liepajniekiem.lv
Vieta mainīta un postīta
“Man ļoti gribas, lai cilvēki zinātu, kāpēc Liepājā ir Vites un Hikes (Hika) ielas. Viņi bija komersanti un labdari. Viņi bija sataupījuši daudz naudas un testamentā to atstāja pilsētai,” īsi par ideju pastāsta Vācu biedrības Liepājā valdes locekle, māksliniece Irina Tīre.
Antona Vites un Lorenca Joahima Hikes lielākais un zināmākais devums Liepājai ir Bāreņu nams. Iesākumā tas atradās Kungu ielā 21, bet vēlāk Bāriņu (Bāreņu) ielā 12.
Abi vīri bija par to, ka Bāreņu nama audzēkņiem ir jāiegūst laba izglītība.
I. Tīre pastāsta, ka par Hikes un Vites devumu un laiku savulaik izdota brošūra. Tas noticis 1898. gadā – 100 gadus pēc abu labdaru ieceres par Bāreņu namu īstenošanas. Šī brošūra glabājusies Liepājā.
Izdevēju radinieki, kuri bija ieradušies Liepājā, muzejā interesējušies par to. Kad izdevums nonācis Vācu biedrības rokās, tā pirms pāris gadiem brošūru pārtulkojusi latviešu valodā.
“Abu draugu mirstīgās atliekas apbedīja dzimtas kapenēs, kuras viņi paši bija sev uzcēluši. Paplašinot ostu, kapenes 1879. gadā bija jānojauc,”
rakstīts tulkotajā izdevumā.
Kapsētā tika uzbūvēta cita kapliča, uz kuru pārveda abu Bāreņu nama dibinātāju šķirstus.
“Neviens precīzu laiku nezina, bet tas varēja būt pagājušā gadsimta 70. gadu beigās vai 80. gadu sākumā, kad kapliču nopostīja. Uzspridzināja tā laika jaunieši nezinot, kas tā par vietu, un, pat ja būtu zinājuši, kāpēc tā bija jādara?!” skumji saka I. Tīre.
No skaistās atdusas vietas pāri palikuši pamati, klāti gruvešiem, starp kuriem var labi sazīmēt vecās kapličas dekoratīvos elementus.
Vieta apbirusi ar lapu kārtu, apaugusi ar nezālēm un mežonīgiem brikšņiem. Zem neesošās kapličas apbedījumi ir joprojām.
Deg par vēsturi
I. Tīre pastāsta, ka Vecajos kapos ir viņas dzimtas atdusas vieta, ko regulāri kopj. Pārāk bieži uz kapu otru daļu nav gājusi, taču sagadījies tā, ka bijis jāpadalās ar savām zināšanām.
Palūgusi klausītājus atnākt līdz Hikes un Vites kapličai. “Agrāk nenācu – nenācu aiz sāpēm skatīties.”
Radusies doma, ka vajadzētu šo vietu sakopt. “Nevajag jau daudz, lai paveiktu kaut ko,” viņa piemetina.
I. Tīrei un vienai no viņas domubiedrēm, Maijai Liepiņai, ir ideja kapos ierīkot Hikes un Vites piemiņas vietu ar norādi.
Lai šādu mērķi sasniegtu, sākuši ar vietas attīrīšanu. “Gribētu šeit sastādīt pāri līstošus augus, varbūt kādu skaistu košumkrūmu,” saka I. Tīre.
Viņa arī uzsver, ka par Vecajiem kapiem un tur apglabātajiem pilsētai nozīmīgajiem cilvēkiem ļoti iestājusies biedrība “Liepājas Optimistu pulks”.
“Mēs atkal aicinām palīgā. Mēs degam par šo!” pauž I. Tīre.
Un pirmie palīgi jau pievienojušies, taču joprojām gaidīts ir ikviens interesents. Iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties kapličas vietas labiekārtošanā un apzaļumošanā ar augiem un košumkrūmiem.
I. Tīre šopavasar bijusi Liepājas okupācijas muzeja jaunās ekspozīcijas atklāšanas pasākumā un uzrunājusi tur satiktos 12. klases jauniešus – Danielu Jansonu un Danielu Ivanovu: “Sāku puišiem teikt, ka varbūt viņiem liksies dīvaini, bet es esmu karu piedzīvojusi. Zinu tās šausmas, zinu, kā tagad cilvēki jūtas Ukrainā.
Puiši man atbildēja, ka viņus tas interesē. Pastāstīju, ka viss aprīlis ir Vācu valodas un kultūras mēnesis. Uzaicināju viņus pievienoties, atnākt uz Vācu biedrību.”
Jaunieši to bija uztvēruši nopietni, pastāstījuši savai skolotājai Baibai Mackialai. “Skolotāja Baiba man piezvanīja, lai pateiktu, ka sadarbosies ar mums. Teica, ka būs klāt! Es ļoti priecājos, esmu bezgala saviļņota!” uzsver I. Tīre.
B. Mackiala stāsta, ka Liepājas Valsts ģimnāzijā ir vēstures entuziastu pulciņš, kuru apmeklē pamatskolēni un vidusskolēni.
“Mums patīk iespējas, kur vēsturi var apgūt dabā. Kā citādāk uzzināt un runāt par Viti un Hiki, ja ne atnākot šeit,”
teic skolotāja.
Viņa atzīst, ka daļai skolēnu talkas dienā vēl notika mācību stundas, tāpēc tikuši tie, kuri brīvāki.
“Vēsture mani interesē sen, no kādas 4.–6. klases. Patīk, jo tā ir notikumu izzināšana par laiku, ko pats neesi piedzīvojis, to var iepazīt tikai pēc dokumentiem, bildēm, pierakstiem.
Tagadni mēs dzīvojam tagad, bet nākotni tikai piedzīvosim. Ne jau to, kas pēc 100 vai 1000 gadiem, bet arī 50 gadi ir pietiekami liels laika posms.
Ir interesanti zināt, kā dzīvoja sabiedrība agrāk. Mani saista Latvijas pirmās brīvvalsts laiks. Skatos bildes, kāda bija Liepāja pirms kara. Tas ir arī emocionāli,”
atklāj Daniels Jansons.
Taču kā ir ar Liepājas vēstures izzināšanu senākos laikos? “Uzzināju no Irinas kundzes, ka šie vīri, kuri te apglabāti, daudz darīja Liepājas veidošanā. Rajons, kurā viņiem par godu nosauktas ielas, ir tāds grezns, ar tādām lepnām būvēm. Līdz šim vairāk zināju par arhitektu Berči.”
Jaunietis secinājis, ka abi uzņēmīgie vīri un viņu laikabiedri ir tie, kuri Liepāju darījuši lielu, veidojuši pirmsākumus tam, kāda tā izaugusi tagad.
Zināms, ka tajā laikā pilsētā dzīvojuši vien pāris tūkstoši iedzīvotāju, ielas nav bijušas bruģētas, un arī apgaismojuma nav bijis.
“Liepājā viņi izsitās, bet savā dzimtenē to nevarēja. Atbrauca, darīja lielas un paliekošas lietas,” secina Daniels.
Paliks kā vēstures liecība
Vecajos kapos Kaiju ielā, blakus TEC, ir apbedīti vairāki mūsu pilsētai nozīmīgi cilvēki.
Ar biedrības “Liepājas Optimistu pulks” gādību pirms daudziem gadiem izveidota piemiņas vieta arhitektam Paulam Maksam Berči. Būvējot TEC, arī viņa kapavietu padomju laikos iznīcināja.
Tirgotāju Stinci ģimenes kapličai pirms vairākiem gadiem uzlikts jumts un aizmūrēta plaisa. Šajos kapos atdusas arī agrākie pilsētas galvas Kārlis Gotlībs Ūlihs un Teodors Breikšs (pirmais latviešu tautības pilsētas galva).
Vēstures entuziasti uzsver, ka plāns ir, atzīmējot mūsu pilsētas 400 gadus, stāstīt iedzīvotājiem par vēsturi un iesaistīt viņus vēsturisko vietu sakopšanā un saglabāšanā.
“Kapsētu pārvalde vienmēr ir bijusi atvērta sadarbībai, atbalstījusi un atbalstīs iedzīvotāju iniciatīvas, kas ir vērstas uz vides sakārtošanu
papildus jau ikdienā veiktajiem pamata uzturēšanas un sakopšanas darbiem,” uzsver Liepājas Kapsētu pārvaldes direktors Mairis Plūksna.
Viņš norāda, ka Liepājas Veco kapu daļā jeb tā sauktajā kalniņā jauni apbedījumi netiks veikti, tā varētu palikt kā vēstures liecība.
Šo vietu Kapsētu pārvalde regulāri uztur pienācīgā kārtībā – nopļauj zāli, savāc lapas, gružus utt.
“Šobrīd ir uzsākts darbs pie Ūliha un Stinci kapliču sakārtošanas, ir veikta abu ēku arhitektoniski mākslinieciskā izpēte un saņemtas rekomendācijas to atjaunošanai. Nākamais solis ir projektu dokumentācijas izstrāde, bet diemžēl šogad finansējums tai nav paredzēts,” informē M. Plūksna.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
