Taču iedzīvotāja Krūmiņa neizpratnē vērsās portālā – kāpēc trotuārs pēkšņi beidzas un jākāpj uz brauktuves autovadītājiem nepārredzamā vietā?

Sieviete stāsta portālam, ka ielas rekonstrukciju iedzīvotāji gaidījuši ļoti ilgi, jo “situācija drošības ziņā bija katastrofāla”.

Viņa uz savu dzīvesvietu reti gājusi pa mazo Klaipēdas ielu, jo tas nebija droši – automašīnas brauca ātri, bet pa ielu gāja cilvēki, arī bērni.

“Tagad sanāk tā – trotuārs ir uzbūvēts, bet pie veikala līkumā palikuši daži metri, kur tā nav.

No ietves ar ratiņiem nobraukt nevar, mēs vienkārši atduramies kokos. Jākāpj uz braucamās daļas,” pauž iedzīvotāja.

Viņu uztrauc tas, ka pēc ielas atvēršanas satiksmei autovadītāji vairs nebūs pietiekami uzmanīgi, jo redzēs, ka gājēji pārvietojas pa ietvi, un negaidīs, ka cilvēki pēkšņi nokāpj uz brauktuves.

Portāls aizbrauca uz šo vietu pie Klaipēdas ielas 72. nama un pārliecinājās, ka tiem, kuri brauks no veikala puses, redzamību aizsegs krūmi.

“Droši vien tur vairs neko nevar darīt,”

bažījas Krūmiņas kundze.

To, ka viņai šai ziņā taisnība, apstiprina Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls. “Stūris, kur kuiti aug, pieder mājai, tā ir mājas zeme,” viņš saka.

Nocirst vai apgriezt skatu aizsedzošos krūmus un izveidot ietvi var nolemt tikai Klaipēdas ielas 72 iedzīvotāji.

“Mēs skatāmies pēc gruntsgabalu piederības, ielu sarkanajām līnijām un nelienam iekšā citiem piederošā zemē,”

skaidro A. Štāls.

“Lai arī veidojas nesaprotamas konfigurācijas, pašvaldība nevar ieguldīt naudu svešā zemē.”

Kaut arī pa ietvi pārvietojas ne tikai šīs vienas mājas iedzīvotāji, pašvaldība nevarot projektēt būvdarbus ārpus sev piederošas zemes.

Māju apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrība “Klaipēdas 72”.

Pārvaldnieks Vladimirs Dreimanis pastāsta, ka šī tēma jau pirms ielas pārbūves pārrunāta ar Komunālo pārvaldi, taču viņš pats nebijis dziļi iesaistīts, jo pilnvaroti arhitekti.

“Problēmu varētu atrisināt, ja pilsēta šogad turpinātu atbalstīt pagalmu labiekārtošanu,”

uzsver V. Dreimanis.

“Mēs būtu ar rokām un kājām par.”

Taču konkursa nav un apsaimniekotājs saviem spēkiem vien nevarot projektu realizēt, jo joprojām ir kredītsaistībās ar banku par mājas renovāciju.

Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens apstiprina, ka Mikrorajonu pagalmu labiekārtošanas projektu konkurss netiek izsludināts, un to šogad vairs nevarētu pagūt īstenot.

“Ceru, ka būs nākamā gada sākumā,” viņš saka.

V. Dreimanis interesējies, vai tad, ja māja par privātiem līdzekļiem uzņemtos šogad izbūvēt iztrūkstošo ietves posmu, nākamgad izlietoto summu pašvaldība varētu kompensēt.

“Atbilde bija, ka noteikti ne. Tad ar to mums visas sarunas beigušās,” pauž pārvaldnieks.

Viņam ir iebildumi arī pret pašvaldības projekta īstenošanu, jo no ietves nav nobrauktuves uz ielu pretī kāpņu telpām.

Biedrība nepiekrīt Komunālajā pārvaldē skaidrotajam, ka tur taču ir iela, jo tā ir dzīvojamā zona, kur cilvēkiem nepieciešams piebraukt un izkraut mantas.

“Jautājumi joprojām ir, nav tā, ka šis process nebūtu atrisināms.

Pilsēta var uztaisīt uz mūsu zemes visam mikrorajonam nepieciešamu ietves gabalu, mēs absolūti piekrītam,” saka V. Dreimanis.

Viņš cer uz jaunievēlēto domi un atgriezīsies pie šī jautājuma risināšanas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.