Viena no darbu prioritātēm ir kaisāmā materiāla saslauku savākšana no brauktuvēm, to nomalēm, kā arī gar satiksmes apļiem, sadales joslām, saliņām un citviet.

“Uzkopšanu sākām galvenajās pilsētas ielās,”

stāsta Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Saslauku vākšanas darbi notiks arī mazākas nozīmes asfaltētajās un bruģētajās ielās.

Atkritumu savākšana turpināsies visu martu, bet vēl aktīvāk šis darbs notiks par Spodrības mēnesi dēvētajā aprīlī.

“Ik pavasari ielās novācam vairākus simtus tonnas saslauku.

Tās veido kaisāmais jeb pretslīdes materiāls, kas izbērts ziemas kopšanas darbu laikā.”

Jāņem vērā, ka lielāko daļu saslauku ieteicams novākt no ielām, kamēr tās vēl ir mitras, jo, grantij un smiltīm paliekot sausām, sīkās putekļu daļiņas nonāks gaisā, ietekmējot tā kvalitāti, norāda meteorologi un sinoptiķi.

Komunālā pārvalde tīra arī tās kopšanā esošās ietves, gājēju un velo celiņus parkos, skvēros, laukumos.

Speciālisti gādāja, lai pilnībā, līdz cietajam segumam, tiktu novākts sniegs un ledus.

Vienlaikus pārvaldē norāda, ka tur, kur naktīs vai rīta stundās veidojas jauns apledojums, joprojām jāveic virsmu kaisīšana ar pretslīdes materiālu.

Savukārt tur, kur uz brauktuvēm veidojas lielākas ūdens peļķes, Komunālā pārvalde kopīgi ar sadarbības uzņēmumu “Kurzemes būvserviss” tīrīja gūlijas no ledus, sniega, atkritumiem, tā paātrinot virszemes notekūdeņu aizplūšanu.

“Kurzemes Vārds” novēroja, ka, strauji nokūstot sniegam, atklājas ne pārāk patīkami skati – pirms vairākām nedēļām periodiskās snigšanas dēļ izveidojušās kupenas, kā arī sastumtos sniega vaļņus cilvēki izmantojuši, kur paslēpt dažādus atkritumus – sākot no maisiņiem, beidzot ar izdzertām alkohola pudelēm.

“Tāda cūcība!”

sestdien, vācot drazu no dobes, dusmojās dārzā Apšu ielā tobrīd strādājošā saimniece.

Stundas laikā ap īpašumu savākusi dižo pusi no simt litru maisa. Lielākoties pudeles, slapjš papīrs, izmirkuši maisiņi, plastmasas un folijas iepakojums.

“Zem sniega un ledus kalniem šoziem ir sakrājušies daudz sadzīves atkritumu, suņu ekskrementi, izsmēķi un citas drazas.

Tāpēc atkritumu vākšana notiek, ne tikai iesaistot tehniku, kas aprīkota ar mehānisko slotu un vakuuma putekļsūcēju, bet arī izmantojot roku darbu,” uzsver A. Štāls.

Nedēļas nogalē “Kurzemes Vārds” novēroja, ka saulainās dienas iedzīvotājiem gan savos īpašumos pilsētā, gan arī lauku viensētās jau lika sasparoties.

Vieni novāca no puķudobēm veco augu daļu nokaltušās paliekas, kā arī grāba zarus un lapas, lai labāk žūst uzrušinātā zeme, citi jau iestādīja pirmās sauli mīlošās, bet aukstumizturīgās puķes.