Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Labāka arhitektūras kvalitāte
Sarunas moderators, Latvijas arhitektu savienības (LAS) valdes loceklis Gvido Princis uzsvēra, ka viedokļi ir un var būt ļoti dažādi, taču ļoti svarīgi, lai šoreiz visi visu būtu sapratuši, būtu pēc iespējas mazāk kļūdu un nezināšanas.
Jāatgādina, ka Liepājas būvvaldes iepriekšējo izsniegto būvatļauju Liepājas dome, divreiz izvērtējot, atstāja spēkā, bet arhitekte un publiciste Indra Ķempe to apstrīdēja tiesā.
Administratīvā rajona tiesa Liepājā atcēla domes lēmumu, kas noteica izsniegto būvatļauju atstāt negrozītu.
Investors un pašvaldība spriedumu pārsūdzējuši.
G. Princis pastāstīja, ka pēc tiesas sprieduma LAS ieteikums bijis “vērsties atpakaļ pie žūrijas”.
“Tiesa ir vērtējusi arhitektūru, un tiesai nav viegli spriest par to, tāpēc mēs nolēmām, ka vajag palīdzēt nonākt pie labiem secinājumiem,” viņš teica.
2022. gadā notikušā arhitektūras ideju konkursa žūriju LAS atzina par pietiekami kompetentu, lai “pieliktu punktu šai diskusijai”.
Žūrija novērtējusi “K IDEA” izstrādāto projektu kā atbilstošu meta uzdevumam un sniegusi ieteikumus tā uzlabošanai. Tāpēc jauns projekts iesniegts Liepājas būvvaldē.
Eksperts, arhitekts Juris Dambis izteicās par kultūras mantojuma aizsardzību.
“Ja gribam dzīvību atgriezt šajā vietā, bez papildu apjoma tas nav izdarāms,”
viņš teica par atkāpēm no Liepājā spēkā esošajiem Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (TIAN).
Kā vēlāk minēja pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs – apbūves noteikumi ir vesels kopums un TIAN ir arī punkts, kurā noteikti īpaši gadījumi īpašās vietās, un “šis tāds ir, ja vēlamies saglabāt veco vannu māju un atjaunot kūrorta funkciju.”
“Jaunais piedāvājums no arhitektūras kvalitātes viedokļa ir labāks,”
norādīja J. Dambis.
“Viens no veiksmīgākajiem ceļiem, ka var realizēties attīstība. Ja ne – tās ir šīs būves beigas,” par Vannu mājas atjaunošanu teica arhitekts Juris Poga, norādot uz stingru koncepciju saglabāt vēsturisko ēku un rēķināties ar Jūrmalas parku kā vēsturisku vērtību.
To minēja arī A. Kokins, atgādinot, ka
pie veselības centra nebūs autostāvvietu, tās atradīsies 400 metrus tālāk Zvejnieku alejā un būs publiski pieejamas kā jebkura pilsētas maksas autostāvvieta.
Arhitekts Andris Tomsons, viens no konkursā uzvarējušā pilnsabiedrības “ZGT” meta līdzautoriem, pauda, ka nav nekādu iebildumu pret šī meta tālāku attīstību.
“Neviens mets 1:1 nekad dzīvē netiek realizēts,” viņš uzsvēra, jo tehniskā projekta izveidē vienmēr notiek korekcijas.
Ja attīstītājs izvēlējies nākamajos posmos sadarboties ar A. Kokinu, sākotnējās koncepcijas autori tur neredzot nekādas problēmas.
A. Kokins neesot sapratis, kāpēc pie pirmā būvprojekta minimālā sastāvā “ZGT” distancējās, taču “mums ir vislabākās profesionālās attiecības”.
Aizdomas un evolūcija
“Ticu un ceru, ka spēsim panākt vienu no būtiskākajiem lēmumiem pilsētas kūrorta attīstībā,” pieslēdzies attālināti no Briseles, pauda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
“Pilsētas attīstības plāns paredz attīstīt kurortoloģiju,” atzīmēja domes deputāts Uldis Sesks.
Viņš uzsvēra, ka Vannu mājas vairāki īpašnieki nav spējuši to attīstīt, bet nu Liepājai ir pavērusies iespēja, jo investors UAB “Liepojos kopos” pārstāv tieši kurortoloģiju – jebkurš var aizbraukt un aplūkot, kā līdzīgs centrs darbojas Lietuvā, Birštonā.
“Vai investors, iegādājoties Vannu māju un vēršoties pašvaldībā ar projektu, bija saņēmis pārliecību, ka varēs atkāpties no normatīvajiem aktiem?”
vaicāja Aleksandrs Vabelis.
To noliedza investora pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Junkers, kurš ir arī LAS konsultants juridiskajos un tiesību aktu izstrādes jautājumos, uzsverot, ka TIAN paredz izņēmuma procedūru un “tā nav nekāda īpaša privilēģija kādam pretendentam”.
G. Princis atgādināja, ka jebkāds šāds projekts ietver riskus, ar ko investori rēķinās, un jebkuru būvatļauju iespējams apstrīdēt.
“Koruptīvas aizdomas rodas tāpēc, ka jau no paša sākuma šis projekts tika virzīts tādā trijotnē, kā arhitekts, būvnieks un dome, kuri jau taisījuši vairākus šādus objektus kopā,” teica Ivonna Kalita.
“Es jūtu vilkmi, kas nāk šim projektam apakšā, – par visu varu, neskatoties ne uz ko.”
Ja Liepājas pašvaldība patiesi vēlas projektu šoreiz novest līdz galam, vai ir izanalizētas iepriekšējās kļūdas lēmumu pieņemšanā un izsvērti visi riski, “Kurzemes Vārds” jautāja U. Seskam.
“Tiesas lēmums nebija atcelt domes lēmumu,” viņš atbildēja, “ir atsevišķas pozīcijas, kuras vēlams uzlabot, un arhitekts un attīstītāji ir atnesuši uzlaboto versiju, kas nodota sabiedriskajai apspriešanai.”
Būvatļauja nav bijusi apturēta un būvniecība – aizliegta, norādīja J. Junkers, un tā arī nebūšot, jo apelācijas instance vērtē šo lietu pilnīgi no jauna.
“Ja ilgi būs šīs iekšējās pretrunas, skaidrs, ka investors aizies prom,”
viņš teica.
Pozitīva iznākuma gadījumā veselības centrs varētu būt gatavs 2027. gadā, kad Liepāja kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Tomēr, ja nebūtu bijis tiesvedības, vai būvprojekts tiktu pārskatīts un uzlabots? “Projektēšanas process jau pats par sevi ir evolūcija, tā ir labāko risinājumu meklēšana,” atbildēja J. Junkers.
A. Kokins atzīmēja, ka tehniskā projekta izstrāde sākta vēl pirms tiesvedības.
“Tur jau bija samazināts ēkas augstums un platība. Protams, pēc tam radās vēl daži uzlabojumi, bet bija jau sperti soļi pretī sabiedrībai,” viņš teica.
Uzziņai
Vannu mājas jaunais būvprojekts
– Publiskā apspriešana ilgst līdz 11. jūlijam.
– Jaunajai ēkai paredzēti četri virszemes stāvi ar jumta terasi un viens pagraba stāvs.
– Jaunbūve par 6,88 metriem attālināta no zemes gabala dienvidu robežas (bija 2,95 m, tagad 9,83 m), paplašinot publisko priekšlaukumu, kā arī kompleksa kopējais teritorijas labiekārtojums funkcionāli salāgots ar koncertestrādi “Pūt, vējiņi!”.
– Ēkas augstums samazināts par 0,9 metriem – no sākotnēji plānotajiem 14,95 metriem līdz 14,05 metriem no Miķeļa Valtera ielas līmeņa.
– Pielāgojot 40 numuriņus ģimeņu ar bērniem vajadzībām, projektā paredzēti 125 viesu numuriņi, tādējādi samazinājies arī gultasvietu skaits – no 376 uz 334.
Avots: Liepājas būvvalde
Liepājnieki par kurortoloģiju
– 89% Liepājas iedzīvotāju pozitīvi vērtē Vannu mājas projekta ideju, neitrālu pozīciju ietur 11%.
– 79% uzskata, ka Vannu māja ir jāsaglabā un jāatjauno tās vēsturiskā funkcija, pielāgojot mūsdienīga SPA kompleksa vajadzībām, 19% aptaujāto nav noteikta viedokļa, bet iebilst 2%.
– 91% atbalsta atbalstu jaunu SPA viesnīcu un kūrortu izveidi Liepājā ar privātu investoru piesaisti, 5% pauž neitrālu viedokli, savukārt 3% to neatbalstītu.
Avots: “Norstat Latvija” pētījums pēc “Liepojos kopos” pasūtījuma
