liepajniekiem.lv
Zilā karoga žūrija augusta nogalē apmeklēja Liepāju, un tās pārstāvjus neiepriecināja milzīgās jūras sūdu kaudzes, kas sašķūrētas cieši blakus oficiālajai peldvietai.
Arī liepājnieki ir neizpratnē – vai tam tā jābūt, ka pat parkā smird?
Labi apstākļi baktērijām
Liepāja ir viena no pieredzes bagātākajām pašvaldībām Zilā karoga kustībā, sākot no tūkstošgades mijas, stāsta J. Ulme.
Šai laikposmā nekad nav pamanītas tādas akūtas nekārtības, lai pieprasītu noņemt izcila peldūdens standartu.
Galvenās diskusijas ar Liepājas pašvaldību ir saistītas ar prevencijas pasākumiem, lai atkritumi nevis būtu jālasa, bet lai tie vispār nenonāktu pludmalēs.
“Beidzamo sezonu Baltijas jūras valstīm karstais jautājums ir ūdens kvalitātes pasliktināšanās laikapstākļu ietekmē.
Tāpēc Liepājai divas reizes īstermiņā nācās nolaist Zilo karogu,” viņš saka.
Zilā karoga nolaišanas cēloņsakarība makroaļģu dēļ nav objektīvi, laboratoriski pierādīta, lai arī par to pastāv pamatotas aizdomas, norāda Veselības inspekcijas (VI) Vides veselības nodaļas vecākā speciāliste Dace Būmane.
Izskalotās sārtaļģes un brūnaļģes pašas par sevi nav kaitīgas cilvēku veselībai, bet sakrātas aļģu masas sadaloties var radīt labvēlīgus apstākļus un organisko substrātu, kas ir piemērots dažādiem citiem dzīviem organismiem.
“Piemēram,
savāktās aļģu kaudzes pievilina kaijas, vārnas un citus putnus, kas var papildus radīt fekālo piesārņojumu aļģu masā,”
viņa skaidro.
VI pārstāvis piedalījās Zilā karoga kontroles komisijā 22. augustā un centra pludmalē apskatīja aļģu kaudzes, kas atradās diezgan tuvu ūdens malai, vien 3–4 metri, un tieši uz pludmales smiltīm.
“Ja izskalotās makroaļģes tiek uzkrātas lielās kaudzēs, tas kaudzes iekšienē veicina gan siltuma, gan mitruma saglabāšanos un arī anaerobus sadalīšanās apstākļus. Tie ir labvēlīgi apstākļi baktēriju un citu mikroorganismu izdzīvošanai. Anaerobos apstākļos arī E. coli var saglabāties ilgāk,” stāsta D. Būmane.
Lieli viļņi aļģes var ieskalot atpakaļ jūrā, tādējādi ūdenī var nonāk papildu fekālais piesārņojums, kas radies, piemēram, no putniem, vai arī atpakaļ ieskalojas iepriekš aļģu masās uzkrātās piesārņojuma daļiņas.
Jebkāds fekālais piesārņojums aļģēs saglabājas ilgāk nekā brīvā ūdenī.
Tikpat labi paaugstinātais E. coli daudzums peldūdens paraugos varēja rasties no cita piesārņojuma avota, piemēram, liels skaits atpūtnieku, nehigiēniska uzvedība, atzīmē VI speciāliste.
VI ieskatā,
makroaļģu masu turēšana lielās kaudzēs pludmalē piecus metrus no Zilā karoga peldvietas, kurā jābūt izcilai ūdens kvalitātei, nav optimāls risinājums.
Aļģes arī nelabi ož un slikti izskatās, tā, iespējams, aizbiedējot apmeklētājus.
Labāka apsaimniekošanas pieeja būtu savāktās aļģes pārvietot ārpus peldvietas zonām, nevis atstāt ilgstoši pie ūdens līnijas.
Ja finansiāli nav iespējams nekavējoties aļģes izvest, tās būtu jāizvieto vismaz 20–30 metrus no peldvietas un ūdens līnijas.
“Aļģu pagaidu krāvumi ūdens malā nedrīkstētu būt pieejami putniem. Tādēļ būtu jāapsver pārklāšana ar ģeotekstilu vai citu pārklājumu, bet ne uz ilgu laiku, jo tas vēl vairāk veicinās siltuma, mitruma un anaerobos apstākļus kaudzē,” saka D. Būmane.
Dārgs pasākums
“Šī ir viena no pludmalēm, kam tuvākās piecgades laikā jābūt pasaules piecu labāko statusā,” baltajās smiltīs pie Glābšanas stacijas pauž J. Ulme.
“Mēs paši varbūt nenovērtējam to dabas potenciālu, kas šeit ir.
Lai to varētu atzīt arī starptautiski, ir jābūt gataviem tam, ko nes klimata pārmaiņas, lieti, vētras, sapūstās aļģes. Līdzīgi kā ielu tīrīšana ziemā – jābūt gataviem, ka sniegs var uzkrist nedēļu vai divas agrāk.
Pašvaldībām ar milzīgu tūrisma potenciālu vasarā ir jābūt gatavām ar procedūrām, tehniku un arī budžeta līdzekļiem aļģu sanesumam, kas ar vislielākajām aizdomām tiek turēts par iemeslu ūdens kvalitātes pasliktināšanai šovasar.”
Šovasar Liepājas Komunālā pārvalde četras reizes ir organizējusi jūraszāļu vākšanu un aizvešanu pie Dienvidu mola.
Jūlijā un augusta sākumā savākti un aizvesti 9290 kubikmetru aļģu, kopējās izmaksas bija 57 804 eiro ar PVN, stāsta pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.
Vienu reizi 1100 kubikmetri aļģu no peldvietām aizvestas par Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem, kas piešķirti pašvaldībai piekrastes apsaimniekošanas projektiem, tas maksāja 8784 eiro ar PVN.
“Budžeta līdzekļu taupības nolūkos pašreiz aļģu organizēta izvešana nav paredzēta,”
norāda A. Štāls.
Augusta pirmajā pusē izskalotās aļģes sastumtas septiņās lielās kaudzēs – aptuveni rēķinot, vairāk nekā 7000 kubikmetru. Kaudzes esot novietotas tā, lai tās viļņi un straumes viegli neieskalotu atpakaļ jūrā.
Vairāki desmiti Liepājas un apkaimes iedzīvotāju, mazdārziņu un piemājas zemju īpašnieku, kā arī lauksaimniecības un citi uzņēmumi pieteikušies savākt jūraszāles.
Vai tiek domāts par risinājumiem, kā mazināt aļģu daudzumu un ietekmi peldvietās? “Jautājums ir par finansējumu,” atbild A. Štāls.
“Tas ir dārgs pasākums, un nepieciešams katrā atsevišķā gadījumā izvērtēt šo darbību lietderību. Turklāt jūras aļģu izskalošana nav prognozējama ne pēc apjoma un regularitātes, ne pēc vietas, kur tas notiks, ne pēc aļģu sastāva.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
