Foto: Bermontiādes vēsturi godina ar patriotiskām sacensībām jauniešiem
Redānā šonedēļ notika patriotiskas sacensības skolu jauniešiem “Pa virsleitnanta Radziņa pēdām – 2023”, kas turpmāk būs tradīcija, kā 14. novembrī godināt Liepājas Bermontiādes vēsturi.
liepajniekiem.lv
Pēdējos 10 gadus “Puiku spēļu” un Lāčplēša balvas izcīņas sacensību, kas ierasti notika šajā laikā, dalībnieki zināja, ka uzvarētājus sagaida ceļojošās balvas – zobens un vairogs.
Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere informē, ka arī tās tiek atstātas vēsturē. “Ir laiks pieņemt jaunus izaicinājumus. 2013. gadā Latviešu strēlnieku apvienības Liepājas nodaļai radās ideja izveidot ceļojošās balvas.
Nu vairogs un zobens nodots glabāšanai Liepājas muzejā,”
viņa pastāstīja.
Vēstures entuziasts un viens no pasākums organizatoriem Juris Raķis piebalsoja, ka kopš pirmajām šādām spēlēm jauniešiem pagājuši vairāk nekā 20 gadi.
“Visiem ir zināms, kas ir 11. novembris, bet mums Liepājā ir svarīgi apzināties arī to, kas ir 14. novembris, jo 1919. gada 14. novembrī redāns bija ārkārtīgi svarīga vieta, kur tika nosargāta mūsu valsts neatkarība. Bermontiāde nebija tikai Rīgā, bet arī Liepājā, bez mums nebūtu neatkarīgas Latvijas,” viņš skaidroja.
Sacensībās “Pa virsleitnanta Radziņa pēdām” piedalījās Liepājas izglītības iestāžu skolēni vecumā no 15 līdz 19 gadiem un jaunsargi startēja kopā ar citiem skolas biedriem, tāpat katrā komandā jābūt vismaz vienai meitenei.
Bet škiet, ka nav grūti iesaistīt šajās šķietami vīrišķīgajās sacensībās ar meitenes, jo, piemēram, Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolas komandā puiši bija pat mazākumā.
“Jaunsardzē visvairāk iet un darbojas tieši meitenes. Gribu pierādīt, ka meitenes var būt arī stiprākas par puišiem,”
par komandu pastāstīja Paula Roķe no Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolas.
Meitene ar smaidu apliecināja, ka nemaz nav uztraukusies un kopā ar biedriem jūtas ļoti mierīga. Pirms starta jaunieši izmantoja laiku, lai izmēģinātu dažādus veidus kā vienam otru pacelt un jokoja, ka šajā komandā meitenes nesīs puišus.
Paula atzina, ka gandrīz visa komanda pēc vidusskolas beigšanas plāno savu nākotni saistīt ar dienestu. “Pieteikties, piemēram, Zemessardzē iedvesmo tas, ka tur nav jāsēž birojā, bet var darīt kaut ko interesantu, ir piedzīvojumi, var iegūt jaunu ģimeni un pats galvenais – tu aizstāvi savu tēvzemi,” pārliecinoši stāstīja Paula.
Sacensības notika Ziemeļu fortu, 2. krasta baterijas un redāna teritorijā un kopējais trases garums bija 4,5 kilometri ar dažādiem atjautības un fiziskiem uzdevumiem.
Jauniešiem bija gan jāšauj, gan pareizi jānosauc ieročus, gan jāstumj mašīna un skriešus jānes komandas biedri.
Pie katras aktivitātes komandas sagaidīja Latviešu Strēlnieku apvienības, Jaunsardzes centra, Zemessardzes 44.kājnieku bataljona un Jūras spēku pārstāvji, kas skolēnus pamācīja un iedrošināja.
Pie uzdevuma, kur jauniešiem bija jāstumj transportlīdzeklis, aktivitātes vadītāji viņus atslābināja ar jokiem un solījumiem, ka stūrējot šo transportlīdzekli kāju uz bremžu pedāli neturēs.
Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas komanda, kuru sastapām ceļā no viena uzdevuma uz nākamo, aizelsusies, bet ar smaidu piekrita aprunāties par uzdevumiem.
“Tur, kur bija jānes koka ložmetējs kalnā, mums pateica, ka bijām vieni no ātrākajiem!
Un arī šaušanas aktivitātē mums gāja ļoti labi. Jūtamies lieliski!” steidzoties tālāk ātri nosauca Amanda.
Pirms došanās ceļā, izkustēties un viens otru uzjautrināt centās arī Liepājas Rietumkrasta vidusskolas komanda, kura atzina, ka nevar sagaidīt startu, jo esot auksts.
Skolēni neslēpa, ka ikdienā par Valsts aizsardzības mācībām, ārpus skolas obligātajām nodarbībām, neinteresējas, bet šaušana noteikti ir interesantākā šo mācību daļa.
Arvils Zaharovs pasmēja, ka ir noskaņojies valsts obligātajam dienestam, kas tagad jauniešiem ir obligāts, bet pats brīvprātīgi nepieteiksies.
Pārējie komandas biedri piekrītoši pamāj ar galvu, tomēr šīs sacensības viņi uzskata par interesantu un izklaidējošu pieredzi.
Savukārt Liepājas Dzintara vidusskolas pārstāve Marija domā, ka šādas spēles ir vērtīgas, jo var ieinteresēt jauniešus vairāk mācīties vēsturi un saprast, kas Liepājā un tās teritorijā notika agrāk.
Jauno sacensību pirmie uzvarētāji ir Liepājas Raiņa vidusskolas skolēni, otrie palika Liepājas Dzintara vidusskolas audzēkņi, bet trešie – Liepājas Rietumkrasta vidusskolas komanda.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.