Par to, kāda pilsētai tik svarīgā būve varētu izskatīties, viņš iepazīstināja Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā (LCZB) Zivju ielā.

Uzstāšanās ilga aptuveni pusstundu, sarunas pēc tam – pat ilgāk, jo liepājnieki jau sen sapņo par modernu, ērtu, visiem pieejamu bibliotēku.

Tikšanās laikā R. Ruseckis ne tikai rādīja sagatavoto prezentāciju, bet klātesošie varēja iepazīties arī ar maketu, vizualizācijām, iekštelpu plāniem, kas, protams, raisīja sanākušajos neviltotu interesi.

Klausītāju pulkā liela daļa bija bibliotēkas darbinieki.

“Gribētos cerēt, ka Ričarda stāstījums un tas, ko viņš ir izveidojis, kalpos par iedvesmu pašvaldībai pieņemt izlēmīgus lēmumus un spert izšķirīgus soļus, lai mēs beidzot būtiski pietuvotos sapnim par bibliotēku,” pirms Ričarda uzstāšanās ievadvārdos sacīja LCZB direktores vietniece attīstības jautājumos Silva Vucena, atgādinot, ka “par to sapņojam ik dienu”.

R. Ruseckis šopavasar absolvējis RTU Arhitektūras un dizaina institūta programmu “Arhitektūra”.

Viņš pats ir no Bauskas puses, bet, meklējot, ko pētīt un kādu reālu problēmu risināt, uzrunājis vairākas pašvaldības.

Izvēlējies Liepāju un mūsu bibliotēku vairāku iemeslu dēļ, tai skaitā šķitis saistoši, ka sevi nav bijis vajadzība ierobežot, varējis izvēlēties projektēt praktiski jebkāda veida publisku ēku, īstenojot arī ideju par apgaismojumu, kam iedvesmu guvis apmaiņas studijās Milānā pagājušajā gadā.

Gaisma telpā ir būtisks aspekts, domājot par jaunu bibliotēkas ēku.

Maģistrants sākotnēji iepazinies ar vēstures materiāliem, kāda Liepāja bijusi pirms Otrā pasaules kara, cik blīvi apbūvēta, un salīdzināja to ar šodienu.

Iegūt sajūtu par agrākajiem laikiem viņš vēlējies netiešā veidā, piemēram, gājēju iela, kāda šobrīd ir Zivju iela, turpinātos līdz pat viesnīcai “Līva”.

R. Rusecka būvniecības projekts – četrstāvu ēka ar pazemes autostāvvietu – izmaksātu ap 22 miljoniem eiro.

Kopējā ēkas platība būtu ap astoņiem tūkstošiem kvadrātmetru. Viņa ieskatā maksimāli saglabājama šā brīža zaļā zona.

Domājot par ēkas fasādi, RTU absolvents pievērsis uzmanību atstātajam arhitekta Paula Makša Berči mantojumam, kā arī netālu esošajai koncertzālei “Lielais dzintars”.

Izvēlējies apstrādātas kapara plāksnes, kas turpinātu stāstu par brūngano toni, sasaucoties ar citām ēkām pilsētā.

Ēkas saturs veidots pēc tā, uz ko norādījusi bibliotēka pati, apzinot savas vajadzības. S. Vucena apliecināja, ka Ričards bijis informēts par “mūsu izsapņoto telpu programmu”.

“Tajās mēs tiekamies, radoši darbojamies, arī digitāli. Telpas – sadarbībai. Jo mūsdienu bibliotēka viena pati nestrādā, tas nekur tā vairs nav.

Būšana kopienā, ar dažādām kopienas grupām un mijiedarbība. Tas ir tieši tas, ko mēs gribam,”

skaidroja S. Vucena.

Ričards paredzējis, ka zem viena jumta būtu gan centrālā bibliotēka, gan bērnu bibliotēka. Šeit būtu telpas lekcijām, izstādēm, grāmatu draugiem, lasītavas, krātuves, atpūtas telpas utt., 1. stāvā arī kafejnīca.

Diplomprojekta iecerē bibliotēka ir kā vienojošs centrs dažādu paaudžu lietotājiem.

Publikā izskanēja norāde, ka vajadzētu padomāt par patvertni, ņemot vērā nemierīgo situāciju pasaulē. Tā projektā nebija.

R. Rusecka maģistra darba prezentācija atkal lika bangot emocijām par modernu bibliotēkas ēku – gaišu, plašu, atvērtu un aicinošu vietu.

“Lai arī skolas darbs, bet tas ir labs iemesls, lai satiktos un parunātu,” tikšanos pozitīvi vērtēja arhitekte un literāte Gunta Šnipke, “mums vajadzētu katru otro dienu par to runāt. Vispār trūkst vārdu.

Divdesmit gadu runājam par to, ka pilsētā vajag bibliotēku. Visas Latvijas pilsētas sen aizgājušas mums priekšā, pat vismazākie miesti.

Visiem ir labas, mūsdienīgas bibliotēkas, ar vides pieejamību un visu ko citu. Un tiešām tās darbojas kā kopienas centri. Liepājā cilvēki profesionāli apgūst rakstniecību, ir Rakstnieku savienības nodaļa, ir vesela virkne rakstniecības tradīciju un pat grāmatu izdošanas tradīcijas, bet mēs te sēžam un vispār par to runājam!”

LCZB vadītāja Ilga Erba noslēgumā vēlēja pašvaldībai naktīs negulēt un deputātiem pārdomāt savas rīcības programmas un plānus.

“Bibliotēka ir pilsētas sirds, mēs šobrīd vairs šajā mājā nespējam konkurēt ar citām kultūras iestādēm. Mums vajag attīstīties.”

Patlaban pašvaldībā vēl nav pieņemts lēmums par bibliotēkas ēku. Apskatīti dažādi iespējamie scenāriji, tai skaitā esošās ēkas Zivju ielā pārbūve, pārcelšanās uz bankas ēku vai tomēr pilnīgi jaunas ēkas celtniecība.

Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs, kurš bija starp klausītājiem, norādīja, ka pašvaldībai nav tāda formāta naudas maisa, lai tūlīt varētu sākt rakt un būvēt.

R. Rusecka diplomprojekts arī nebūs tas, pēc kura vadīsies, bet kā viena no iespējām, ko var izskatīt un salīdzināt ar citām, – gan.