liepajniekiem.lv
Šobrīd skolā mācās 345 audzēkņi, pēc ilgiem laikiem ir divas 1. klases, no kurām vienā realizē Montesori mācību pieeju.
Ilgtermiņā plānots alternatīvu izglītību piedāvāt līdz 6. klasei, pakāpeniski arī posmā no 7. līdz 9. klasei.
Bez 10. klases un tālmācības
Jau vēstījām, ka maijā pašvaldībā lemts mainīt Liepājas Rietumkrasta vidusskolas izglītības pakāpi. 2026./27. mācību gadā iestāde pilnībā kļūs par pamatskolu, un patlaban notiek pakāpeniska pāreja.
Atskatoties vēsturē, reiz jau šāds solis bijis sperts – 1994. gadā, bet pēc četriem gadiem vidusskolas statuss atjaunots.
Šogad izglītības iestādē vairs nav uzņemta 10. klase,
atlikušajās – 11. un 12. klasē – mācās 40 jaunieši.
Gluži kā Dzintara vidusskolā, kur arī tiek īstenots tāds pats reformas modelis, vidusskolēniem ļaus skolu pabeigt.
Kā skaidroja Izglītības pārvaldē, lēmums pieņemts, pavasarī izvērtējot un iepazīstoties ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta akreditācijas ekspertu ziņojumu par Liepājas Rietumkrasta vidusskolas akreditācijas rezultātiem, kā arī ņemot vērā vairākus kritērijus – nacionālā līmenī noteikto izglītojamo skaitu, infrastruktūras noslogojumu, pedagogu noslodzi un kapacitāti, centralizēto eksāmenu rezultātus un izglītojamo mācību sasniegumus valsts pārbaudes darbos, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus u.c.
Strādājot pie skolu tīkla sakārtošanas pilsētā, Rietumkrasta vidusskola jau iepriekš bija Izglītības pārvaldes redzeslokā.
Rietumkrasta vidusskolā pārtraukta arī tālmācības un neklātienes izglītības programmas īstenošana. To pārņēmusi Raiņa vidusskola, kuru vada K. Strautiņš.
Direktors informē, ka
šajā mācību gadā tālmācības formu izvēlējušies ap 100 interesentu.
Viņu vidū ir arī jaunieši, kas nenokārtoja centralizētos eksāmenus Rietumkrasta vidusskolā, bet pie dokumenta par vispārējo vidējo izglītību tikt tomēr vēlas.
“Šajā gadā mums nebija atlases kritēriju. Bet esam pārveidojuši tālmācības sistēmas vērtēšanas kārtību, noteikuši skaidras un stingras robežas, kas ir tie darbi, kuriem jābūt izdarītiem līdz pirmā pusgada beigām. Ja nav, tad – paldies,” K. Strautiņš liek noprast, ka skolas un pedagogu resursi tiks mērķtiecīgi virzīti kā atbalsts izglītojamiem, kam tiešām mācības interesē un kuri vēlas skolu pabeigt.
“Vēl šajā gadā ir būtiski mainījies tas, ka pārbaudes darbu vērtējumu uzlabot nevar. Tas attiecas arī uz tālmācību. Ja agrāk skolēni kaut kā varēja “izšļūkt”, tad šobrīd nebūs variantu.”
Iekļaus Montesori elementus
Liepājai tuvākā vieta, kur realizē Montesori mācību pieeju, ir Saldus novada Striķu skolā. K. Strautiņš cer, ka šis būs svarīgs aspekts jaunu audzēkņu piesaistē Rietumkrasta vidusskolai.
Būtisks ieguldījums ir pašvaldības piešķirtie finanšu līdzekļi telpu remontam, aprīkojumam, kā arī mācību līdzekļu iegādei, tādējādi radot Montesori raksturīgo izzinošo mācību vidi skolā.
Šajā mācību gadā izdevies nokomplektēt pilnu klasi, ar 19 bērniem strādā skolotājas Daiga Manteniece un Iveta de Bēra.
“Principā tā ir pasaules izzināšana caur praktisku pieredzi,” mācību pieeju iezīmē D. Manteniece.
“Bērni mācās savā rimtumā, savā mierā. Viņi izdzīvo mācību procesu un nezaudē prieku par to.”
Pedagoģe novērojusi, ka uz skolu mazie audzēkņi nāk ar prieku.
“Viņiem patīk mācīties!”
Kā atzinušas ģimenes, piesaista tieši modelis, ka mācību process atbalsta katru bērnu individuāli un praktiskā pieredze ir visa balsts.
K. Strautiņš apliecina – domājot, kāda varētu būt Rietumkrasta skolas nākotne, viens no redzējumiem ir iet alternatīvās pedagoģijas ceļu un piedāvāt mācības pēc Marijas Montesori pieejas.
“Redzam, ka visbiežāk šīs skolas skolēns nav orientēts uz akadēmiskām zināšanām, bet gan uz darbošanos,” vērtē K. Strautiņš, “un tas nepavisam nav slikti.”
Līdz ar to iecerēts Montesori elementus integrēt ikdienas darbā.
“Šajā gadā esam palaiduši 1. klasi.
Bet pakāpeniski plānots apmācīt visus pedagogus Montesori pamatos, lai arvien vairāk šo pieeju izmantotu klasiskajās stundās. Tam ir jau ierēķināti finanšu līdzekļi.”
Atbalsta komandā teju 20 speciālisti
Skolā ir daudz jauniešu ar veselības un uzvedības traucējumiem, stāstot par šā brīža situāciju neslēpj K. Strautiņš.
“Tā ir sanācis vēsturiski, viņu šeit ir vairāk. Teikt, ka pilsēta būtu šurp apzināti sūtījusi bērnus, – to gan es nevaru. Iespējams, skola laika gaitā, cīnoties par skolēniem, ir ņēmusi klāt iekļaujošus bērnus. Rezultātā ir radusies situācija, ka viņu šeit šobrīd ir daudz.”
Piemēram, pagājušajā mācību gadā 2. klasē no 29 bērniem 11 varēja vērtēt kā iekļaujošus, lai gan likums atļauj četrus šādus skolēnus.
“Ar vārdu iekļaujošs jāsaprot, ka skolēni ir gan dažādu nacionalitāšu, kuriem dzimtā valoda nav latviešu, gan ar autiskā spektra traucējumiem, mācīšanās grūtībām u.c.
Tādā vidē, protams, strādāt ir sarežģīti.”
Lai pilnvērtīgi un padziļināti strādātu ar iekļaujošiem izglītojamiem, skolā ir izveidota skaitliski liela atbalsta komanda, kas skolēniem mērķtiecīgi rāda citus uzvedības modeļus, vērtības, redzējumu un caur to arī virzās uz pozitīviem sasniegumiem.
Atbalsta komandā ir trīs psihologi, divi sociālie pedagogi, viens speciālais pedagogs un deviņi pedagogu palīgi. Ar skolēniem darbojas arī logopēds un logopēds-disleksijas speciālists.
Taujāts, kā tas izdevies, jo iepriekš skolā ilgstoši nebija daļa vajadzīgo speciālistu, K. Strautiņš atzīmē, ka ar “izdomu un milzīgu pašvaldības atbalstu”.
“Ja skolai būtu jāskatās tikai uz valsts piešķirtā finansējuma daļu, tad mēs to nevarētu atļauties. Bet pilsēta saprot, ka tas ir ļoti svarīgi. Nav daudz variantu, ko ar šiem skolēniem iesākt. Izdalīt pa visām skolām nav jēgas, jo katrā mācību iestādē jau ir bērni ar uzvedības grūtībām,” pauž K. Strautiņš.
Tēlu, kas šobrīd Liepājas iedzīvotājiem ir par Rietumkrasta skolu, K. Strautiņš vēlētos lauzt.
Tiek strādāts gan pie iestādes telpu pārveides, gan domāts par apzinātu komunikācijas plānu, kas sevī ietver digitālo transformāciju, skolotājiem būs izveidota vienota e-pasta sistēma.
Izmaiņas notikušas arī skolas vadības komandā. Iepriekšējais kodols – gan direktore, gan galvenā mācību pārzine – ar šā gada 2. janvāri vairs šeit nestrādā.
“Ir ienākusi mana kolēģe no Raiņa vidusskolas – direktora vietniece iekļaujošās izglītības attīstības jautājumos Iveta Mūrniece. Un no septembra ir pievienojusies Elga Krone, kas ir pārnākusi no Rīgas un mūs atbalsta stundu saraksta plānošanas sistēmā,” stāsta K. Strautiņš.
Patur tiesības audzēkņus neuzņemt
Jautāts, kādi ir lielākie izaicinājumi, ko skola šobrīd risina, direktora vietas izpildītājs atbild: “Mēs esam liela ceļa sākumā. Bet primāri ir drošības stiprināšana, lai katrs šeit justos droši.”
Sadarbībā ar pilsētas domi un Izglītības pārvaldi ir izdevies rast finansējumu videonovērošanas sistēmas izveidei.
“Plānojam kameras gandrīz katrā klasē. Šajā gadā izdosies uzlikt 20, un pakāpeniski katru gadu liksim klāt jaunas. Ja nu gadījumā kaut kas noticis, lai varam saprast, kas.
Ja šobrīd gadās kāda situācija, daudz laika un enerģijas tiek veltīts tādam kā izmeklētāja darbam, skaidrojot, kurš ko ir darījis vai nedarījis.”
Papildus šim uzlabojumam skola jau ir nodrošināta ar apsargu, kurš palīdz risināt akūtas krīzes situācijas.
Nākamgad plānots ierīkot turniketus jeb ieejas kontroles sistēmu, kas ļaus ātri saprast, vai audzēknis ir skolā.
K. Strautiņš vērtē, ka, pacietīgi sperot šos pilnveides soļus, izdodas atgūt arī vecāku uzticību. Viņš novērojis, ka
ir vecāki, kas tic šai skolai, ir skolas patrioti tāpat kā šīs skolas skolotāji.
“Man ir prieks par to, ka nāk klāt aizvien jauni bērni. Bet, izvērtējot klases komplektāciju, situāciju klasē, varam pieņemt lēmumu arī neuzņemt skolēnus, neraugoties uz bērnu skaitu, jo mums šobrīd ir jāsakārto sistēma. Arī veselības un uzvedības problēmas.
Ņemot visu laiku klāt audzēkņus, mēs uz priekšu netiksim,” uzskata direktora pienākumu izpildītājs, kurš šajā amatā paliks tik ilgi, līdz skola būs gatava šķirt jaunu lapaspusi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
