Draudzīgā aicinājuma vidusskolas karjeras konsultante Jana Grīne uzskata, ka daudzveidīgās aktivitātes gan skolās, gan ārpus tām palīdz bērniem atklāt, cik dažādas var būt profesijas, un arī beigās izvēlēties sev piemērotāko.

Šogad Karjeras nedēļas tēma izvēlēta “Zaļā karjera tavai nākotnei”, kas aicina domāt par ilgtspēju karjeras attīstībai, zaļo prasmju nozīmi un atbildīgu dzīvesveidu.

Skolās, tai skaitā Liepājā, notiek tematiskās mācību stundas, radošās darbnīcas, ekskursijas, tikšanās ar iedvesmojošiem profesionāļiem un citi izglītojoši pasākumi.

Draudzīgā aicinājuma vidusskolas pedagoģe J. Grīne stāsta, ka Karjeras nedēļa skolā bijusi aktīva un ar konkrētu ievirzi.

Rīkotāja Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) devusi tematiskos virzienus – Ūdens diena, Labo darbu diena, Gaisa diena, Zemes diena un Cits citam diena, un izglītības iestādes tām pamatā sekojušas.

“Piemēram, Ūdens dienā, kas bija pirmdien, mūsu skolēni devās ekskursijā uz Ūdens uzpildes terminālu, arī uz RTU Liepājas Jūrniecības koledžu, lai iepazītu profesijas, kas saistītas ar ūdeni. Tāpat piedalījāmies Zinātnes un izglītības inovāciju centra aktivitātēs par STEM jomu un ūdens nozīmi,” nedaudz no pieredzētā ieskicē J. Grīne, atzīstot, ka karjeras konsultantiem ik gadu Karjeras nedēļa ir jaudīgs un izaicinājumiem bagāts laiks.

“Viens pasākums seko otram, un pēkšņi attopies, ka ir jau pusčetri pēcpusdienā,”

par straujo ritmu pasmaida pedagoģe.

“Visvairāk priecē tas, ka bērniem patīk, viņi aktīvi iesaistās, uzdod jautājumus un deg par to, ko dara. Tā ir īstā pievienotā vērtība,” ar gandarījumu saka J. Grīne.

Vakar Draudzīgā aicinājuma vidusskolā viesojās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un robežsardzes pārstāvji.

“Man šķita ļoti simboliski, ka tieši Zemes dienā mūsu uzmanības centrā ir cilvēki, kas rūpējas par mūsu zemi un drošību,”

J. Grīne skaidro, kādēļ aicināti šo profesiju pārstāvji.

Karjeras nedēļas un līdzīgi pasākumi skolās ir būtiska iespēja jauniešiem iepazīt profesijas, kuras ikdienā ne vienmēr nonāk viņu redzeslokā, uzskata Valsts robežsardzes pārstāvis, galvenais inspektors Edgars Varnovskis.

Viņš “Kurzemes Vārdam” atzina, ka arī paša ceļš uz robežsardzi sācies tieši ar šādu tikšanos: “Es pats iestājos robežsardzē tikai tāpēc, ka pie mums skolā atnāca robežsargi un pastāstīja, ka tāda profesija vispār ir.

Kurzemē robežsargu nav daudz, un tā nav tik populāra profesija kā, piemēram, policists vai NBS kareivis.

Mums izstāstīja, ka Robežsardzes koledžā jāmācās tikai vienu gadu, mācību laikā maksā algu, un pēc absolvēšanas nodrošina darbavietu. Tajā brīdī sapratu – tā varētu būt vieta, kur gribu mācīties un strādāt.”

Vecākā inspektore Monta Priedola sacīja, ka visbiežāk izglītības iestādes piesakās uz vizīti robežsardzes struktūrvienībā Zemnieku ielā.

“Mēs kaut kur dodamies retāk, bet gadās reizes, kad paši dodamies satikt jaunatni, kā, piemēram, šodien.

Skolēnu intereses līmenis ir ļoti dažāds,”

viņa novērojusi.

“Ir klases, kurās jaunieši ir ļoti aktīvi – uzdod daudz jautājumu, redzams, ka viņiem tiešām interesē. Citreiz gadās klusāka klase – varbūt viņiem šī tēma vēl nav tik aktuāla.

Nereti gadās, ka viens vai divi skolēni ir patiesi ieinteresēti, piemēram, tie, kas vēlas kļūt par kinologiem – viņiem īpaši interesē tieši kinoloģijas nozare,” stāsta M. Priedola.

E. Varnovskis piebilst, ka jauniešus piesaista arī dažādas robežsargu specializācijas un iespējas attīstīties.

“Dažs ir dzirdējis, ka robežsardzē var kļūt par helikoptera pilotu. Citi pamana informāciju par specvienību “Sigma” un nolemj – jā, es arī tādu gribētu apgūt.

Dažkārt tieši šādi impulsi un informācija no Karjeras nedēļas vai vizītēm skolās kļūst par sākumu jaunam aicinājumam,”

viņš vērtē.

No NBS ar Draudzīgā aicinājuma vidusskolas 11. un 12. klases audzēkņiem tikās Rekrutēšanas un atlases centra pārstāvis, virsleitnants Māris Otaņķis.

Viņš skolēnus iepazīstināja ar dienesta iespējām un militārās karjeras attīstības ceļu.

Virsleitnants stāstīja par NBS struktūru, spēku veidiem un vienībām, kā arī par katras vienības īpašajām spējām un uzdevumiem.

Sarunas laikā jaunieši guva ieskatu pieteikšanās un atlases procesā, kā arī studiju iespējās Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Vairākkārt M. Otaņķis minēja, kādi labumi vai bonusi ir tiem, kas izvēlējušies dienestu NBS, kādas izaugsmes iespējas paveras, un tādējādi arī pievēršot publikas uzmanību.

Piemēram, veselības apdrošināšana un medicīniskā aprūpe uz valsts rēķina, darbu ar atalgojumu 1400 eiro (neto), motivācijas piemaksas utt. Turklāt mācību laikā dzīvošana un ēdināšana ir bezmaksas.

12. klases skolnieces Karmena un Paula bija starp klausītājiem. “Uzzināju daudz jaunas informācijas, ko iepriekš nezināju,” viņas laikrakstam atzina.

“Tagad zinu, ko nozīmē štāba bataljons – biju dzirdējusi šo nosaukumu, bet nezināju, kas tas īsti ir,”

sacīja Karmena.

“Es pati nesen padomāju par valsts aizsardzības mācību, taču veselības dēļ saprotu, ka to, visticamāk, nevarēšu īstenot.”

Tāpat daudz jauna uzzinājusi Paula. “Visvairāk pārsteidza informācija par speciālo uzdevumu vienību. Piemēram, šīs pārbaudes ­­­– fobiju izzināšana, mēģinot noskaidrot, vai cilvēks nebaidās no ūdens un cik ilgi spēj noturēties, nenoslīkt, no cik liela augstuma nav bail vai cik šaurās telpās spēj uzturēties. To visu bija interesenti uzzināt.

Es atnācu vienkārši paklausīties, pati par militāro karjeru gan neesmu domājusi.”

Karjeras nedēļa Latvijā norisinās jau 13. reizi un noslēgsies šodien, 10. oktobrī. Tomēr būs aktivitātes, ko izglītības iestādes īstenos arī pēc šī termiņa.

J. Grīne ir pārliecināta, ka Karjeras nedēļa bērniem sniedz būtisku ieguvumu.

“Pilnīgi noteikti šie pasākumi palīdz skolēniem saredzēt savu nākotnes profesiju. Līdzīgi kā pavasarī Ēnu diena, arī Karjeras nedēļa ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem. Skolēni pēc tam nāk un interesējas, iedvesmojušies no piedzīvotā,” viņa rezumē.