Valda un Edvīns Zariņi un Jenafa un Andrejs Šiškoviči, paužot viens otram pateicību, ar sirsnīgu smaidu un mīļu roku satvērienu Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas ceremonijas laikā apliecināja vēlreiz savu jāvārdu.

Zelta kāzas jau ir retums, bet dimanta kāzas vēl lielāks.

Ir gadi, kad nav tik daudz 60 gadu laulības jubileju svinīgo ceremoniju, bet šajā reizē – divas vienlaikus, pauda Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Indra Štāle, kura uzrunā abiem pāriem uzsvēra, ka tik ilgs kopā pavadītu gadu skaits ir uzticības un krietnuma simbols, cienījams mīlestības apliecinājums, kurā ir svarīgi pieņemt, saprast, piekāpties un arī piedot, bet, ja kādreiz uzšķīlusi dusmu dzirkstelīte, tas parādījis vien to, ka viens otram nav vienaldzīgi.

Edvīna kungs ir pansionāta iemītnieks, taču viņa kundze Valda savu mīļoto vīru regulāri apciemo un pavada laiku kopā.

“Esam zvērējuši taču viens otram laulībās – gan priekos, gan bēdās,”

uzsver Valda.

Otrs pāris Jenafa un Andrejs gan abi dzīvo “Rūrē” un vienā istabiņā.

“Mēs apprecējāmies 24. septembrī pirms 60 gadiem,” laikrakstam atklāj Valda.

“Mums ir briljanta kāzas,”

viņa piemetina.

60 gadu kāzu jubilejai tiešām piedēvē arī šādu nosaukumu. Briljants ir īpašā veidā noslīpēts jau pieminētais dārgakmens dimants.

Valda un Edvīns gan iepazinās, gan apprecējās Liepājā.

“Iepazināmies, sadejojāmies. Kā jau tajos laikos, deju laukumā, un tad jau deju pasākumi notika visur,” stāsta sieva.

Un arī kāzas, kas bijušas pēc viesu skaita nelielas, kādi 15 paši tuvākie cilvēki, notikušas ar dejām viesnīcā “Līva”.

“Jūs, jaunatne, zināt tādu deju, kad uzliek rokas priekšā stāvošajam uz pleciem un tad danco apkārt, kājas pa labi un kreisi? To sauca, un mēs dejojām letkisu!” ar žestiem demonstrējot dejas izpildījumu kāzu dienā, Valdas kundze stāsta ar smaidu sejā.

Valda stāsta, ka abiem ar Edvīnu sakrīt dzimšanas dienas skaitļi – viņa ir dzimusi 26. martā, viņš – 26. septembrī.

“Paspēja izmukt no vecpuiša vecuma, kāzas nosvinējām 24. septembrī, divas dienas, pirms viņam 30 palika!”

teic Valda.

Šogad 26. septembrī viņas kungam palikuši 90 gadu, bijušas svinības.

Valdai precoties bijuši 23 gadi.

“Man pušķī bija piecas baltas kallas, bet šajā pušķī, ko man sarūpējusi ceremonijai Sanda (“Rūres” sociālā rehabilitētāja Sanda Jonasa – L. K.) gan ir manas krāsas,” rādot rudens ziedu pušķi, kas pieskaņots tās dienas svētku tērpam, priecājas kundze.

“Tā ir liela laime. Nevarēju tik iedomāties, ka tik daudz gadu jau un cik tas ir nozīmīgi!

Tagad jau sevišķi, mūsdienās katra otrā laulība tiek šķirta,” turpina Valda.

“Galvenais ir uzticēšanas, pacietība un sapratne!”

Savukārt Baltkrievijā dzimušie Jenafa un Andrejs apprecējās arī 1966. gadā, bet 28. maijā un Rīgā, abu pāru nozīmīgo kāzu jubileju svinīgās ceremonijas nolēma apvienot.

Pāri bija ieradušies sveikt paši tuvākie radinieki, sagādājot omei un opim neaizmirstamu pārsteigumu.

Pēc svinīgās ceremonijas citu “Rūres” iemītnieku un darbinieku lokā svētki turpinājās – ar dzīvo mūziku.

To nodrošināja “Rūres” aprūpētājs Didzis Grinbergs duetā ar kolēģi mūzikā Vilni Ludviķi no Vaiņodes, izpildot labi zināmas latviešu dziesmas.

Seniori cienājās ar virtuves darbinieku gatavotajiem pīrāgiem, salātiem, kafiju un, protams, neiztika arī bez kārtīgas un skaistas kūkas.

“Rūres” darbinieki norāda, ka svētku svinēšana un dažādas aktivitātes ārpus ikdienas ierastā senioriem ir ļoti iecienīti un gaidīti notikumi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.