liepajniekiem.lv
Preses konferencē vakar PS “Vides pakalpojumi Liepājai” izpilddirektors Gints Brunovskis atklāja, ka noslēgti ap 70 procentu no paredzētā līgumu skaita.
Līdzīgi ir SIA “Eco Baltia vide”, kur līgumu atjaunojuši 68 procenti klientu, informēja Liepājas filiāles vadītājs Ivo Skripko.
Operatori klientus uzrunājot atkārtoti, sūta e-pasta vēstules, īsziņas, zvana. Ir arī sezonālie klienti, piemēram, vasarnieki Pāvilostā, kuri līgumus visdrīzāk noslēgs vēlāk.
“Ja nav noslēgts jauns līgums, vecais ir beidzies un sistēmā neparādās adrese – mēs pat nezinām, uz kurieni ir jābrauc,”
teica G. Brunovskis.
Maija sākumā iedzīvotāji visdrīzāk reaģēs, ja konteineri nebūs izvesti. Pēc līguma noslēgšanas adresi uzreiz iekļaus maršrutā.
Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols lielas problēmas līgumu pārslēgšanā šobrīd neredzot.
“Droši izmantojiet Atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra kontaktus. Sniegsim palīdzību!” viņš mudināja.
Atkritumu apsaimniekošana Dienvidkurzemē attīstās, pilnveidojot apsaimniekošanas sistēmu, lai ikviens varētu saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, atzīmēja Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens.
“Atslēgas vārds visā ir sadarbība.
Sadarbība starp operatoriem, klientiem, iedzīvotājiem, pašvaldību, poligonu, saprotot, ka mums ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi un atbildība,” viņš uzsvēra.
Liepājnieki ievērojuši, ka tā tomēr nav, ka jaunajos līgumos nekas īpaši neatšķiras no iepriekšējā perioda. Piemēram, privātmājai gružu izvešana pašlaik notiek reizi mēnesī konkrētā dienā, bet nākamos septiņus gadus paredzēta reizi četrās nedēļās.
Tas nozīmē gan kādu reizi gada griezumā klāt, gan arī papildu nepieciešamību sekot līdzi grafikam.
“Tā nav mūsu pašu vēlme, bet gan ierakstīts saistošajos noteikumos, ka konteiners jāizved reizi četrās nedēļās,”
paskaidroja G. Brunovskis.
“Pirmo mēnesi iedzīvotājiem nekādus sodus neliksim – ne par neuzstumtu konteineru, ne par ko citu. Iedzīvotāji tiks informēti ar īsziņu, ka ir jāizstumj konteiners.”
Tāpat iedzīvotājus satraukusi informācija par papildu maksu par piekļuvi atkritumu konteineriem. “Papildu maksa, ko prasām, ir apmēram 0,1 procents no visa apjoma,” teica G. Brunovskis.
“Mērķis nav pelnīt naudu, bet risināt sarežģītās situācijas, apgrūtinājumus sasniegt konteinerus, nocelt no augstām rampām, kas jau velk paralēles ar darba drošības noteikumiem un mūsu darbinieku traumēšanu.
Vietās, kur var piebraukt un vienkārši izstumt konteinerus no sētiņām, nevienam papildu maksas nebūs.”
I. Skripko piebilda, ka par to notiek abpusēja vienošanās ar apsaimniekotāju. “Ja kāds grib, lai izvešanas dienās konteineru cits izvelk vai aizstumj tālāk, tāda iespēja ir,” viņš teica.
Satraukumu radījis arī punkts par papildu maksu, ja konteiners nav pilns. I. Skripko uzsvēra, ka papildu maksa par pustukšu konteineru neattiecas uz nešķirotajiem sadzīves gružiem vai bioloģiskajiem atkritumiem, to piemēros tikai iepakojuma un stikla konteineriem, lai mudinātu klientu noregulēt to izvešanas biežumu.
“Papildu maksa par pustukšiem konteineriem jāsaprot kā pēdējais un galējais variants, lai veicinātu sadarbību un audzinātu klientu,
ka mēs nevaram braukt pēc vienas PET pudeles, kas iemesta konteinerā,” papildināja G. Brunovskis.
Operatori vispirms informēs par nepilnu konteineru vai neatbilstošu sastāvu un vienosies par grafiku vai konteineru tilpumu.
Arī pašvaldība vienojusies ar operatoriem, ka vismaz divas reizes jābrīdina klients, pirms piemēro papildu maksas, teica M. Tīdens.
Daudzdzīvokļu namu iemītniekiem pašiem nekas nav jādara, līgumus pārslēdz apsaimniekotāji. Daudziem apsaimniekotājiem interesēja, kā notiks sabiedrības informēšana un izglītošana, kas arī iekļauta atkritumu apsaimniekošanas plānā.
N. Niedols vaicāja pretī, lai iesakot, kāds ir vislabākais veids, kā “novest ziņu līdz iedzīvotājiem”, jo uzņēmums regulāri rīkojot informatīvas un izglītojošas kampaņas, ievietojot rakstus medijos, aicinot ciemos ekskursijās.
Apsaimniekotāji ieteica izplatīt iedzīvotājiem pastkastītēs bukletus, kas māca šķirot. Šādi materiāli operatoriem esot vairumā, un tos varot iedot.
Portāla liepajniekiem.lv uzrunātais SIA “Labi nami” vadītājs Mārtiņš Pastors atzīmēja, ka līgumu pārslēgšana nenozīmējot lielas problēmas.
“Tas velns nav tik melns, kā to bija uztvēruši pašā sākumā.
Esam veikuši iekšēju inventarizāciju. Nepieciešams saprast, kurā mājā konteineru tilpums ir bijis par lielu vai par mazu, visbiežāk – par mazu, tāpēc izvešanas reizes ir pārāk bieži. Informāciju apkopojam un ar abiem operatoriem esam vienojušies, ka līdz nākamās nedēļas beigām iesniedzam savu redzējumu un sakārtojam izvešanas reizes un konteineru tilpumu,” viņš pastāstīja.
Abi operatori apstiprinājuši, ka par konteineru izstumšanu no gružu sētiņām nepiemēros nekādas papildu maksas. Piemaksa esot aktuāla vecajā apbūvē, kur konteineri atrodas iekšā sētās.
“Esam atrisinājuši, ka konteinerus izstums kāds no mājas iedzīvotājiem vai sētnieks, kam par to piemaksās,” teica M. Pastors.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
