liepajniekiem.lv
Vakara tirgu Liepājā rīko biedrības “KopRade KopDarbē” pārstāvis Mareks Kalniņš.
Nu jau būs apritējis gads, kopš viņš vakara tirgu izveidoja dzimtajā Saldū. Tas ir iecienīts, jo arī Saldū ļaudis novērtē iespēju iepirkties pie mājražotājiem pēc darba laika beigām.
Kāda ir Liepājas pieredze? “Strādājam un risinām problēmas, kuras rodas katram jaunam procesam.
Ja tirgošanās notiek tirgus teritorijā, – spēkā vieni likuma panti. Ja notiek pasākums ar izbraukuma ielu tirdzniecību, tad citi.
Piemēram, mums jau pastāv vienošanās ar biedrību “Latvijas Pirmās palīdzības vienība”, un vakara tirgus laikā dežurē mediķis,” stāsta M. Kalniņš.
Bija jāsaprot, kā organizēt atkritumu izvešanu un norēķinus, kā piedāvāt iespēju apmeklēt tualeti.
Ar Liepājas pašvaldību panākta vienošanās, ka sabiedriskā tualete Tirgus ielā ceturtdienās strādās līdz pulksten 20, tātad – kamēr vaļā vakara tirgus.
M. Kalniņš neslēpj, ka atkritumu izvešana sadārdzinājusi viņa plānotos izdevumus, bet atrasts risinājums.
Nu jau ik ceturtdienu ar dažādiem lauku labumiem Liepājā ierodas ap četrdesmit mājražotāju, zemnieku un citu pārdevēju.
Šāds piedāvājumu skaits skaidri apliecina, ka ir pieprasījums, pircējiem tirgus Jaunliepājā patīk. Tā kā vakaros rudenī ātri paliek tumšs, teltis apgaismo LED lampiņu virtenes.
“Liepājā mūsu rīkotais vakara tirgus vairāk ir vieta pārtikas produktu, nevis amatnieku darinājumu tirgošanai.
Man šķiet, ka ceturtdienās pie mums zivju produkcijas piedāvājums ir pat plašāks nekā daudzos veikalos,” turpina M. Kalniņš.
Ziema organizatorus nebaidot. M. Kalniņš paļaujas uz Saldus pieredzi – tur gan pārdevēji, gan pircēji satikās katru nedēļu visa gada garumā bez izņēmuma.
“Tirgus pēc pārdevēju lūguma nenotika tikai vienu reizi – tūlīt pēc Jaungada sagaidīšanas,” Mareks pastāsta.
Organizators Liepājas vakara tirgu piedāvā arī kā platformu biedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas ceturtdienās Jaunliepājā var pastāstīt par savām vajadzībām, plāniem, satikties un lūgt nepieciešamo palīdzību mērķu īstenošanai.
Saldū, kā tikšanās vietu izmantojot vakara tirgu, pie atbalsta tikušas vairākas biedrības.
“Iedzīvotāji var sekot līdzi mūsu aktivitātēm interneta vietnē tirdzini.lv/labdariba un palīdzēt kā tiešā, tā netiešā veidā. Ja biedrībai, pulciņam vai NVO nepieciešams atbalsts – nebaidieties pieteikties, atnākt uz vakara tirgu un pastāstīt par saviem darbiem, iesaistot atnākušos savās aktivitātēs,” rosina saldenieks.
Ko par vakara tirgu domā, kādas atsauksmes dzirdējuši Jaunliepājā dzīvojošie, strādājošie? Veikalā “Fevex” satiktā darbiniece Karīna Tesļuka novērojusi, ka ceturtdienas nu kļuvušas par tām dienām, kad plašajā stāvlaukumā sarodas daudz automašīnu. Pēcpusdienā sākas rosība.
Viņa pati tirgu apmeklējusi tikai pāris reižu, vasarā nopirkusi puķu stādus. Lai arī darba vieta tieši blakus tirgum, pati tur regulāri neiepērkas, jo tikko beidzas darbalaiks, tā jāsteidzas pēc bērna uz bērnudārzu. Uzklausīti vairāku vecāka gadagājuma cilvēku viedokļi, kuri ienāk veikalā.
Cenas vakara tirgū esot pārāk augstas un… neesot, ko pirkt.
Cits viedoklis uz ielas satiktajai liepājniecei Sarmai Vainovskai, kura uz Liepāju pārcēlusies no Rīgas un dzīvo Jaunliepājā: “Iešana ceturtdienās uz vakara tirgu man kļuvusi par rituālu. Ļoti priecājos, ka tas tik tuvu.
Mana tante savulaik nodarbojās ar mājražošanu, un zinu, cik tas nopietns un grūts darbs. Tāpēc cenas mani neuztrauc. Iepirkties eju pat ar tādu kā misijas apziņu – galvenais nopirkt. Nelielu gabalu pašceptas maizes, marinētu, kūpinātu gaļu, olas, kūpinātu zivtiņu u.c. Pa drusciņai, bet nopirkt.
Jā, cenas augstākas nekā veikalos, bet esmu patriote. Man tiešām svarīgi, ka varu atbalstīt strādīgus latviešu cilvēkus.”
Cita steidzīga garāmgājēja atklāja, ka uz tirgu ejot tikai pēc zivīm, jo “tik garšīgas citur nevar nopirkt”. Arī kaimiņiene, pensionāre, vienmēr lūdzot atnest vienu kūpināto laša vēderiņa strēmeli, jo svaiga un garda.
“Mums iet ļoti labi, bet, cik zinu, ne visi mājražotāji tā var teikt. Ar “AB Ģimeņu labumu” gaļas izstrādājumiem Liepājas vakara tirgū esam katru ceturtdienu, kopš tas sāka darbu,” stāstīja mājražotājs Dainis Lozovs no Grobiņas.
Katru reizi izpērkot gandrīz visu. Pastāvīgie klienti nāk uz sākumu, jo zina, ka pēc laika kārotais var būt jau pārdots.
Uz jautājumu, kāpēc pērk, D. Lozova atbilde bija īsa un izsmeļoša: “Tāpēc, ka garšo.”
Gada sākumā bijusi doma pieteikties vakara tirgum Saldū, bet, kopš šāda tirgošanās iespēja Liepājā, viņš ļoti priecīgs, jo no Grobiņas līdz Liepājai brauciens daudz īsāks.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
