Foto: Jaunliepājnieki saņem atslēgas un grāmatu par saliedētību
Telpas T. Breikša ielā 45, Liepājā, kuras pirms pāris gadiem nomāja sabiedrības saliedētības pētnieki, kļuva par štābiņu – par vietu, kur satikās apkaimes cilvēki, nobrieda un tapa biedrība “JaunLiepāja”.
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Nu Liepājas pašvaldība tās oficiāli nodevusi biedrībai, 16. jūnijā svinīgi pasniedzot atslēgas “JaunLiepājas” vadītājai Ievai Balodei-Ziemelei.
“Paldies jums, jo katrs no jums ir piedalījies “JaunLiepājas” tapšanā un biedrības turpmākajā dzīvē,” viņa uzrunāja svētku pasākumā sanākušos jaunliepājiekus, atbalstītājus un pašvaldības vadību.
Jaunliepājnieku biedrībai jūlijā apritēs gads, taču darbības aizsākumi bija jau agrāk. Tās pārstāve Barbara Freiberga atzina, ka sākumā nebija ticības, ka šajās telpās varētu būt tik daudz kolosālu cilvēku.
“Mēs šo esam paveikuši, un tas ir ļoti nozīmīgi, lai varētu tālāk darboties vēl jaudīgāk un foršāk,”
viņa uzsvēra.
Sanākušos gaidīja glītās kaudzītēs saliktas jaunas grāmatas baltos vākos. Izdevums “Saliedētība. Stāsti par kopā būšanu” tapa Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta īstenotā valsts pētījumu programmas projektā “Sabiedrības saliedētības vektori”.
Pētnieki pievērsās sabiedrības saliedētības procesiem, tostarp praksē meklējot veidus, kā sekmēt kopienu veidošanos un iedzīvotāju līdzdalību.
Pētījumā iesaistītais mākslinieks un kultūrvietu veidotājs Kaspars Lielgalvis uzteica apkaimes iedzīvotājus par to, ka projekta gaitā viņi paši izteica vēlēšanos un izveidoja apkaimes biedrību, sabiedriskos procesos iesaistījās cilvēki, kas iepriekš nebija aktīvi.
“Saliedētība – tas ir par jums, dārgie draugi, tas ir par cilvēkiem, par to, kā viņi savā starpā jūtas,”
pauda institūta pētnieks Māris Kūlis.
Tāpēc pētījumā plaša un ļoti svarīga darba daļa bija saistīta ar apkaimēm. Tās bija trīs – Gulbene, Čiekurkalns Rīgā un Jaunliepāja.
Grāmatā “Saliedētība. Stāsti par kopā būšanu” apkopotas vairāk nekā 30 intervijas ar cilvēkiem no dažādām Latvijas vietām.
Jaunliepāju pārstāv Edvards Vedzis, B. Freiberga, Ērika Korāte, I. Balode-Ziemele, Iveta Karlsone, Marina Cinovska, Rita Rozentāle un Linda Ulāne.
Viņi atklāj savu saistību ar apkaimi, izvērtē tās pozitīvos aspektus un ierosina uzlabojumus.