Apmeklētājiem, kuru nebija daudz, bija jāanalizē dažādas dzīves situācijas, veicinot izpratni par aculiecinieka efektu un to, kā būtu labāk rīkoties atkarībā no iesaistītajām personām, vietas un notikuma.

Šoreiz pasākumu apmeklēja vien daži cilvēki, tāpēc katram bija laiks un iespēja dalīties pieredzes stāstos un kopā ar centra “Marta” pārstāvjiem saprast, vai viņa rīcība tajā brīdī bija pareiza un ko varbūt varēja darīt citādāk.

Viena no jaunietēm padalījās, ka reiz redzējusi, ka kāda vecāka sieviete vedusi uz mašīnu manāmi iereibušu daudz jaunāku puisi.

Jauniete atzina, ka nepalikusi vienaldzīga un ar sievieti uzsākusi sarunu, kamēr puiša draugi viņu savākuši un aizveduši mājās.

Pasākuma organizatori kopā ar brīvprātīgo jaunieti Vanesu Pirinu no Liepājas Universitātes bija sagatavojuši izdomātas situācijas, kur dalībniekiem bija jāpaskaidro, kā viņi tajās reaģētu un ko darītu.

Tās bija dažādas – sākot ar scēnām autobusā un beidzot ar draugu, kurš kaut kur ved iereibušu meiteni.

Savukārt māksliniece un skolotāja Ingrīda Pičukāne, kura no Rīgas ieradās, lai vadītu radošo stensilu darbnīcu, atklāja, ka ikdienā, braucot ar sabiedrisko transportu, visādas jēlības, komentārus un nepatīkamas uzmākšanās, kas tēmētas viņai vai citām pasažierēm, nākas piedzīvot gandrīz katru dienu.

“Tās situācijas ir tik biežas, ka vienkārši nepietiek enerģijas uz visām reaģēt un visu laiku kādam aizrādīt.

Dažreiz es vienkārši domāju par to, ka man ir jātiek līdz savam galapunktam, un nemaz īsti nepievēršu uzmanību tam, kas reāli notiek transportā,” viņa atzina.

Jauniešiem bija arī praktiskais uzdevums saprast un uzrakstīt, kuras tēmas vai problēmas viņiem šķiet personīgi visnozīmīgākās.

Pasākuma dalībnieki minēja gan mobingu, gan seksuālu un emocionālu vardarbību, gan vispārējas ciešanas un ikdienas komentārus, kas attiecināti uz sieviešu dzimuma pārstāvēm.

Tika sagādāti materiāli, kurus bija jāpārvērš trafaretos un vēlāk plakātos ar pašu izdomātām frāzēm. Dalībnieki aktualizēja tādas frāzes kā “Pati nav vainīga!”, “Kliedz: Neaiztiec!”, “Ar varu dari labu?”, “Ne[pie]ciet!” un “Skaties vērīgāk, pamani vairāk!”.

Līva Ziediņa pastāstīja, ka savu plakātu ar frāzi “Attiecību lombards” izveidoja, domājot par kontrolēšanu un ierobežošanu emocionālajā vardarbībā.

“Bieži attiecībās var novērot šantažēšanu vai tirgošanos ar jūtām, kas var ļoti ietekmēt meitenes.

Tā arī nonācu līdz šai idejai.”

Viņa apliecināja, ka pasākumā vairāk uzzināja par to, ko katrs var darīt individuāli situācijās, kad tiek novērota kāda vardarbīga rīcība.

Centra “Marta” jaunatnes programmu vadītāja Madara Mazjāne atklāja, ka šobrīd šādi pasākumi notiek regulāri, pateicoties ANO kampaņai “16 dienas pret dzimumā balstītu vardarbību”. Bet pārējos mēnešos centra aktivitāte ir ļoti atkarīga no konkrētiem projektiem un iniciatīvām.

Viņa gan pieļauj, ka vismaz reizi divos mēnešos kaut kur Latvijā notiekot līdzīgi pasākumi tieši jauniešiem.

Centra pārstāve nenoliedz, ka bieži uz konferencēm, semināriem un darbnīcām ierodas jaunieši, kuri jau ir informēti par problēmām, nevis tie, kuriem par tām uzzināt un izglītoties būtu visvērtīgāk.

“Tieši tāpēc mēs mēģinām aizsniegt visus caur vietējām kopienām, pedagogiem un jaunatnes darbiniekiem, jo viņi savus jauniešus zina vislabāk un šīs zināšanas var integrēt nodarbībās.

Cenšamies sadarboties ar skolām, bet visbiežāk tiešām sanāk doties uz jauniešu centriem, kur dalība nav obligāta,”

teica M. Mazjāne.

Viņa piebilda, ka interese jauniešiem ir, bet galvenais iemesls, kāpēc dažreiz nav tik liels dalībnieku skaits, ir loģistikas jautājumi.

“Domāju, ja pasākums notiktu darbadienā, apmeklētāju skaits būtu lielāks. Jāņem vērā, ka šādos laikapstākļos ne visi vēlas kaut kur doties. Bet arī novembrī mēs citā pilsētā rīkojām tikšanos par šo pašu tēmu, un tur ieradās 15 jaunieši, šoreiz vienkārši viss tā sakrita, ka Liepājā dalībnieku bija mazāk,” informēja centra pārstāve.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.