens, kas nenoliedzami ir ļoti gards, un līdzīgu nobaudīt mūsu valstī nez vai būs iespējams.

Paplašinoties ēdienkartei, kas ir tipiski grieķiska, un restorānam, tajā šogad iekļauti vairāki grieķu nacionālie deserti. Saimnieks ņēmis vērā klientu vēlmes. Tur var nogaršot dolmu, saganaki, mousaka, pastitsio, kalamon olīves, kataifi, bugatsa, baklava, frappe… Cilvēks, kurš nav bijis Grieķijā vai baudījis kādu no pieminētā, var iegriezties Tērvetē un, pateicoties Vangelim, izbaudīt gabaliņu Grieķijas un saimnieka viesmīlības. Restorāna saimnieks atzīst, ka viņam ļoti patīk bērni, kas šajā vietā ir laipni gaidīti, jo viņiem “El Greko” ir iekārtots rotaļu stūrītis, kā arī tiek piedāvāti īpaši ēdieni. 

“Pēdējos gados pasaule ļoti mainās, cilvēki ir kļuvuši pārāk atkarīgi no tehnoloģijām, taču es uzskatu, ka restorānā cilvēkiem būtu jādod priekšroka sirsnīgām sarunām, tāpēc reizēm izslēdzu Wi-Fi. Protams, ja paroli jautā, to neliedzu, tomēr uzskatu, ka pareizi tas nav, tāpēc saku, ka esmu tāds, kāds esmu. Ne jau tāpēc man klienti svarīgi, ka viņi šeit atstāj naudu. Nē, man daudz būtiskāk, lai viņi no šīs vietas aiziet apmierināti, ar smaidu,” mums šķiroties saka Vangelis.

Neparasti

Valodas nezināšana Vangelim Latvijā nerada problēmas. Viņš ir novērojis, ka liela daļa mūsu valsts iedzīvotāju nerunā citās svešvalodās, tikai krievu. Angļu valodu labāk protot bērni. Šīs valodas zināšana jaunajai paaudzei ir būtiska, uzskata Vangelis.

Novēlējums Latvijai

100 gadi ir ļoti skaita jubileja. Manuprāt, Latviju nākotnē gaida liels progress. Es tā ceru. Valdībai ir daudz jāstrādā, lai ļaudis atgriežas dzimtenē. Redzu, kas notiek manā valstī, jaunieši izbrauc. Arī šeit jauniešiem ir maz karjeras iespēju. Tomēr soli pa solim ir jāstrādā, lai latvieši atgriežas. Varbūt latvieši nedaudz baidās uzsākt savu biznesu, bet, ja jūs neriskēsiet, negūsiet panākumus. Ja sēdēsiet mājās un gaidīsiet, kad pie loga vai durvīm kāds pieklauvēs un aicinās kaut ko darīt, paliksiet, kur esat. 

Ēdiens

Katrā mājā vismaz reizi mēnesī gatavo “Youvarlakia Avgelomono” jeb gaļas bumbiņu zupu ar citrona olu mērci, kas ir ļoti atšķirīga no mums zināmās frikadeļu zupas. Lai tādu pagatavotu, novāra glāzi rīsu, ūdenim pievienojot sāli, karoti vai divas sviesta. No 0,5 kg maltas liellopa gaļas izveido bumbiņas, apviļā miltos un liek zupā. Uz lēnas uguns vāra. Olas dzeltenumu samaisa ar citrona sulu, lēni ielej zupā. Gatavai pievieno sasmalcinātus pētersīļus. Vangelis stāsta, ka šī zupa ir garda gan karsta, gan auksta. Tad to ēd kopā ar feta sieru un svaigi ceptu maizi.

Vārdnīca

sveiki  – γειά σου (geiá sou)

labdien – καλημέρα (kaliméra)

vasara – καλοκαίρι (kalokaíri)

bērni – παιδιά (paidiá)

ģimene – οικογένεια (oikogéneia)

draugs – φίλος (fílos)

tēja – τσάι (tsái)

ūdens  – νερό (neró)

saldējums – παγωτό (pagotó)

maize – ψωμί (psomí)