Ne viens vien liepājnieks ar neizpratni raugās uz Lielās ielas puķu kastēm, kur “katrā divi ķiploki”, kā arī bažījas par to, kā vasaras svelmē augi izdzīvos betonā un slīpajās dobēs.

Liepājas karoga krāsās

Jau pāris gadus Liepājā aizvien vairāk ienāk ziemcietes un samazinās vasaras puķu stādījumi, stāsta dārzniece Alda Damberga.

Samazinot atraitnīšu skaitu, akcentu pārvirza uz sīpolpuķēm.

“Ar atraitnītēm ir tā, ka stādu audzētāji tās izplaucē siltumnīcās. Kad puķes iznes ārā, uzkrīt sniegs, kā notika šogad, vai pūš skarbie, aukstie vēji, kas augiem nepatīk.

Pagājušajā rudenī iestādīja vairāk nekā trīs tūkstošus krokusu, narcišu un tulpju sīpolu, arī šoruden turpinās. Pirmajā gadā puķes vēl nebija pašā skaistumā, jo tik ātri neizveido puduriņu.

Pēc pāris gadiem šīs dobes būs ļoti krāsainas. Ja neizraks… Jo pie mums vandalisms ir diezgan liels,”

viņa saka.

Šogad pavasara piramīdās izmēģināja neaizmirstulītes.

“Izskatās, ka šī puķīte ienāks pavasara stādījumos, jo izturēja gan skarbos vējus, gan sniegu. Vienīgi jāpaskatās, cik ilgs ir ziedēšanas laiks. Salīdzinot ar atraitnītēm, izskatās ļoti labi,” pauž dārzniece.

Bija plānots neaizmirstulītes novietot arī centrā, bet būvnieka nepabeigto darbu dēļ pavasara piramīdas izlika trīsstūrītī starp Ganību un Zirņu ielu.

Šovasar Liepāju greznos ierastās piramīdas, puķu grozi laternu stabos, kastes uz margām. Stādus izaudzēja saimniecībā “Pīlādži-juniors”, kas arī apzaļumo un kopj šos stādījumus.

SIA “Tranzīts L” uztur pārējās dobes.

Ir izkristalizējies izturīgo puķu pulciņš – pelargonijas, leduspuķes, begonijas, dažādas graudzāles, kas jebkuros laikapstākļos sevi labi pierāda.

Dārznieki nevar prognozēt, kāda būs vasara, tāpēc ar lieliem eksperimentiem nenodarbojas.

“Jāskatās, kur atrodas pelargoniju dobe. Ja aizvējā, tad var atļauties lielākus, krāšņākus ziedus. Vējainā vietā jāstāda smalkos ziediņus, kas ātri nokrīt un ātri atjaunojas,” skaidro A. Damberga. 

Krāsu ziņā katrai vietai savs pamatraksturs, taču apstādījumos vislabāk izceļas sarkani ziedi, kas kopā ar zaļo sasaucas ar Liepājas karoga krāsām, atzīmē A. Damberga.

Pavasarī koši izcēlās sarkanās tulpes.

Pilsētas apstādījumu veidošanu apgrūtina tas, ka pie mums nevar stādīt skaistus un eksotiskus augus.

“Tiem vajadzīga saulaina, mierīga vieta aizvējā, kādu Liepājā īsti nav.

Publiskie apstādījumi parasti ir četru vēju krustpunktā vai maģistrālajā ielā, kur ir pastāvīga tuneļveida vēja plūsma un vēl automašīnas rada plūsmu.

Cilvēki bieži vien to nesaprot, salīdzina ar savu dārzu, kur tik skaisti zied, un pārmet, ka neprotam kopt un audzēt,” atzīst dārzniece.

Dobes izskatās skumīgas

Kāpēc jaunie pilsētvides projekti izskatās papliki? Projektā Kārļa Zāles laukumā paredzēti tikai tie stādījumi, kas tur jau aug, zina A. Damberga, taču viņai prasās tos papildināt ar vasaras puķēm, jo ziemcietes vēl nav saaugušas un dobes izskatās skumīgas.

Ir pasūtītas ap 700 vasaras puķu, ar ko stādījumus papildināt. Septembrī iestādīs pavasara sīpolpuķes.

“Apstādījumi Lielajā ielā pie “Kurzemes” izbrīnīja,”

atklāj dārzniece.

“Kad sākumā piedalījos dažās sarunās par šiem apstādījumiem, tad bija plānotas terases. Tagad ir slīpumi – nogāze uz brauktuvi. Es tiešām nezinu, vai lietus tur neskalos mulču nost uz ielas. Kad tagad augi nāk ārā, redzu, ka nav ļoti kaprīzi, prasīgi, kuriem vajadzētu specifisku kopšanu. Pelašķi pie mums labi aug.”

Pēc projekta, kastēs paredzētas miskantes un dekoratīvie sīpoli. Dārznieki neiesakot stādīt sīpolus priekšplānā, jo to lapas izlien ātri, tāpēc sals apskādē un saule apdedzina. Sīpolus noslēpj starp ziemcietēm, lai izceltos to ziedi.

“Varēja izvēlēties nevis miskantes, bet kādas no agri augošajām graudzālēm, kas piesedz sīpolu lapas,” uzskata A. Damberga.

Dārzniecei Lielās ielas apstādījumu kopšana būs jāpārņem no 1. jūnija, ja visi būvnieka atliktie darbi būs pabeigti.

Apstādījumus paredz būvprojektā, kur līdzdarbojas ainavu arhitekts, un būvvalde vērtē un saskaņo ainaviskos risinājumus, atzīmē Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Pārvalde iesaistās daudzos projektos, jo tās speciālistiem apstādījumi būs jāuztur.

“Ir lietas, ko palaiž garām. Piemēram, izrādās, ka stādījumi aizsedz luksoforus pretī kafejnīcas “Upele” ieejai, kur divas vilkābeles būs jāņem laukā.

Tikko koki sakuplos, autovadītāji neredzēs luksoforu signālus,”

viņš pastāsta.

“Ainavu arhitektiem tā droši vien ir izglītības vaina, ka viņiem ļoti vājas zināšanas par augu specifiskām prasībām,” domā A. Damberga.

“Kurzemes skvērā zem kokiem sastādīti grimoņi, tiem tur ir trīs zari ar piecām lapiņām, augi mokās. Būtu vajadzīga lielāka sadarbība – arhitekts redz, ka šeit varētu veidot dobi, bet dārznieks pasaka, kas šai vietā labāk augs.”

Kā tika veidota Lielās ielas apstādījumu iecere, kāpēc ir tieši tāda dobju un augu izvēle, Liepājas būvvaldē pašlaik nevarēja paskaidrot, jo esošā būvvaldes ainavu arhitekte nav bijusi klāt šī lēmuma pieņemšanā, turklāt ir atvaļinājumā.

Projektam piesaistītā ainavu arhitekte Zane Pallo stāsta, ka galvenā ideja bijusi ieviest zemā tipa stādījumus.

“Lielie koki skvēriņā jau bija, mēs vēlējāmies atdzīvināt ielu ar dažādu tipu ziemcietēm, graudzālēm, kas veido tādu mix tipa apstādījumu dobi, kur paredzēti dažāda ziedēšanas laika augi. Akcenti ir ar neliela auguma kokiem,” viņa stāsta.

Betona puķu kastes izraudzītas ierobežotās vietas dēļ, turklāt tās vienlaikus ir veloceļu atdalošs elements.

Sadarbībā ar Liepājas arhitektu un ainavu arhitektu nolemts, ka Rožu laukuma pusē zaļo zonu papildus nevajag, jo tā konkurētu ar lielo valriekstu un aizsegtu skatu augstskolai.

Auksts ūdens kaitē

Reizēm iedzīvotāji aizrāda, ka centrs jau gana skaists, bet košuma pietrūkst apkaimēs.

A. Damberga uzskaita, ka puķu dobes ir Lāčplēša dārzā, pie O. Kalpaka tilta abās pusēs, Dienvidrietumu rajonā Ventas, Klaipēdas un Zirņu ielas skvērs.

Piramīdas ir Ganību un Klaipēdas ielā, arī Jaunliepājā.

“Puķes uz apgaismojuma balstiem nevar salikt tā, lai veidotu skaistu ritmu. Uz viena staba novietota ceļa zīme, pie cita pielikta videonovērošanas kamera. Vienu podu uzlieku, tad trīs stabi tukši.

Izskatās pēc “mums te palika vieta, un tad iepļekājām”.

Lielajā ielā ir kārtība – uzlikti stacionāri podi,” viņa skaidro.

“Ar lielāko daļu, ko redzu Liepājā, īsti neesmu apmierināts. Taču, ja iedzīvotāji neprotestē, tad es domāju, ka viss ir kārtībā,” apstādījumus vērtē “Meņģeļu dārzniecības” saimnieks Mārtiņš Meņģelis.

Daudzmaz glīti izskatoties ziemciešu dobes Jūrmalas parkā.

Bieži braucot pa Brīvības ielu, beidzamajos trīs gados uzreiz lecot acīs, ka “ļoti žēlīgi izskatās”. Runa ir par puķu kastēm ielas vidū.

“Krāsu vajag, tur viss ir vienmuļš, pliekans.

Vasarā, kad gaisa temperatūra ir tuvu 30 grādiem, saliņās starp joslām pie “Circle K” un “K Senukai” mauriņš ir izdedzis un dzeltenbrūns, un augšā – arī nekāds,” saka dārznieks.

Neatbilstoši augi tiekot stādīti Jaunās ostmalas sadalošajā saliņā pretī ledus hallei. Augi, kas paredzēti ēnā, sanāk tieši saulē un mokās, varot laistīt un barot, bet nekā skaista nebūs.

Apstādījumu laistīšana ir milzīga problēma. Ūdeni pērk no “Liepājas ūdens”, jo šeit nav pieejami piemēroti saldūdens avoti. Liepājas ezers un kanāli ir savienoti ar jūru, tāpēc ūdens ir ļoti sasāļots. Svarīga ir ne tikai sāls koncentrācija, bet arī ūdens elektrovadītspēja, kas nelabvēlīgi ietekmē augus.

“Ir dārgi, un nav īsti labi laistīt ar aukstu ūdeni. Ir tikai divas autocisternas, ūdeni vajag daudz, jo vasaras ir sausas un karstas. Apstādījumi ir iebetonēti, un augi nevar dabūt gruntsūdeņus.

Ar auksto ūdeni bieži vien augus apdedzina, un tie ir stresā.

Daudzās pašvaldībās pāriet uz pilienu laistīšanu, piemēram, Ventspilī Lielajam laukumam projektā iebūvēta apūdeņošana. Saldus arī to paredz projektos,” pastāsta A. Damberga.

Šogad beidzas līdzšinējās apstādījumu koncepcijas termiņš. Būvvalde kopā ar Komunālo pārvaldi ir sākusi plānot turpmākos darbus, informē būvvaldē.

“Divām iepriekšējām koncepcijām, pēc kurām strādā, ir būtiski rezultāti, jo tad nāk līdzi arī finansējums,” uzsver A. Štāls. 

Šovasar paredzēts sakopt Jūrmalas parka daļu posmā no celiņa uz “7. līniju” līdz rezerves stadionam, kur apstādījumi ir pie pludmales izejām, bet posmos starp tām palikuši vecie krūmi, ieplakas.

Rudenī veloceļa malā plānots iestādīt ceriņus un jasmīnus.

2020. gadā atjaunoja stādījumus Brīvības ielā un citviet pārstādīja 20 kļavas, kas nebija labi ieaugušas. 12 kociņi vairs nebija glābjami.

2011. gadā ielas rekonstrukcijas laikā iestādīja ap 900 koku, bet liela daļa nespēja šeit ieaugt.

Dendrologi secināja, ka kokus ietekmē transporta plūsma, augsnes sastāvs un reljefs, uz to saknēm nonāk ziemā kaisītais sāls, un vēl citi faktori. Tāpēc kļavu vietā iestādīja dekoratīvos krūmus.

Starp Zemnieku ielu un dzelzceļa pārbrauktuvi uz Grobiņas pusi Brīvības ielā joprojām nīkuļo koki.

“Nokaltušos skaitīsim jūnijā, kad salapošana būs beigusies un būs redzami neizdzīvojušie. Tad plānosim izņemšanu un ko stādīt vietā. Stādīšana varētu notikt rudenī,” norāda A. Štāls.

Labā prakse ir projektēšanas stadijā piesaistīt vietējos iedzīvotājus

Līga Jumburga, arhitekte un ainavu arhitekte

Pēc manas pieredzes, lai sasniegtu labu rezultātu, vissvarīgākā ir ieinteresētība. Cilvēciskais faktors iet pāri visam.

Latvijas Ainavu arhitektūras gada balvas žūrijā vērtēju darbus, un tie, kam galarezultāts bija labs, visi uzsvēra labu sadarbību starp pasūtītāju, būvnieku un projektētāju.

Viņi bija ieinteresēti, nebija uz kara takas un iztika bez stīvēšanās par naudu.

Protams, svarīgs ir kvalitatīvi izstrādāts projekts un kvalitatīvi būvnieki, kas pārzina specifiku.

Ne vienmēr tas, kas labi būvē mājas, tikpat labi izveido ielas un smuki iestāda kokus.

Ne velti Ainavu arhitektu asociācijā ir atsevišķa sadaļa – ainavu būvnieki. Atkarībā no vietas specifikas jāpiesaista dažādi speciālisti – varbūt vajag arboristu, varbūt ģeoloģisko izpēti.

Vēl viena obligātā lieta laba projekta izbūvei ir autoruzraudzība. Māju būvniecībā tā ir obligāta, iepirkumos publiskajai ārtelpai it kā arī, bet bieži vien autors atnāk tad, kad viss jau ir izbūvēts.

Taču mēdz atklāties situācijas, kas jārisina uz vietas, citādi celtnieki izdara pa savam prātam, kā viņiem liekas labāk un pareizāk, tomēr tas nav gluži labākais risinājums, kas saderas stilistiski ar visu projektu vai ir praktiski un funkcionāli.

Piemēram, vajag vēl vienu ceļa zīmi, un to ieliek celiņam pa vidu tā, ka netiek garām.

Tipiska kļūda, kādas gadās, ir iestādīt kokus tieši priekšā ceļa zīmēm vai laternas ieprojektēt tur, kur ir lielākais koka vainags, nevis starp kokiem.

Protams, tie, kas vienreiz tā izdarījuši, nākamreiz jau pamana. Kamēr neesi grābeklim uzkāpis, to var nepamanīt.

Bieži vien labiekārtojuma elementi – soli, galdiņi, atkritumu urnas – ir izvēlēti no katalogiem un parasti ir diezgan dārgi, un tad būvnieki izdomā, ka viņi paši var uztaisīt, bet kvalitāte ir tāda, kāda sanāk.

Citreiz ir augsti bortakmeņi tieši invalīdu stāvvietā vai vietā, kur vajag uzbraukt ar ratiņiem.

Veidojot projektu, svarīgi piedomāt par visām vecuma grupām un vajadzībām, un labā prakse ir projektēšanas stadijā piesaistīt vietējos iedzīvotājus.

Lielākā kļūda pilsētvidē ir stādīt maza izmēra augus. Vajag tā, lai efekts nav jāgaida pēc desmit gadiem, kad koks sāks salapot.

Jāstāda dižstādi, citādi reizēm audziņi ir tik mazi, ka nevar sajust telpu, tās vertikalitāte arī ir svarīga.

Uzziņai

Liepājas apzaļumošana 2024. gadā

SIA “Pīlādži-juniors” pasūtīti 13,5 tūkstoši stādu, bet ierasti iepērk vairāk, jo tos izzog, kāds aiziet bojā, daļu noēd slimības vai kaitēkļi.

Pilsētu grezno ap 150 dažādu sugu, hibrīdi un šķirņu augi.

Ap 30 tūkstošus eiro maksā “Pīlādžiem-junioram”, SIA “Tranzīts L” kopšanai un uzturēšanai paredzēti 40 tūkstoši eiro.

Budžets visiem apstādījumiem, ieskaitot krūmus un ziemciešu dobes, ir 130 tūkstoši eiro.

Avots: Liepājas Komunālā pārvalde

Es domāju tā: Kā vērtējat Liepājas apstādījumus?

Indara Grundmane – studente:

– Viss jau skaisti, bet žēl, ka pretim augstskolai nav ziedu taureņa vai citas skaistas figūras. Tās tomēr daudz labāk pamanāmas nekā apstādītas dobes uz zemes. Arī Ezerkrastā, kur dzīvoju, ir vietas, kur sastādītas puķes. Protams, gribētos, lai pilsētas apstādījumos viss ziedētu daudz agrāk, ne tikai maija beigās, bet saprotu, ka jārēķinās ar laikapstākļiem.

Baiba Bužere – pārdevēja:

– Viss ir skaisti. Uz citām pilsētām nebraucu, nezinu, kā citur. Protams, pievēršu uzmanību, kā pilsēta izskatās, kā dobēs zied puķes. Redzu, ka par tām rūpējas. Vēl nav pienācis īstais ziedēšanas laiks, bet ceru, ka būs skaisti. Jāgaida! Jūrmalas parkā skaisti stādījumi. Domāju, ka vairāk pilsētā to nevajag, kā ir tagad. Pietiek ar to, kas ir.

Gelija Fjodorovna – pensionāre:

– Viss skaists un sakopts. To jau redz. Manā dzīvojamā rajonā pie mājām ir dobes, bet par tām rūpējas iedzīvotāji, ne pilsēta. Ir tādi cilvēki, kuriem patīk, lai māju tuvumā skaisti, un patīk rūpēties par augiem. Skaistumu vajag. Apstājos, paskatos, un noskaņojums kļūst labāks.

Iveta Razmus – mājsaimniece:

– Vēroju, ka gadu laikā Liepājas apstādījumi mainās. To ir vairāk, krāšņāki, par tiem rūpējas. Sajūta, ka pilsēta kā atjaunota un pašvaldība cenšas. Jebkas, kas ir skaists, raisa patīkamas sajūtas, kur nu vēl, ja ir skaisti apstādījumi, puķes. Tiem pilsētniekiem, viesiem, kam nav savu dārzu, redzētais raisa prieku.

Ļuba Maļinovska – pensionāre:

– Atceros, ka pērn Ezerkrastā pie stabiem bija izlikti puķu podi. Tos regulāri lēja, rūpējās. Centrā man patīk pasēdēt Rožu laukumā. Pagaidām rozes nezied, bet drīz jau būs. Būs skaisti. Svarīgi, lai par stādījumiem regulāri rūpējas. Liepāja man patīk. Pilsēta dzīvo, ja tajā ir ziedi.