Tās ir vēsturiskas fotogrāfijas no Baltijas ceļa, no barikādēm, no nozīmīgiem mirkļiem, kad Latvija līdzvērtīgi stājās blakus citām neatkarīgām Eiropas valstīm.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas de  facto.

1991. gada 21. augustā PSRS neveiksmīgā militārā apvērsuma mēģinājuma laikā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma Konstitucionālo likumu ”Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Šajā dienā Latvija atguva faktisko neatkarību. 

Šis datums nav ierakstīts tikai vēstures grāmatās, bet gan mūsu tautas sirdī,

izstādes atklāšanā teica mācītājs Ojārs Freimanis.

4. maijā pasludinātā Latvijas neatkarība kļuva par starptautiski atzītu reālu valstiskumu.

Pēc tam pagāja daudzi gadi, Latvijai atgūstot savu vietu starptautiskajā sabiedrībā un nozīmīgās organizācijās. Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO 2004. gada pavasarī simboliski noslēdza mūsu integrāciju eiroatlantiskajās drošības, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās.

”Latvijas atjaunošanas de facto 35. gadadienā mums ir iespēja šo brīnišķīgo izstādi parādīt liepājniekiem,” teica LNA eksperte starptautiskās sadarbības jomā Meldra Usenko.

Ar valstiskuma atjaunošanas tēmām viņa strādājusi kopš Baltijas ceļa desmitgades. Šajā gadskārtā eksperte aicināja citas valstis, kas kopā ar Latviju iestājās ES un NATO, piedalīties ar fotogrāfijām no saviem arhīviem.

”Katrā dzimtā Latvijā, Baltijā ir savi dzimtas atmiņu stāsti, kas veido kopīgu savas valsts stāstu, kurš ir ļoti svarīgs mūsu tautas kolektīvajai vēsturei.

Ar šo izstādi vēlamies rosināt ģimenēs bērnus, mazbērnus, vecākus un vecvecākus kaut vai valsts dzimšanas dienā apsēsties, paņemt ģimenes albumu, paskatīties un pārrunāt,” uzsvēra M. Usenko.

Katedrālē līdz 1. oktobrim apskatāmas dokumentārās liecības no LNA, Igaunijas Nacionālā arhīva, Lietuvas Centrālā valsts arhīva, Kipras Republikas Iekšlietu ministrijas Preses un informācijas biroja, Varšavas Mūsdienu dokumentu arhīva.