“Esmu pat gājusi klāt uz ielas jauniem vīriešiem, ja redzu, ka viņiem pie bikšu siksnas ir piestiprināts mobilais tālrunis, un stāstījusi, cik tas ir kaitīgi viņu veselībai un ka tas var būt par iemeslu, lai viņi nespētu kļūt par tēviem,” stāsta pensionētā skolotāja Valentīna Tjurina. Viņa ir viena no tiem četriem aktīvistiem, kas pērn nodibināja sabiedrisko fondu “Esi vesels” – nevalstisku organizāciju, kura par savu prioritāti ir izvirzījusi darbu ar skolu jaunatni par veselības un veselīga dzīvesveida tematiem.

Atkarību vietā piedāvā fiziskās aktivitātes

Kā atceras V.Tjurina, sākums šim fondam varētu būt mērāms pat sešus gadus senā pagātnē, kad viņa, darbodamās 2.vidusskolas vecmāmiņu klubā, jau toreiz pievērsa uzmanību skolēnu sliktajam veselības stāvoklim. Viņa iepazinās ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un pirms gada kopā ar bērnudārza vadītāju Maiju Korņejevu, bankas darbinieci Anitu Bīberi un ārstu Marģeri Funku nodibināja sabiedrisko fondu “Esi vesels”. Sākotnējā ideja bija vairāk strādāt ar maznodrošinātajiem cilvēkiem, bija notikušas jau vienošanās ar toreizējo Sociālā dienesta vadītāju Aiju Barču, taču, kad viņu ievēlēja Saeimā, darba virziens mazliet mainījās. Priekšplānā ir izvirzījies tieši darbs ar skolu jauniešiem. Jau pērn fonds organizēja akciju vairāku mēnešu garumā “Esi vesels, esi NEatkarīgs!”. Galvenais akcents bija likts uz dažāda veida atkarībām: smēķēšanu, alkoholu, narkotikām. Akcija notika trīs kārtās, no kurām pirmā bija teorētiskā – tajā skolēniem bija jāatbild uz dažādiem jautājumiem par atkarībām. Otrā akcijas daļā komandu dalībniekiem bija iespēja apmeklēt sporta klubus, lai pārliecinātos, kādas fiziskās aktivitātes tur piedāvā. Bet trešajā – noslēguma daļā, komandas tikās klātienē, lai demonstrētu savas zināšanas. Tagad ir atkal sākusies līdzīga akcija.

To, ka ar skolēniem ir jārunā par veselību un veselīgu dzīvesveidu un ka viņiem tas interesē, V.Tjurina ir pārliecinājusies, pati ejot uz tikšanos ar skolēniem. Pēdējā saruna notikusi 2.vidusskolā. “Viens ir pateikt, ka katrs pats ir atbildīgs par savu veselību, bet pavisam kas cits –informēt, kā to saglabāt,” sacīja V.Tjurina, piebilstot, ka tieši šo mērķi fonds “Esi vesels” sev izvirza kā vienu no svarīgākajiem. Viņai pat ir kāda ideja – kāpēc, līdzīgi kā pašlaik Latvijā notiek konkursi par sakoptākajām pilsētām un pagastiem, nākotnē nevarētu notikt konkurss par pilsētu, kurā dzīvo visveselākie cilvēki. “Kāpēc lai par tādu nevarētu kļūt tieši Liepāja?” viņa jautā. Un piedāvā visiem, kam būtu interesanti darboties šajā jomā, iesaistīties fonda darbībā. Informāciju ir iespējams saņemt, piezvanot. V.Tjurinai pa tālruni 22329240.

Fonda darbā iesaistās arī jaunieši

Fonds “Esi vesels” mēģina savā darbībā iesaistīt arī jauniešus. Viens no viņiem ir Mārtiņš Mažonis, kurš mācās RTU. Pērn viņam kā Skolēnu domes pārstāvim piedāvāja vadīt akciju skolās – tā arī sākās sadarbība ar fondu, un šobrīd Mārtiņš saka: “Viņi dara patiešām labas lietas un tāpēc man ir interesanti.” Mārtiņš ir aizņemts ar videofilmu montēšanu – tās būs īsfilmas par atkarībām, kuras demonstrēt skolās.

Mārtiņš piekrīt V.Tjurinas teiktajam, ka jauniešiem ir svarīgi saņemt informāciju gan par veselīgu dzīvesveidu, gan atkarību postu un tamlīdzīgām lietām. Arī viņš pats atzīst, ka šajā ziņā neesot nekāds eņģelis: “Gan savureiz tusiņos lietoju alkoholu, gan uzpīpēju, un daudziem jauniešiem tā ir tradīcija – kā piektdienas vakars klāt, tā jāiet dzert.” “Pirmām kārtām tās ir ģimenes un sadzīves tradīcijas, ka nevieni svētki nenotiek bez alkohola,” precizē M.Funka. “Tieši tāpēc mums ir jādomā, kā pievērst jauniešus sportam un citām aktivitātēm,” saka V.Tjurina.

Plānojot savu darbu ilgākā laika periodā, fondam ir izveidots sava darba trīs nākamo gadu redzējums, kurā kā galvenais virziens ir tieši darbs ar jauniešiem. Paredzēts arī darbs ar maznodrošināto grupām un citiem interesentiem, piedāvājot viņiem lekcijas un tikšanās ar dažādiem speciālistiem, kā arī citas aktivitātes.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Valentīna Tjurina, Mārtiņš Mažonis un Marģeris Funka piekrīt apgalvojumam, ka 20 procentu veselības patiešām cilvēkam var nodrošināt ārsti un mūsdienu medicīna, bet par pārējiem 80 procentiem katram ir jārūpējas pašam.