LRS mediķi audzēkņus ievadīja teorētisko un arī praktisko zināšanu pasaulē par šobrīd un vienmēr aktuālo tematu – baktērijām un vīrusiem.

Mediķu skolas rīkotāji ir pārliecināti, ka šīs zināšanas noderēs ne vien vidusskolas eksāmenos un studējot augstskolā, bet arī sadzīvē.

Viena no jauno mediķu skolas idejas īstenotājām un koordinatorēm slimnīcā ārste hematoloģe Aleksandra Bunce pastāsta, ka ideja par iespēju padziļināti apgūt ar bioloģiju saistītus tematus, kā arī apmierināt jauniešu interesi par medicīnas darbinieka profesiju apgūšanu pēc vidusskolas absolvēšanas ir Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas bioloģijas skolotājam Feliksam Rekovičam.

“Felikss šī gada maijā pajautāja, vai ir iespējama sadarbība. Bioloģiju padziļinātā apmācībā apgūst vidusskolēni, kuri vēlētos studēt un pēc tam strādāt medicīnas studiju virzienos dažādās augstskolās,” stāsta A. Bunce.

“Mācot padziļināto kursu bioloģijā, pamanīju, ka ir tēmas, kur nepieciešams praktisko iemaņu atbalsts. Loģiski nonācu pie secinājuma,

ņemot vērā skolēnu intereses, būtu nepieciešams to visu redzēt īstā vidē. Saņēmu atbalstu no slimnīcas, ka kopīgi to varam,”

teic F. Rekovičs.

LRS personāls bijis pretimnākošs, lai jauniešiem rādītu, stāstītu, demonstrētu mediķa darbu tieši pašā slimnīcā.

“Esam salikuši tā, ka jauniešiem no mūsu puses ir gan teorētiskā nodarbība, gan praktiskā. Puse no klases paņēma uzsējumus no rīkles, skolēni varēs paskatīties, vai ir kaut kas izaudzis,” viņa norāda.

Laboratorijas ārste Dace Zemīte piebilst, ka speciālajās baktēriju barotnēs viss notiek, kā tam jābūt, un jaunieši varēs ieraudzīt stāstīto teoriju, kā tā izskatās dzīvē. Kāpēc mācības sāk tieši par baktērijām un vīrusiem?

Jo tas šobrīd ir liels izaicinājums medicīnā – pacientiem parādās arvien lielāka rezistence pret baktērijām un arī antibiotikām, skaidro A. Bunce.

“Gūtās zināšanas jaunajai paaudzei noderēs,”

piebilst D. Zemīte.

Turpmākajās mācībās plānots stāstīt par cilvēka fizioloģiju, par visām organisma sistēmām. “Lai jauniešiem ir skaidri pamati,” pauž A. Bunce.

Viņi būs gatavi eksāmenam un arī uz augstskolu aizies zinošāki.

F. Rekovičs pastāsta, ka kopā ar skolēniem apmeklē arī augstskolas, kur iepazīstas ar studiju norisi.

“Maksimāli radu iespējas, lai jaunieši saprot, ko viņi vēlas darīt un kā iet uz mērķi,” viņš piebilst.

Šobrīd zina, ka topošie absolventi vēlas kļūt par treneriem, fizioterapeitiem, studēt zobārstniecību un psiholoģiju, bet visvairāk lūkojas ārstu profesijas virzienā.

“Tikpat svarīgi ir arī parādīt slimnīcu no iekšpuses, kā norit darbs,”

turpina skolas koordinatore, atgādinot, ka kādreiz mediķa darbs sākās no teorijas uz praksi, tagad jauniešiem ir svarīgi redzēt, kā viss izskatās un ko šis darbs nozīmē.

Paula Blizņeca vēl meklē savu medicīnas virzienu. Zina, ka par ārsti jāmācās vairāk nekā pieci gadi, taču “Jauno mediķu skola” paver iespēju ieskatīties medicīnas profesijā jau laikus.

“Saprast, ko tas nozīmē, lai nav pārsteigumu un lūzuma punkta pēc gadiem, kad sāc strādāt un saproti, ka tas nav tas, ko redzēji seriālos vai lasīji grāmatās,” pauž Paula.

Danija Strēle, kura sevi saskata mikrobioloģijas vai neiroloģijas jomā, pastāsta, ka medicīna viņu aizrauj jau sen.

“Labi, ka ir iespēja jau tagad mācīties no profesionāļiem, redzēt, kas notiek klīnikā.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.