Šobrīd būvlaukumā top pirmās divas būves – administrācijas ēka un atklātais cietums, taču būvnieki cer jau gada beigās uzsākt darbus pie ieslodzīto izvietošanas korpusu celtniecības.

“Mēs zinām, ka šī jaunā ēka palīdzēs izpildīt vienu no svarīgākajiem tiesiskas valsts uzdevumiem – aizsargāt Latvijas sabiedrisko kārtību un drošību,” svinīgajā pasākumā norādīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā vienotība”), norādot, ka šobrīd Latvijā ir deviņas ieslodzījuma vietas, no kurām sešas būvētas pirms vairāk nekā simts gadiem.

Ministre atzīmēja, ka esošo ieslodzījuma vietu infrastruktūra kopumā ir fiziski un morāli novecojusi, vairums no šīm ēkām sākotnēji pat nav būvētas kā cietumi.

“Esmu priecīga, ka šeit cietuma ēka taps no jauna, tā būs atbilstoša tiem standartiem, kuriem mēs kā Latvijas valsts esam atbildīgi pievienojusies,”

sacīja ministre, atgādinot, ka Liepājā būs pirmais jaunbūvējamais cietums pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Cietums būs paredzēts 1200 ieslodzītajiem.

Kompleksā būs vairāki korpusi – atklātais cietums (50 vietas), administrācijas un caurlaides ēka, uzņemšanas un īpašo režīmu korpuss, divi ieslodzīto izvietošanas korpusi (slēgtā tipa cietums, 1150 vietas), kā arī izglītības un nodarbinātības korpuss ar ēdiena sagatavošanas bloku.

Jaunajā cietumā par prioritāti izvirzīta gan ieslodzīto, gan personāla, gan arī sabiedrības drošība. Tur būs plašākas ieslodzīto resocializācijas iespējas, nodarbinātības centrs, un nebrīvē esošie varēs gan strādāt, gan arī mācīties.

Komplekss būšot aprīkots ar jaunām tehnoloģijām, kas darbiniekiem palīdzēšot vairāk laika veltīt tieši darbam ar ieslodzītajiem, nevis drošības un novērošanas funkciju veikšanai. 

Šeit sodu izcietīs gan esošā Liepājas cietuma, gan arī citu Latvijas cietumu ieslodzītie.

Ar mūža ieslodzījumu notiesātos, kas sodu izcieš Daugavgrīvas cietumā, uz jauno ieslodzījuma vietu pārvietot pagaidām nav plānots, pastāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Dmitrijs Kaļins.

Slēgtā tipa cietumā kameras būs paredzētas diviem ieslodzītajiem. Šobrīd Latvijas cietumos ieslodzītie mitinās kamerās, kurās izvietoti seši, astoņi vai pat vairāk cilvēku.

“Nekādu ekstru kamerās nebūs – tajās būs viss nepieciešamais, telpas būs ļoti askētiskas, bet arī cilvēka cieņu neaizskarošas. Katrā kamerā būs sanitārais mezgls ar dušu, divstāvu gulta, galds, un tas arī viss,” pauž  Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks.

Būvnieki uzbūvējuši divu kameru – parastās un soda izolatora – paraugus. Soda izolatora telpa paredzēta vienam cilvēkam, šādā kamerā izvietos arī īpaši bīstamus ieslodzītos.

Tur pie drošības piedomāts īpaši – izlietne un pods tikai no metāla, lai ieslodzītais tos nevar salauzt, arī spogulis darināts nevis no stikla, bet gan pulēta metāla, pastāsta jaunā cietuma būvniecības projekta vadītājs Gints Iesalnieks.

Tāpat arī gaismekļi kamerās būšot īpaši, lai tos nevarētu sasist.

Visām kamerām durvis vēršoties uz abām pusēm – gan iekšu, gan āru, lai novērstu iespēju ieslodzītajiem kamerā iebarikadēties. Durvīs būs iestrādāta lūka, pa kuru kameru iemītniekiem pasniegs arī ēdienu.

Pirms ieslodzītos pārvedīs uz jauno cietumu, kameru aprīkojums tikšot testēts, proti, pārbaudīs, cik viegli to ir salauzt.

Plānots, ka kompleksā strādās 400–450 darbinieku.

Personāla jautājums gan varētu būt izaicinājums, saka D. Kaļins.

Paredzēts, ka cietuma komplekss būs gatavs 2025. gada otrajā pusē. Būvniecība norit raiti, un visi termiņi tiekot ievēroti, tie pat esot nedaudz apsteigti. 

Pamatakmens kapsulas iemūrēšanas svinīgajā pasākumā piedalījās arī bijusī IeVP priekšniece Ilona Spure, SIA “Tiesu namu aģentūra” valdes locekle Santa Sausiņa, SIA “Citrus Solutions” valdes priekšsēdētājs Kārlis Kostjukovs, Norvēģijas vēstniece Latvijā Īne Morenga un citi viesi.

Jau rakstījām, ka topošā cietuma būvprojektā veiktas izmaiņas, precizējot un optimizējot tehniskos risinājumus ārējiem inženiertīkliem, kā arī samazinot būvapjomu divām ēkām – atklātā cietuma ēkai un administrācijas ēkai.

Izmaiņas būvprojektā ļaušot samazināt cietuma kompleksa būvdarbu un nākotnes apsaimniekošanas izmaksas.

Izmaiņas būvprojektā izstrādājis projekta izpildītājs SIA “Citrus Solutions” atbilstoši pasūtītāja SIA “Tiesu namu aģentūra” uzdevumam.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.